Pēc balsojuma parlamentā Ministru padome pieņēma īpašus noteikumus. Tajos precīzi uzskaitīti aizliegto preču kodi no Krievijas un Baltkrievijas uz Latviju.
Taču nolikumā nav atrodami ražotāji, kas interesētu lopkopjus.
Viens no produktiem ir “Saulespuķu kūka”. Šī prece pērn un aizpērn Latvijā ievesta no Krievijas aptuveni 50 miljonu eiro vērtībā gadā. Taču ne viss šis imports paliek Latvijā.
Saulespuķu kūkas, kas tiek izmantota kā barības piedeva dējējvistām, importam no Krievijas nav ierobežojumu, jo to ir grūti iegādāties citur. Eiropas Savienībā tas vispār netiek ražots.
Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs “Baltikovo” graudus, galveno barību saviem cāļiem, iepērk tikai no Latvijas, bet pērn no Krievijas iepirka 6500 tonnas saulespuķu kūkas, iepriekš apliecināja uzņēmumā. Preces iegādātas no vairumtirgotāja Igaunijā.
“Bija gadījumi, kad tika slēgta Ukrainas robeža un mēs nevarējām dabūt šīs izejvielas. Un tad mēs iekļuvām nepatikšanās. Man personīgi ļoti riebjas šī situācija, kas pēc tam lika meklēt alternatīvas. Tad ejam tālāk,” teica Balticovo direktoru padomes loceklis Toms Oskaps.“Mēs vēršamies pie Eiropas barības sastāvdaļu tirgotājiem un meklējam alternatīvas. Jā, diemžēl mums bija jāiegādājas arī daži Krievijas izcelsmes produkti.
Viņš sacīja, ka Krievija un Ukraina ir lielākās saulespuķu audzētājas reģionā. Argentīna joprojām ir nopietns spēlētājs globālajā tirgū, taču tā nav pelnījusi tik tālu virzīties uz priekšu.
Vēsturiski un šobrīd Baltykovo saulespuķu sēklas iepērk no Ukrainas.
Vēl viens lopbarības produkts, kuru nav aizliegts ievest no Krievijas un Baltkrievijas, ir biešu mīkstums ar melasi. Pērn Latvijā no Krievijas ievests šis produkts vairāk nekā 25 miljonu eiro vērtībā. Diez vai viss šis apjoms paliks Latvijā.
Biešu mīkstumu ar melasi izmanto liellopiem un cūkām.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes direktoru padomes priekšsēdētājs Gontis Gūtmanis sacīja, ka lauksaimnieki ir vienoti neiepirkt no Krievijas un Baltkrievijas, taču atzina, ka iespējas šo produkciju aizstāt ir ļoti ierobežotas.
“Esam lūguši saviem kolēģiem, kuri sadarbojas ar Ukrainas zemniekiem, iespēju vest melasi no Ukrainas. Jau vairāk nekā mēnesi gaidījām konkrētus piedāvājumus. Esam nosūtījuši mūsu vajadzībām atbilstošas receptes. Saprotam, ka būs dārgāk , bet mēs būsim gatavi šos produktus pirkt,” skaidroja Gūtmanis. “Taču fiziski to mums nevar piegādāt.”
Pēc Zemkopības ministrijas datiem, abi izņēmuma produkti veido 51% no kopējā pērn Latvijā ievesto Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas preču apjoma. Tātad uz pusi no pērn Latvijā ievestā importa aizliegums nemaz nedarbojas.
Ministrs uzskata, ka ir svarīgi nenogriezt visu importu no Krievijas un Baltkrievijas uzreiz, bet gan dot uzņēmumiem pārejas periodu, lai netraucētu ražošanas procesu.
“Uzņēmumi pārorientējas, un es to jau zinu, viņi meklē alternatīvus piegādes ceļus, tāpēc mēs šos produktus neiekļāvām sarakstā, lai neradītu problēmas nozarei un lai viņi varētu pilnvērtīgi pabarot savus produktus. mājlopiem,” skaidroja ministrs.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
