Trešdien pie Stokholmas galvenās mošejas kāds vīrietis aizdedzināja lapas no Korāna, un Zviedrijas policija deva atļauju protestēt, paziņojot, ka pret viņu tiek veikta izmeklēšana par “kūdīšanu pret etnisku grupu”.
Šo pasākumu kritizēja arī Turcija, kas bloķēja Zviedrijas gaidāmo piedāvājumu NATO.
Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans to nosodīja kā “nicināmu”.
“Ir nepieņemami atļaut šos pretislāma aktus, aizbildinoties ar vārda brīvību,” tviterī sacīja Fidans. Pievērt acis uz šādām nežēlīgām darbībām nozīmē būt līdzvainīgam.”
Turcija bloķē valsts centienus pievienoties NATO saistībā ar Stokholmas nespēju apspiest kurdu grupējumus, kurus tā uzskata par “teroristiem”, un tika īpaši apsūdzēta cita Korāna dedzināšanā pie savas Stokholmas vēstniecības janvārī.
Abu valstu augstāko diplomātu tikšanās paredzēta 6.jūlijā NATO galvenajā mītnē Briselē, un NATO kolēģi mudinās Turciju dot zaļo gaismu Zviedrijai līdz samita norisei Lietuvā no 11. līdz 12.jūlijam.
Stokholmas policija savā rakstiskajā lēmumā par atļaujas piešķiršanu protestam norādīja, ka ar dedzināšanu saistītie drošības riski “nav tādi, kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem varētu attaisnot lēmumu noraidīt pieteikumu”.
37 gadus vecā Slouna Momica, kura pirms vairākiem gadiem aizbēga no Irākas uz Zviedriju, bija lūgusi policijai atļauju sadedzināt islāma Bībeli, “lai izteiktu savu viedokli par Korānu”.
Pirms protesta Momica ziņu aģentūrai TT sacīja, ka vēlas arī uzsvērt vārda brīvības nozīmi.
“Šī ir demokrātija. Tas ir apdraudēts, ja viņi mums pateiks, ka mēs to nevaram izdarīt,” sacīja Momica.
Spēcīgā policijas klātbūtnē un aptuveni desmitiem disidentu, kas uz viņu kliedza arābu valodā, Momica, ģērbusies biksēs un smilškrāsas kreklā, pa megafonu uzrunāja vairākus desmitus cilvēku.
Aģentūras AFP žurnālisti notikuma vietā ziņoja, ka viņš uzkāpis uz Korāna, ielicis tajā speķa sloksnes, aizdedzinājis dažas lapas pirms tā izslēgšanas un spārdījis to kā futbola bumbu, vicinot Zviedrijas karogus.
– Atklāta izmeklēšana –
Policija norobežoja zonu parkā blakus mošejai, atdalot Momiku un protestētāju no pūļa.
Pēcpusdienā policijas paziņojumā teikts, ka protests nav izraisījis “kārtības traucējumus”, taču piebilda, ka sākta izmeklēšana par “aģitāciju pret etnisku grupu”, jo vīrietis izvēlējies pie mošejas sadedzināt Korānu. . .
Policija piebilda, ka viņš tiek izmeklēts arī par karstuma viļņa izraisītā īslaicīgā ugunsgrēka izcelšanas aizlieguma pārkāpšanu.
Mākslinieks Noa Imrans (32) no Stokholmas protestu raksturoja kā “pilnīgi ārprātīgu”.
“Tas ir tikai naids, kas maskēts kā demokrātija un brīvība, un tā nav,” aģentūrai AFP sacīja sieviete, kura sacīja, ka viņas māte ir musulmaņu izcelsmes.
Policija atļauja rīkot protestu tika saņemta divas nedēļas pēc tam, kad Zviedrijas apelācijas tiesa noraidīja policijas lēmumu atteikt atļaujas divām demonstrācijām Stokholmā, kurās bija paredzēts iekļaut Korāna dedzināšanu.
Pēc janvāra protestiem, kuru rezultātā vairākas nedēļas ilga demonstrācijas un aicinājumi boikotēt zviedru preces, policija minēja bažas par drošību.
Līdzīgas darbības pagātnē ir izraisījušas vardarbīgus protestus un sašutumu visā musulmaņu pasaulē.
Policija, kas janvārī piešķīra atļauju protestēt, iebilda, ka ir padarījusi Zviedriju par “augstāku prioritāru uzbrukumu mērķi”, un pēc tam bloķēja divus nākamos pieteikumus, lai protestētu pret Korāna dedzināšanu – vienu iesniedza Momika, bet otru – organizācija. .
Apelācijas tiesa jūnija vidū nolēma, ka policija ir vainīga to aizliegšanā, sakot, ka policijas minētie drošības apsvērumi nav pietiekami, lai aizliegtu pasākumus.
– ‘sadedzini to’ –
Momica sacīja, ka mēģinās vēlreiz sadedzināt Korānu pēc tam, kad viņa iepriekšējais pieprasījums tiks bloķēts.
“Es gribu protestēt pie Stokholmas Lielās mošejas, un es vēlos izteikt savu viedokli par Korānu… Es saplēšu Korānu un sadedzināšu to,” Momica raksta protesta pieteikumā, kas tika iesniegts. policija. Ieguvis AFP.
Aprīlī sarunā ar Aftonbladet Momica, kurš no Irākas aizbēga uz Zviedriju, sacīja, ka viņa nolūks nav sabotēt Zviedrijas centienus pievienoties NATO, un apsver iespēju gaidīt protesta rīkošanu līdz brīdim, kad Zviedrija pievienosies aliansei.
“Es nevēlos kaitēt šai valstij, kas mani uzņēma un saglabāja manu cieņu,” laikrakstam sacīja Momika.
Skandināvijas valsts politiķi ir kritizējuši Korāna dedzināšanu, taču stingri aizstāvējuši tiesības uz vārda brīvību.
nzg-jll-vk/lcm
