Trešdien, 11.janvārī, publicētajā Centrālās statistikas pārvaldes pārskatā teikts: 2022.gada decembrī vidējais cenu līmenis Latvijā salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 0,5%. Tas rosināja Latvijas lielāko banku ekonomistus sagatavot optimistiskas nākotnes prognozes.
SEB ekonomists Dainis Gašpuitis raksta, piemēram, inflācijas maksimums jau ir garām. Uz to norādīja energoresursu cenu dinamika. Pēc viņa teiktā, galvenais krituma cēlonis decembrī bija zemākas degvielas cenas un atlaides apģērbam un apaviem.
Sliktā ziņa ir tā, ka pārtikas cenas turpināja pieaugt visu mēnesi.
Turpināja pieaugt arī cenas telekomunikāciju pakalpojumiem un mājokļa izmaksas.
Decembra dati, pēc Gašpuiša teiktā, neliecina par vispārēju sarukumu – janvārī un februārī var parādīties cenu kāpumi: «Tarifi var celties arī tagad. Tiek runāts arī par uzņēmumiem, kas gadu sāk ar atjauninātām cenām saviem produktiem. »
Otrajā ceturksnī inflācija var pārvērsties viencipara vērtībā. Iespējamie gaisa temperatūras rekordi un vājā pasaules ekonomika var noturēt enerģijas cenas salīdzinoši zemā līmenī. Ir iespējami arī īslaicīgi pilieni.
Pat ja naftas un gāzes cenas pieaugs, nekas neliecina, ka tās varētu atgriezties iepriekšējā gada augstākajā līmenī.
Situācija joprojām būs ļoti neskaidra un nestabila. Gašpuitis sacīja, ka pašreizējās izejvielu un enerģijas cenu tendences liecina, ka, visticamāk, arī pārtikas cenu kāpums, iespējams, dažu produktu cenas samazināsies vēlāk pavasarī.
“Līdz gada vidum Latvijas inflācija var noslīdēt zem 10%,” norāda bankas Citadele eksperts Mārtiņš Āboliņš. Šogad ir vērojamas zemākas inflācijas pazīmes. Piemēram, pērn ražotāju cenu inflācija Eiropā saruka no vairāk nekā 33% augustā līdz 21,8% novembrī.
Viņš brīdina, ka zemāka inflācija uzreiz nenozīmē, ka cenas drīzumā kritīsies.
Tas bieži nozīmē, ka cenu pieaugums nesaglabāsies straujš. Zemās gāzes cenas Eiropā (kopš vasaras cenas kritušās par vairāk nekā 70%) noteikti ir pozitīvs faktors Latvijas ekonomikai. Tomēr efekts nebūs tūlītējs. Tiem, kuriem ir dinamisks elektroenerģijas tarifs, būs zemākas gāzes cenas, jo elektroenerģijas cenas Nordpool biržā pēdējo nedēļu laikā no vairāk nekā 400 eiro/MWh augustā ir nokritušās līdz gandrīz 100 eiro/MWh.
Tajā pašā laikā dabasgāze vasarā tika iepirkta par salīdzinoši augstām cenām. Tieši tāpēc apkures cenas Latvijā šajā apkures sezonā būtiski nemainīsies. Ja gāzes cenas paliks tādā pašā līmenī, apkures un gāzes cenas 2023. gada otrajā pusē var samazināties.
Tomēr ar inflāciju saistītie izaicinājumi nebūt nav galā. Pakalpojumu cenu kāpums Latvijā pārsniedzis 10%, un ir pāragri gaidīt inflācijas atgriešanos stabilā un zemā līmenī.
Grūti arī prognozēt, vai gāzes cenas turpinās kristies. Gāzes patēriņš Eiropā 2022. gadā samazināsies par aptuveni 20%. Tas ir palīdzējis noturēt cenas, taču gāzes patēriņa kritums ir saistīts arī ar strauju ražošanas apjomu kritumu daudzās nozarēs.
Arī Latvijā gaidāma recesija.
Taču brīdī, kad globālā ekonomika atsāks augt, situācija var mainīties. Uz to liecina topošā gāzes darījuma cenas, kas ir nedaudz augstākas par esošajām, brīdina Luminor Bank pārstāvis Pteris Strautiņš. Pēc viņa teiktā, mājokļa izmaksas drīz pievienosies “sarūkošo draugu klubam”. Pirmās ziņas par apkures tarifu samazinājumu parādījās aptuveni pirms mēneša. Tomēr citi tarifi turpināja pieaugt neatkarīgi no dažādu uzņēmumu iepirkumu stratēģijām.
Eksperts nešaubās, ka nākamā apkures sezona būs lētāka.
Strautišs stāsta, ka cenas gāzei un šķeldai samazināsies, un apkures maksas kritums būs mērāms desmitos procentu.
Latvijas reģionā Nordpool elektroenerģijas cena janvārī bija zemāka nekā novembrī un decembrī. Elektrības cenas ietekmēs gāzes cenas, kas kopš augstākā punkta decembrī ir samazinājušās vairāk nekā uz pusi.
