Strasbūras korī “Staro” ir dziedātāji no Vācijas, Francijas, Luksemburgas un Šveices, un tas ar nepacietību gaida dalību Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, 27.jūnijā informēja LT pārstāve Elze Nagla.
Uz prātīgo uzvalku ļaužu fona Eiropas Padomē Strasbūrā izceļas Latvijā ierasta parādība tautastērpi un ziedu kroņi.
Filga, galminiece no Vācijas, atzīst, ka nav viegli iegūt šos krāšņos kroņus, dzīvojot ārzemēs. “Vakar es gāju plūkt ziedus vainagam, un mēs ar vīru gājām kopā. Viņš ir šveicietis, un viņš man teica: “Es iešu 100 metrus tālāk, kad tu lauzīsi ozola zarus, man ir neērti, ka tu lauži. zarus un plūc puķes gar grāvju krastiem!”
Šis diasporas koris Dziesmu svētkiem gatavojas citā ritmā nekā kori Latvijā. Mēģinājumi šeit notiek reizi mēnesī, dziedātāji ierodas no visas Vācijas, Francijas, Luksemburgas un Šveices, katru mēnesi no Latvijas ierodas maestro Lasma Bomirs.
“Dažreiz mēs mēģinām divas dienas, jo mēs patiešām cenšamies maksimāli izmantot laiku, ko jūs pavadāt kopā ar mums,” stāsta Francijā dzīvojošā dziedātāja Aneti.
“Tās dziesmas ir tās, kas aizkustina dvēseli. Dzīvojot tālu no Latvijas, mēs to jūtam vairāk,” apliecina ģimenes kora “Staro” dziedātāja no Francijas Lasma.
Pēc viņas domām, Aniti piebilst: “Dziesmu svētki ir lielisks piemērs, kā parādīt latviešu kultūru arī mūsu cittautiešu ģimenes locekļiem. Mans vīrs vienmēr ir sajūsmā par to, cik labi esam organizēti, kā gatavojamies. Arī tad, kad piedalījāmies Dziesmu svētkos Eslingenā, viņš nespēja tam noticēt – viņš neredzēja tik daudz cilvēku, ka viņi dzied kopā.”
“Tas ir tā, it kā jūs dziedātu kopā ar visiem citiem, it kā jūs būtu daļa no viena liela organisma, vienas lielas ģimenes,” saka Patriks Lanins, dziedātājs korī Staro Luksemburgā. “Lai gan es neesmu latvietis, es m no Anglijas — bet es iemācījos runāt un dziedāt latviski.
