Baltijas valstu standarta tirdzniecība ar Baltkrieviju krasi kontrastē ar sankciju pozīciju

Baltkrievijas eksports uz Igauniju, Latviju un Lietuvu ir sasniedzis vai tuvu rekordaugstam līmenim, veicinot to tirdzniecības attiecības, pat trīs Baltijas valstīm ieņemot agresīvu nostāju pret sankcijām pret līdera Aleksandra Lukašenko režīmu.

Pērn pirmajos 10 mēnešos Igaunijas imports no Baltkrievijas bija vairāk nekā divas reizes lielāks nekā 2020. gada kopējais imports. 522 miljoni eiro un vairāk nekā par piektdaļu augstāks nekā iepriekšējais maksimums 2018. gadā. Lietuvas imports palielinājās par 50 procentiem salīdzinājumā ar 2020. gadu, sasniedzot 1 miljardu eiro – Par trešdaļu augstāks nekā iepriekšējais 2015. gada maksimums. Latvija no 2020. gada pieauga par divām trešdaļām līdz 407 miljoni eiro, tikai par 2 procentiem zem tā maksimuma 2011. gadā.

Straujie pieaugumi atklājuši spriedzi, ar kādu Baltijas valstis saskaras starp ekonomiskajām iespējām un to ģeopolitisko retoriku, norāda eksperti.

“Baltijas valstis šobrīd atklāj, ka stingras un principiālas ārpolitikas nostājas pārvērst efektīvā sankciju režīmā nav viegli pat visredzamākajos gadījumos,” sacīja Estonia International studiju vadītājs Tomass Germalavisiuss. Aizsardzības un drošības centrs. “Ir vietējie ekonomikas spēlētāji – pat valsts uzņēmumi -, kuri izmantos visas iespējas, lai pēc iespējas ilgāk atrastu veidus, kā tos pārspēt.”

Baltijas valstis ir kļuvušas par NATO skaļākajām balsīm stingrai politikai gan pret Baltkrieviju, gan Krieviju, Minskai pēdējos mēnešos izmantojot nelegālos imigrantus, lai mēģinātu izdarīt spiedienu uz kaimiņvalstīm Latviju, Lietuvu un Poliju.

Taču ekonomiskie apsvērumi rada iekšpolitisko spriedzi. Piemēram, Lietuvas valdība gandrīz sabruka Pagājušajā mēnesī pēc tam, kad atklājās, ka tā turpinājusi tirdzniecību ar Baltkrieviju, saskaroties ar ASV sankcijām. Lietuvas ārlietu un transporta ministri iesniedza atlūgumus, kas tika noraidīti pēc tam, kad atklājās, ka valsts īpašumā esošie dzelzceļi joprojām nodod Baltkrievijas potašs.

READ  Satversmes aizsardzības birojs uzņem jaunu direktoru - Baltic News Network

Germalavisiuss sacīja, ka loģistikas un transporta operatori visās trijās Baltijas valstīs “vienmēr izmantos iespējas gūt papildu peļņu…, ja nebūs valdības spiediena”, jo daudziem no tiem ir ciešas saites ar Baltkrievijas valsts uzņēmumiem.

Bet Lietuvas Rūpnieku federācijas vadītājs Vidmants Januļevičs sacīja, ka, lai gan Baltijas valstīm ir jāpilda sankcijas, aizliegt jebkādu importu būtu “stulbi”, jo īpaši tāpēc, ka reģions caur Baltkrieviju ir saistīts ar Ķīnu un Centrālāziju.

“Svarīgākais ir apturēt Lukašenko režīmu, nevis Baltkrievijas tautu. Tātad mēs [Lithuania] Jūs neveiksit šo kravas tranzītu, jūs tikai pārcelsities uz citu valsti.

Viena problēma ir tā, ka ASV un ES sankcijas pret Baltkrieviju ne vienmēr pārklājas, un ASV embargo Baltijas valstīs trūkst tiešu ekonomisko saikņu trūkuma ar ASV, lai gan tā ir to svarīgākais ģeopolitiskais sabiedrotais.

komercnoslēpumus

Laikraksts Financial Times ir pārveidojis Komercnoslēpumus, kas ir ikdienas obligātās lasīšanas īsas ziņas par starptautiskās tirdzniecības un globalizācijas mainīgo seju.

Reģistrējies šeit Izprast valstis, uzņēmumus un tehnoloģijas, kas veido jauno globālo ekonomiku.

Germalavisiuss sacīja, ka situācija radījusi “leģitīmu jautājumu” par to, vai Baltijas valstis ir gatavas “pieņemt ekonomiskās alternatīvās izmaksas, kas saistītas ar to oficiālo politisko nostāju un reģionālās drošības prasībām”.

Igaunijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka imports no Baltkrievijas ir “tranzīta preces” un tika rūpīgi pārbaudīts, salīdzinot ar sankciju sarakstiem. Lietuvas Ārlietu ministrija norādīja, ka ES nav tiesiska pamata īstenot trešās valsts noteiktās sankcijas. Latvijas Ārlietu ministrija teica: “Jebkura tirdzniecība notiek [with Belarus] Pašlaik tiek ievērots noteikto sankciju režīms.”

No Baltkrievijas uz trim Baltijas valstīm importē koksnes izstrādājumus, mēslojumu un eļļu.

Germalavisiuss sacīja, ka tā ir “rūgta mācība” Baltijas valstīm, jo ​​”kļūdas robeža pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti šaura”.

READ  Latvijai nācies maksāt bargus sodus par nepārstrādātu plastmasu

“Viņiem nevajadzētu tērēt savu dārgo politisko kapitālu un uzkrāto uzticamību Vašingtonā par dažiem simtiem miljonu eiro, ko viņu bizness varētu nopelnīt katru gadu, veicot vairāk darījumu ar Baltkrieviju,” viņš piebilda.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top