Vācija saskaras ar spiegošanas draudu vilni no Krievijas un Ķīnas

Vācijā vien šomēnes ir arestēti seši aizdomās turētie spiegi, kas ir kļuvuši par apsūdzību straumi Krievijas un Ķīnas spiegošanā.

Galēji labējai partijai Alternatīva Vācijai (AfD) tas izrādījies īpaši apkaunojošs, jo divi labākie kandidāti jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir nonākuši krustugunīs.

Eiropas Parlamenta deputāta Maksimiliana Kraha palīgs, kurš vada partijas sarakstu, tika arestēts aizdomās par spiegošanu Ķīnas labā. Dzjans Dzje tiek apsūdzēts par “Ķīnas izlūkdienesta darbinieku”.

Prokurori arī sāka provizorisku izmeklēšanu pret pašu politiķi saistībā ar iespējamiem maksājumiem no prokrieviskiem un Ķīnas avotiem. Kraha kungs noliedz jebkādu pārkāpumu.

Dažas dienas iepriekš Pīters Bistrons, otrais vārds AfD partijas sarakstā, noraidīja apgalvojumus, ka viņš būtu saņēmis naudu no tīmekļa vietnes Voice of Europe, kas, pēc Eiropas izlūkdienestu domām, ir Krievijas izlūkdienestu fronte.

Taču apsūdzības sniedzas daudz tālāk par AfD.

Divi krievu izcelsmes Vācijas pilsoņi arestēti aizdomās par Vācijas militārās palīdzības sabotāžas plānošanu Ukrainai, savukārt trīs vācieši aizturēti apsūdzībās par plānošanu nodot Ķīnas izlūkdienestiem modernu dzinēju konstrukciju.

“Tas ir patiešām neparasti, ka tiek arestēti trīs tīkli [allegedly] “Viņi bija iesaistīti sava veida spiegošanā Krievijas un Ķīnas labā,” sacīja Nora Šlatija, Leibnicas Moderno Austrumu centra pētniece.

Tiek uzskatīts, ka visās trijās spiegošanas lietās Vācijas vietējās izlūkošanas aģentūras BfV centieni bijuši izšķiroši.

“Mūsu drošības iestādes… ir ievērojami pastiprinājušas savus pretspiegošanas centienus,” sacīja iekšlietu ministre Nensija Visere.

Aresti notika pēc kanclera Olafa Šolca atgriešanās no plašām sarunām ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu Pekinā.

Krievijas drošības dienestu eksperts Andrejs Soldatovs uzskata, ka Krievijas un Vācijas dueta gadījums varētu atspoguļot Kremļa vēlmi saasināt uzbrukumus Ukrainai sniegtajai palīdzībai.

“Tas ir tikai pilnīgi jauns eskalācijas līmenis,” sarunā ar BBC sacīja Soldatovs. “šie cilvēki [allegedly] “Es savācu informāciju, lai palīdzētu organizēt diversijas operācijas pret militārām iekārtām Vācijas teritorijā.”

Tikmēr bijušais Vācijas armijas virsnieks un tagad opozīcijas parlamenta deputāts Roderihs Kīsveters apgalvojis, ka Ķīna meklē piekļuvi progresīviem pētījumiem, kas varētu būt noderīgi militāriem vai citiem mērķiem.

“Ķīna redz iespējas izmantot Vācijas atvērtību, lai piekļūtu mūsu zināšanām un tehnoloģijām,” viņš sacīja BBC.

Tomēr Andrejs Soldatovs uzskata, ka Berlīne nosaka pagrieziena punktu.

“Arests vienmēr ir politisks lēmums,” viņš saka.

Viņš piebilda: “Pretspiegošanas dienesti visās valstīs dod priekšroku neapcietināt cilvēkus, jo labāk ir sekot viņiem un uzraudzīt viņu darbības, lai uzzinātu vairāk par viņu tīkliem un aktivitātēm.”

Viens no politiskā lēmuma iemesliem bija tas, ka Vācijas pretinieki, īpaši Krievija, šķita, ka arvien vairāk vēlas publiski pazemot Berlīni, jo tā kļuva pārliecinošāka savās ārējās attiecībās.

Īpaši zems punkts bija martā nopludinātā Krievijas avotu telefonsaruna starp augstākajiem ģenerāļiem, apspriežot Ukrainas tāla darbības rādiusa raķešu Taurus piegādi.

