Latvijas Bankas prezidents Martics Kazāks intervijā Radio Latvija sacīja, ka inflācijai Latvijā gada otrajā pusē vajadzētu samazināties.
Vienlaikus viņš atzīst, ka ekonomiskā nevienlīdzība iedzīvotāju vidū šogad var vēl pieaugt, jo daļai iedzīvotāju ienākumi pieaug daudz straujāk nekā inflācija, savukārt citiem, pārsvarā Covid-19 skartajās nozarēs, ienākumi paliek nemainīgi vai samazinās. .
Kazāks skaidroja, ka, lai mazinātu šo ekonomiskās nevienlīdzības radīto plaisu, valstij palīdzība būtu jāsniedz ienākumu gūšanas mehānismu veidā, nevis pabalstu veidā.
“Tāpēc ir jāstrādā pie lietām, kas iepriekšējos gados tika atliktas, piemēram, prasmju apmācība, lai palīdzētu cilvēkiem nopelnīt vairāk un tādējādi kļūt izturīgākiem pret krīzēm un cenu pieaugumu, jo viņu ienākumi pieaugs ātrāk.” viņš teica. Latvijas Bankas prezidents.
Uz jautājumu, cik ilgi varētu ilgt cenu kāpums, Kazāks sacīja, ka neliela inflācija eirozonā nav nekas slikts, piebilstot, ka tai vajadzētu saglabāties 2% robežās. Novērotais cenu pieaugums šobrīd ir ļoti straujš par 8-9%. Taču, ņemot vērā to, ka iemesls tam ir ekonomikas atlabšana no krīzes un energoresursu cenu straujais pieaugums, ir pamats domāt, ka pavasarī un vasarā inflācijas tempi varētu kristies.
“Tas nozīmē, ka 8-9% gada otrajā pusē nokritīsies uz daudz zemākiem skaitļiem,” prognozēja Kazāks.
Vienlaikus viņš sacīja, ka šobrīd nekas neliecina, ka Latvijas ekonomikai draudētu pārkaršana līdzīgi kā 2007.-2008.gadā. Jebkurā gadījumā ir jāseko līdzi, vai ekonomikas izlaide aug pietiekami strauji un plānotais algu kāpums ir pamatots.
“Ja izrādīsies, ka algas pieaugs straujāk par ekonomikas izlaidi, tiks zaudēta konkurētspēja, kas var vēl vairāk palēnināt ekonomikas izaugsmi,” brīdina Kazāks.
Viņš norādīja, ka Latvijas ekonomikas politikas galvenie izaicinājumi šogad būs izvairīties no Latvijas ekonomikas sadalīšanas mazās daļās un ilgtermiņa redzējuma zaudēšanas.
Taujāts par šī gada ekonomikas perspektīvām, Kazāks sacīja, ka Covid-19 Omicron varianta izplatības dēļ tas ir paredzams nestabils. Tomēr kopumā izaugsme gaidāma 4% apmērā, kas, pēc viņa teiktā, “nav slikti”.
