Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, teikts jaunākajā OECD Latvijas ekonomikas apskatā.
OECD secināja, ka Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara dēļ. Eksperti nenorāda, ka Krievijas agresīvais karš Ukrainā izraisījis energoresursu cenu kāpumu un traucējis tirdzniecības un piegādes ķēdes, ietekmējot ekonomikas izaugsmi.
Ekonomiskā konverģence bija palēninājusies pat pirms pandēmijas un kara.
Organizācija norāda, ka Latvijas finanšu situācija šogad nedaudz atgūsies un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts, un valsts parāds pārsniedz vidēja termiņa indeksu. Šī iemesla dēļ valstij būtu pakāpeniski jāpastiprina fiskālā politika, lai samazinātu fiskālo deficītu un mazinātu inflācijas spiedienu, teikts ziņojumā.
Karš Ukrainā ir izraisījis tēriņu palielināšanos aizsardzībai un iekšējai drošībai, un valdība ir apņēmusies turpināt palielināt izdevumus izglītības un veselības jomā, tāpēc OECD iesaka palielināt tēriņu efektivitāti, pārdalīt izdevumus, kā arī palielināt ienākumu un ienākuma nodokļa ieņēmumus. . Īpašuma nodoklis un samazināt nodokļu izdevumus.
Savā jaunākajā ziņojumā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija uzsvēra nepieciešamību reformēt nodokļu sistēmu.
Viena no galvenajām ziņojumā uzsvērtajām problēmām ir saistīta ar augstajām sociālajām iemaksām cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kas attur cilvēkus no oficiālu darba attiecību reģistrēšanas. Neformālas darba attiecības ir izplatītas, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa eskalācija joprojām ir zema. Lai risinātu šīs problēmas, OECD iesaka samazināt darbaspēka nodokļu slogu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, piemēram, samazinot sociālās apdrošināšanas iemaksas cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļu progresivitāti.
Problēma ir arī zemie īpašuma nodokļa ieņēmumi, savukārt daudzas pašvaldības paļaujas uz centrālās valdības pārskaitījumiem, lai sasniegtu galvenās izdevumu prioritātes. Turklāt kadastrālā īpašuma vērtības nav saistītas ar tirgus cenām. Šajā kontekstā ESAO iesaka palielināt periodiskus īpašuma nodokļus, pamatojoties uz regulāri atjauninātu tirgus vērtību, vienlaikus turpinot garantēt nodokļu atlaides nabadzīgākajām ģimenēm to primārajā dzīvesvietā.
OECD sagaida, ka Latvija pakāpeniski samazinās nodokļu izdevumus un subsīdijas dažādām videi nedraudzīgām pozīcijām, piemēram, fosilā kurināmā, un pieņems CO2 emisiju iemaksas nozarei, uz kuru neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, jo Latvija kopš tā laika nav samazinājusi siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tūkstošgades pārvērtības. OECD eksperti secinājuši, ka iemesls tam visam ir transporta un būvniecības sektorā noteikto emisiju nodevu samazināšanās, kā arī nepārtrauktās subsīdijas un nodokļu izdevumi par fosilo kurināmo un citiem videi kaitīgiem materiāliem.
OECD arī norāda, ka institucionālā atmiņa un valsts politikas kvalitāte un efektivitāte cieš no lielas darbinieku mainības, kā arī digitālo un vadības prasmju trūkuma. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāpalielina darba vietu pievilcība publiskajā sektorā un jāuzlabo šajā sektorā strādājošo apmācība.
Pēc OECD domām, centralizētais iepirkums ir efektīvāks. Šī iemesla dēļ būtu labāk konsolidēt esošos iepirkumu birojus, uzlabot to tehniku un darbinieku prasmes, kā arī samazināt juridiskos izņēmumus obligātajam centralizētajam iepirkumam.
OECD atzīmē, ka Latvijā ir plaši izplatīta nepilnīga ienākumu un algu deklarēšana, un tādēļ būtu jāievieš obligāta ienākumu deklarāciju elektroniskā iesniegšana, vienlaikus turpinot samazināt administratīvo slogu ar deklarāciju automātisku iesniegšanu.
Atšķirībā no daudzām OECD valstīm, Latvija nav īstenojusi plānus izveidot centrālu lobētāju reģistru, kas palīdzētu veicināt caurskatāmību un ierobežot nevēlamo grupu ietekmi.
Septiņi no ESAO ieteikumiem attiecas uz investīciju piesaisti izaugsmes veicināšanai.
Finanšu sistēmā ir vāja konkurence, līdz ar to netiek samazinātas finansējuma procentu likmes, tādēļ būtu jāstiprina juridiskie un izmeklēšanas instrumenti, lai Konkurences padome varētu uzraudzīt pārskatā ieteikto pret konkurenci vērsto rīcību finanšu tirgos.
OECD arī uzsver faktu, ka augsto izmaksu un informācijas asimetrijas dēļ klienti reti maina bankas. Turklāt mājsaimniecību noguldījumu līmenis ir zems. Eksperti aicina Latviju paplašināt maksājumu kontu komisijas platformu, lai tajā varētu iekļaut informāciju par banku noguldījumu procentu likmēm, kā arī citām maksām, piemēram, minimālajām kredītu refinansēšanas nodevām, kā arī standarta paketes garantiju un kredīta pārvedumu institūciju līgumiem. .
Akciju tirgus kapitalizācija ir ļoti augsta, un atšķirībā no citām Baltijas valstīm neviens no Latvijas lielākajiem valsts uzņēmumiem biržā netiek tirgots.
OECD mudina paātrināt plānus iekļaut valsts uzņēmumus biržā
Latvijai būtu jāizveido trīspusējs izglītības fonds un jāuzlabo sadarbība apmācību izstrādē un ieviešanā starp uzņēmumiem un apmācību sniedzējiem, jo digitālo un vadības prasmju trūkums kavē digitālo pielāgošanos un inovācijas, ieteikts pārskatā.
Pēc OECD domām, Latvija joprojām cieš no slikta regulējuma novērtējuma un valsts uzņēmumu klātbūtnes ietekmes uz konkurenci, un līdz ar to arī Konkurences pārvaldes pilnvaras veikt tirgus izpēti un ierosināt normatīvo pamatojumu un valsts īpašumtiesību izvērtējumu. lai nodrošinātu paaugstinātu konkurences neitralitāti.
OECD ziņojumi tiek publicēti reizi divos gados. 2024. gada ekonomikas pārskats par Latviju ir piektais – pirmais tika publicēts 2015. gada februārī. OECD mērķis ir sniegt palīdzību valdībām, sniedzot tām pēc iespējas labāku analīzi, izpēti, ieteikumus un risinājumus gandrīz visās ekonomikas politikas jomās.
Lasi arī: Latvija kapitāla tirgus attīstības ziņā atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, norāda INVL