Mēnešus iepriekš augsta ranga Vācijas ārējās izlūkdienesta BND amatpersona, vārdā Karstens L., tika tiesāta apsūdzībā par slepenas informācijas nopludināšanu krieviem apmaiņā pret maksājumiem aptuveni 400 000 eiro (343 000 mārciņu) apmērā.

Bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless pauda daudzu sabiedroto neapmierinātību, sakot, ka Vācija ir “ievērojami iefiltrējusies Krievijas izlūkdienestos” un “nedroša un neuzticama”.

Roderihs Kīsveters pauž bažas, ka sabiedrotie uzskata Vāciju par neuzticamu. “Mums ir jābūt izvēlētam partnerim,” viņš sacīja BBC. “Mēs nevaram atļauties sadarbību slepenajos dienestos bez Vācijas.”

Publiskas kampaņas pret aizdomās turētiem spiegiem var būt viens no veidiem, kā sūtīt draugiem un ienaidniekiem signālu, ka Berlīne nopietni uztver drošību.

Vācijas Federālā izlūkošanas pārvalde (BND) un Vācijas izlūkošanas dienests (BfV) paziņoja, ka nekomentē notiekošās operācijas. Iekšlietu ministrija uz komentāru pieprasījumu neatbildēja.

Vācijas izlūkošanas aģentūras jau sen ir vīlušās par plašākiem ierobežojumiem attiecībā uz to, kā tās rīkoties, nekā daudzas viņu kolēģi citās rietumvalstīs.

Tas daļēji ir saistīts ar komunistiskās varas mantojumu bijušajā Austrumvācijā, kas tika plaši uzskatīta par vienu no visvairāk uzraudzītajām sabiedrībām vēsturē. Tiek lēsts, ka viens no 6,5 austrumvāciešiem bija slepenpolicijas, kas pazīstama kā Stasi, informators.

Kad pēc Berlīnes mūra krišanas atklājās Stasi spiegošanas apmēri, izlūkdienestiem tika noteikti stingri juridiski ierobežojumi.

Šie ierobežojumi lielākoties paliek spēkā, lai gan daži kopš tā laika ir vājināti.

Cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka šie ierobežojumi ir laba lieta, kas aizsargā pilsoņu tiesības uz privātumu. Taču izlūkdienesti jau sen ir sūdzējušies, ka nespēj efektīvi rīkoties, jo tiek kontrolēta viņu uzvedība.

Pagājušajā gadā divi bijušie BND vadītāji rakstīja: “Vācijas izlūkdienesti, īpaši BND, tagad cieš no pārmērīgas cenzūras.”

Daži izlūkdienestu darbinieki uzskata, ka nesenie prominentu personu aresti ir veids, kā uzsvērt naidīgu ārzemju infiltrācijas apmēru Vācijā, kā arī iespēju nostiprināt savu prasību pēc lielākas varas.

Kīsveters saka, ka šīs iespiešanās apjoms daļēji ir politiskā “naivuma” mantojums, kas sekoja aukstā kara beigām.

“Kopš 1990. gada pastāv ideja, ka Vāciju ieskauj draugi.”

Viņš skaidroja, ka līderi koncentrējušies uz tirdzniecības darījumiem, tostarp ar tādām autoritārām valstīm kā Krievija, un novērsa skatienu no valsts drošības.

Rafaels Lūss no Eiropadomes Ārējo attiecību padomes ir precīzāks par to, kas nogāja greizi.

Vācijas izlūkdienesti 2002. gadā likvidēja īpašu pretizlūkošanas vienību kanclera Gerharda Šrēdera vadībā.

“Zīmīgi, ka visa šī aptuveni 60 cilvēku vienība ir pilnībā izformēta,” saka Lūss.

Bet lietas mainās. Pēdējo desmit gadu laikā BfV darbinieku skaits ir dubultojies. Nesenais arestu vilnis liecina, ka izlūkdienesti ir kļuvuši uzstājīgāki valstī, kuras politiskā kultūra tradicionāli pret tiem ir bijusi piesardzīga.

“Visi aresti uzreiz sūta labu signālu valstīm, kas mūs izspiego,” sacīja Fēlikss Noimans no Konrāda Adenauera fonda.

“Vācija ir nomodā un vairs neguļ.”