Latvijas programma skaidrā naudā par uzturēšanos ir izraisījusi strīdus kopš valsts pievienošanās eirozonai 2014. gadā.
Baņķieriem un nekustamā īpašuma aģentiem likums ienes valstī lielu skaitu ārvalstu investīciju; Taču, pēc kritiķu domām, programmu izmanto bijušās Padomju Savienības ēnas uzņēmēji, lai piekļūtu Eiropas Savienībai, aicinot valsts varas iestādes pēc iespējas ātrāk tai pielikt punktu, vēsta SchengenVisaInfo.com.
Turīgie ārzemnieki var izmantot Residency by Investment programmu Latvijā trīs no šiem veidiem:
- Ieguldījums Latvijas uzņēmuma līdzvērtīgā kapitāla fondos (vismaz 50 000 EUR un vienreizēja iemaksa 10 000 EUR)
- Noguldījums Latvijas bankā (vismaz 280 000 EUR un vienreizējs maksājums par kopējo summu 25 000 EUR)
- Iegādājieties bezprocentu speciālās obligācijas (vismaz EUR 250 000 un vienreizēja iemaksa EUR 38 000)
Aptuveni 7000 ārzemnieku ir ieguvuši ES uzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem, izmantojot šo programmu, savukārt Latvijas valdības pagājušajā nedēļā publiskotie skaitļi liecināja, ka kopumā ar šo programmu valstī ir ievestas investīcijas 600 miljonu eiro apmērā.
Neskatoties uz ekonomisko ieguldījumu, ko tas sniedz ekonomikā, to bieži uzskata par atvērtām durvīm daudzām nelikumīgām lietām. Pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Roberta Zille teiktā, programma ir neaizsargāta pret ļaunprātīgu izmantošanu.
Viņi nepērk mājas. Viņi pērk piekļuvi Šengenas zonai.
Savukārt Latvijas lielākās nekustamo īpašumu aģentūras vadītājs Edgars Seņs sacīja, ka sistēma izglābusi gan valsts uzņēmumus, gan ģimenes, kas iekļuvušas milzīgā nekustamo īpašumu burbulī, kas globālās finanšu krīzes laikā plīsa 2008.-2009. krīze.
Valda uzskats, ka tā veicināja nekustamā īpašuma tirgu, bet es iebilstu, ka šī shēma ir atbalstījusi tās ģimenes un uzņēmumus, kas ir parādā. Ja viņiem nebūs iespējas pārdot savus īpašumus ārvalstu investoriem, viņu vienīgā alternatīva būs bankrots.
Mūsdienās daudzas Eiropas valstis piedāvā uzturēšanās un pilsonības programmas turīgiem ārvalstu pilsoņiem, lai gan tās bieži tiek mudinātas izbeigt šīs shēmas pēc tam, kad tās ir saistītas ar nelegālām lietām, piemēram, naudas atmazgāšanu un korupciju.
Šo pašu iemeslu dēļ Latvijas varas iestādes pagājušajā gadā nolēma izbeigt programmu Golden Visa. Šo lēmumu apstiprināja Latvijas Ministru prezidents Krišāns Karinčs, vienlaikus uzsverot, ka Iekšlietu ministrija izstrādā nepieciešamos grozījumus likumdošanā.
