Pašlaik notiekošā NATO misija Austrumeiropas centrā ir ieguvusi jaunu nozīmi tur esošajiem Kanādas karavīriem, tostarp dažiem no Manitobas, kuri nesen tika nosūtīti uz ārzemēm.
Kanādas bruņoto spēku dalībnieki no CFB Shilo, Manitobas dienvidrietumos, ieradās Latvijā operācijas Reassurance ietvaros jūnija vidū.
Saskaņā ar Kanādas bruņoto spēku datiemŠī misija ietver mācības, mācības un “noteiktas NATO specifiskas misijas” Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ir daļa no NATO “nodrošināšanas un atturēšanas pasākumiem”.
Prezentētājs. Šis apstiprinājums ir NATO dalībvalstu spēka un solidaritātes apliecinājums, kas ir ieguvis jaunu nozīmi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī, saka Princeses Patrīcijas 2.bataljona, Kanādas vieglās kājnieku komandieris Džese van Eiiks.
“Būtībā no ģeopolitiskā viedokļa šis ir patiešām svarīgs un redzams piemērs tam, ka NATO dara to, ko mēs sakām, ka darīsim, un nodrošina preventīvu efektu pret Krievijas agresiju,” viņš teica.
“Tā ir lieliska iespēja… mūsu karavīriem faktiski izvietoties operācijās tradicionālā vidē, strādāt ar 10 vai vairāk citām valstīm, praktizēt visas prasmes, pie kurām viņi strādāja Kanādā, un faktiski tās izmantot.”
Pēc viņa teiktā, līdz ar iebrukumu Ukrainā tas, ko Krievija savulaik paņēma, ir attīstījies aktīvā agresijā pret citu suverēnu valsti. Van Eiks teica, ka tas ilustrē vajadzību pēc alianses kolektīvās aizsardzības jomā.
Kanādas bruņotie spēki norāda, ka atkārtotas apstiprināšanas procesā piedalās aptuveni 1000 locekļu no visām trim militārajām divīzijām, tādējādi tā ir Kanādas lielākā operācija, kas pašlaik notiek.
Šajā skaitā ietilpst vairāk nekā 200 princeses Patrīcijas karavīru un 100 CFB Shilo Kanādas Karaliskā zirgu artilērijas 1. pulka karavīri.
Kanādas militārpersonas sāka sniegt atbalstu NATO misijai 2014. gadā. Martā premjerministrs Džastins Trudo apceļoja NATO bāzi Latvijā un paziņoja, ka Kanādas dalība operācijā, kurai bija jābeidzas 2023. gadā, tiks pagarināta uz nenoteiktu laiku, reaģējot uz Krievijas iebrukums Ukrainā.
Van Eiiks sacīja, ka ir ļoti svarīgi parādīt, ka Kanādas bruņotie spēki ir vienoti ar saviem sabiedrotajiem.
“Kanādai patiešām ir svarīga loma pasaulē,” viņš teica. “Ik dienas šeit ir Kanādas karavīri, kas smagi strādā, lai nodrošinātu, ka pasaule ir pēc iespējas drošāka, un mēs izbaudām Kanādu tādu, kāda tā ir.”
Vienotība agresijas priekšā: a
Brendonas universitātes politikas zinātnes asociētais profesors Ričards Beikers sacīja, ka Kanādas loma Latvijā nav mainījusies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču tas liecina par NATO sabiedroto apņemšanos strādāt kopā.
Misija “attīstījās, ņemot vērā … sekas tam, ko mēs tur darām, tagad ir atvērtas cilvēkiem,” sacīja Bekers.
“Tas notiek laikā, kad Krievija ir dziļi iesaistīta reģionā. Tā iebruka Ukrainā. Tā iebruka suverēnā valstī un sagrāba daļu tās teritorijas.”
Viņš piebilda, ka Kanādas spēku pozīcija bijušās Padomju Savienības daļās, piemēram, Latvijā, kas NATO pievienojās 2004.gadā, ir nozīmīgs process jaunajām līguma organizācijas dalībvalstīm.
Viņš sacīja, ka daudzām no šīm valstīm ir līdzīga vēsture kā Ukrainai un tās atrodas līdzīgā situācijā ar šo valsti, un NATO klātbūtne varētu darboties kā preventīvs līdzeklis pret turpmākiem konfliktiem.
“Latvija, Lietuva un Igaunija ir bijušas ļoti agresīvas. Tās ir bijušas sava veida šķēps, kā reaģēt uz Krieviju tādā veidā, kas padara dažas tradicionālākas valstis vai dažas citas NATO valstis mazāk spēcīgas,” Bekers. teica.
Viņš nosauca Reassurance par “aizsardzību ar vadiem” — karavīru atrašanās uz zemes nozīmē, ka agresijas gadījumā Kanāda un NATO tiktu iesaistītas darbībā.
Viņš sacīja, ka tā ir daļa no centieniem parādīt Kanādas politikas pārliecinošo raksturu un valsts vēlmi likt “mūsu naudu tur, kur tai pieder”.