Un ekonomists sacīja: “Ir kļuvis grūti noticēt, ka eiropiešiem var rasties grūtības gāzes glabātavās, ņemot vērā, ka šoziem divu nedēļu laikā gāzes krājumi palielinājās.” “Iespējams, ka gāzes krājumi ziemas beigās ir tikpat lieli kā pagājušās ziemas sākumā.”
Eksperts stāstīja, ka notikumi, kas palīdz stabilizēt cenas, redzami dažādās vietās. Ražotāju cenas vietējā tirgū kritās trīs mēnešus pēc kārtas. Augstākais inflācijas punkts tika novērots 2022. gada augustā.
“Decembrī pārtikas cenas pieauga par 1%, taču nav pamata turpināt cenu kāpumu, tāpēc patērētājiem būtu jāiebilst pret cenu paaugstināšanas mēģinājumiem, izvēloties citus produktus,” sacīja Strautiņš. Kopš 2021. gada vidus daudzi patērētāji uzskatīja, ka straujais cenu kāpums ir dabas katastrofa, kurai nav iespējams cīnīties. Ir pienācis laiks atbrīvoties no šīs pārliecības un tā vietā sākt rūpīgi analizēt ražotāju un tirgotāju piedāvājumus.
Viens no psiholoģiski svarīgiem punktiem ceļā uz cenu stabilitāti ir viencipara inflācijas vērtības sasniegšana, kas, visticamāk, notiks maijā. Gada inflācija samazināsies nevis tāpēc, ka kaut kas noticis, bet gan tāpēc, ka nekas īpašs nenotika – pirmajā pusē cenu līmenis būs vairāk vai mazāk nemainīgs; Gada inflācija samazināsies tā sauktā bāzes efekta dēļ.
Pārtika arī turpmāk būs viens no galvenajiem inflācijas virzītājspēkiem rudenī. Ir arī dažādi pakalpojumi, kuru izmaksas galvenokārt ir algas. Tajā pašā laikā citi spēki virzīs situāciju pretējā virzienā. Pirmkārt, būs straujš mājokļa uzturēšanas izmaksu kritums. Ir arī cerības uz zemākām cenām ilglietojuma precēm.
Apšaubāmas ir arī naftas cenas, saka Strautis, piebilstot, ka fjūčeru cenas ļauj cerēt, ka transporta degvielas izmaksas varētu pakāpeniski samazināties. 2023. gadā inflācija varētu būt vidēji 7% līdz 8%, jo gads sākās ar inflāciju virs 20%.
“Decembrī inflācija nospieda bremzes,” sacīja “Swedbank” ekonomiste Laimdota Kumari. Šobrīd gāzes un elektrības cenas biržās ir tālu no maksimuma. Taču Latvijas novadu iedzīvotāji tos vēl nav redzējuši. Atbalsta pasākumi valstī palīdzēja ierobežot inflācijas pieaugumu. Bez šīs subsīdijas iedzīvotāji vairāk maksātu par gāzi, siltumu un elektrību.
Pārtikas cenas Latvijā joprojām neatspoguļo pasaules pārtikas izejvielu cenu kritumu. Visticamāk, tas ir tāpēc, ka cenas veikalos ietekmē pieaugošās enerģijas un darbaspēka izmaksas.
Degvielas cenu kritums atspoguļo iepriekšējos mēnešos novēroto naftas cenu kritumu. Finanšu tirgi sagaida, ka naftas cena pasaulē turpinās kristies. Tomēr, visticamāk, OPEC+ nolems rīkoties, lai ierobežotu turpmāku naftas cenu kritumu.
Pēc Eurostat ātrās aplēses, inflācija eirozonā decembrī sasniedza 9,2%. Gada inflācijas līmenis ir samazinājies gandrīz visās eirozonas dalībvalstīs (izņemot Maltu un Slovēniju), pateicoties lēnam energoresursu cenu kritumam. Kumari sacīja, ka šķiet, ka inflācijas maksimums eirozonā ir beidzies.
“Inflāciju pērn ietekmēja enerģijas un pārtikas resursu cenu kāpums pasaulē. Finanšu ministrijas analītisko pakalpojumu eksperte Eva Ondera sacīja, ka šogad cenu kāpums stabilizēsies.
Valsts varas pārstāve, protams, apliecināja, ka inflācija palēninājās, pateicoties valsts piešķirtajām subsīdijām un gada sākumā izmaksātajām kompensācijām par sadales un transporta pakalpojumiem. Tā norādīja, ka to veicinājusi arī obligātā iepirkuma komponentes pārtraukšana septembrī.
Ministrijas analītiķis prognozē, ka šogad patēriņa cenas atkal stabilizēsies. Galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām ir energoresursu un pārtikas produktu cenu svārstībām visā pasaulē. Netiešā ietekme sasniegs arī rūpniecības preču un pakalpojumu cenas. “Ņemot vērā joprojām nenoteikto ģeopolitisko situāciju un inflācijas dinamiku, sagaidāms, ka 2023. gadā gada inflācija sasniegs 9%,” saka Onders.
Lasiet arī: Ekonomists: Augstā inflācija Latvijā izriet arī no ekonomikas strukturālajām problēmām
