ASV saskaras ar šķēršļiem palīdzības nogādāšanā Gazai pēc doka būvniecības pabeigšanas

CNN
—

Ļoti nepieciešamā humānā palīdzība palestīniešiem Gazā vismaz tuvākajās dienās paliks iestrēgusi pie Gazas krastiem ar ASV kara flotes kravas kuģi, jo ASV joprojām saskaras ar šķēršļiem Gazas joslas sasniegšanai. Tika uzbūvēts peldošais doks Atrasts un darbojas Vidusjūras austrumos.

Piestātni un tiltu, kas pazīstami kā Joint Logistics onshore Services jeb JLOTS, galu galā izmantos ASV, to sabiedrotie un palīdzības organizācijas, lai no Kipras pa jūru piegādātu palīdzību Gazai. Taču pagājušajā nedēļā jūras viļņošanās dēļ sistēma bija jātransportē uz Ašdodas ostu, un tā vēl nav aizgājusi.

Pat tad, kad JLOTS sāk darboties, laikapstākļi un jūras apstākļi var ievērojami ierobežot iespēju izmantot peldošo doku.

Saskaņā ar 2006. gada Jūras kara koledžas dokumentu par sistēmu ierobežojumiem, to var droši darbināt tikai apstākļos, kad viļņi nepārsniedz 3 pēdas un vēja ātrums ir mazāks par 15 jūdzes stundā. Jūras apstākļu prognozēšana no Izraēlas Jūras spēku datu centrs Tas parāda, ka viļņi šajā apgabalā bieži ir 3 pēdu robežās vai tuvu tam.

“JLOTS operācijām, kurās jāņem vērā drošības un produktivitātes prasības, bieži vien jāgaida labvēlīgi laikapstākļi un jūras stāvokļa apstākļi,” raksta autori.

Aizsardzības amatpersona CNN apstiprināja, ka doku sistēmas ierobežojumi ir precīzi.

“Galvenais punkts ir tāds, ka spēcīgi viļņi ietekmē spēju izpildīt JLOTS misiju,” sacīja amatpersona. Ja vējš vai viļņi ir stiprāki, iekraušana un izkraušana, izmantojot JLOTS doku, kļūst bīstama.

Amerikāņu amatpersonas sacīja, ka lietu var vēl vairāk sarežģīt vēl viens faktors, proti, veids, kādā Izraēla izlems turpināt savu operāciju Rafā Gazas joslas dienvidos. Liels Izraēlas uzbrukums tur varētu radīt papildu bažas par drošību un ietekmēt piestātnes un tilta būvniecības laiku Vidusjūras austrumos. Plānotā palīdzības sniegšanas vieta, kad tā sasniegs Gazu, pēdējo nedēļu laikā vismaz divas reizes skārusi mīnmetēju šāviņus un raķetes, ziņoja CNN.

Pentagona pārstāvis ceturtdien CNN sacīja, ka ASV joprojām cenšas ieviest sistēmu un sākt procesu “tuvākajās dienās”. Pašlaik masīva liellaiva ar nosaukumu M/V Sagamore, kas tiks izmantota, lai no Kipras uz doku nogādātu sākotnējās humānās palīdzības paletes, ir sākusi pārvadāt krājumus uz citu kuģi, kas pašlaik atrodas pie Gazas krastiem, ko sauc par M/V Roy B. Benavidezs.

Kuģis Benavidez, ar ko līgumslēdzēja ASV armija, kopš pagājušā mēneša atrodas Vidusjūras austrumos, lai atbalstītu jūras koridora centienus.

Saskaņā ar vairāku amerikāņu amatpersonu teikto, kas ir informētas par šo lietu, ASV joprojām gatavo plānus par to, kurš faktiski pārvietos humāno palīdzību no Gazas piestātnes uz krastu.

Apvienotā Karaliste sākotnēji piedāvāja nodrošināt personālu, kas palīdzētu pārvietot palīdzības kravas automašīnas no ASV armijas uzbūvētā tilta pie Gazas krastiem uz pludmali, kur tos nogādās ANO darbinieki Pasaules pārtikas programmas uzraudzībā, paziņoja amatpersonas. Taču avoti teica, ka briti nesen atsauca šo piedāvājumu drošības apsvērumu dēļ.

Tikmēr ASV ir izslēgušas iespēju izmantot savus spēkus palīdzības nogādāšanai krastā, jo Baidena administrācija nevēlas, lai amerikāņu personāls nonāktu Gazas joslas tuvumā, paziņoja amatpersonas.

Lielbritānijas valdības pārstāvis sacīja, ka Apvienotā Karaliste “pašlaik neplāno izvietot bruņoto spēku personālu Gazā šīs iniciatīvas ietvaros, taču mēs cieši sadarbojamies ar ASV, Kipru un citiem sabiedrotajiem, lai nodrošinātu ātru palīdzības piegādi šajā periodā”. Ietve, kad tā ir pilnībā uzstādīta.

Cits diplomātiskais avots, kas bija pazīstams ar diskusijām, apstiprināja, ka ir notikušas sarunas, kurās Apvienotā Karaliste piedāvāja virzīt palīdzību pāri tiltam, kas ved uz molu, kā daļu no izstrādātajiem “ārkārtas rīcības plāniem”.

“Taču šobrīd Apvienotajai Karalistei nav plānu šādā veidā piedalīties,” piebilda avots, piebilstot, ka “visticamākais scenārijs ir neizlēmušas trešās puses klātbūtne”.

“Ne-Amerikas civilie darbuzņēmēji vadīs šos transportlīdzekļus pa tiltu, kas ved uz pludmali,” žurnālistiem ceturtdien sacīja Pentagona preses sekretārs ģenerālmajors Pats Raiders.

Amatpersonas un cits avots, kas ir informēts par šo lietu, CNN sacīja, ka viens no plāniem, kas tiek apspriests, ir Izraēlas darbuzņēmējiem, kas nogādās palīdzību. Taču tas var arī mainīties, un tas nav pabeigts, lai gan Pentagons paredz, ka piestātne sāks darboties tuvāko dienu laikā.

Izraēlas armija piekrita nodrošināt plašu drošības perimetru ap doku sistēmu un palīdzības operāciju. Tas ir radījis neērtības dažām humānās palīdzības grupām un ANO amatpersonām, ņemot vērā to, ka IDF ir mērķējis palīdzības karavānas, un uzskati, ka tie darbojas IDF kontrolē, iepriekš ziņoja CNN. Taču plāns paredz Izraēlas militārpersonām palikt relatīvā attālumā, transportējot palīdzību un izkraujot to Gazas pludmalē, CNN sacīja amatpersonas.