Saskaņā ar Eurostat jaunākajiem datiem tas ilustrē Covid ierobežojumu ietekmi, kas lielākajā daļā ES dalībvalstu sākās 2020. gada pirmajos mēnešos.
Patēriņš samazinājās arī Latvijā, taču par daudz mazāku procentu: no 2019. līdz 2020. gadam samazinājums bija tikai -1,27%. Latvijas naftas un naftas produktu patēriņš veidoja tikai 0,35% no kopējā Eiropas Savienības patēriņa.
Nafta un naftas patēriņš Eiropas Savienībā 2019-20
Foto: Eurostat
No 408 miljoniem metrisko tonnu 2004. gadā patēriņš sasniedza zemāko punktu 2014. gadā, sasniedzot 333 miljonus tonnu, un atkal sāka pieaugt pirms pandēmijas ierobežojumu šoka.
2020. gadā ar pandēmiju saistītie ierobežojumi dažādās pakāpēs ietekmēja patēriņu dalībvalstīs. Aplūkojot enerģijas un neenerģijas izmantošanu, lielākais patēriņa samazinājums fiksēts Luksemburgā (-21% salīdzinājumā ar 2019.gadu), kam seko Malta (-16%), Grieķija, Spānija, Zviedrija un Slovēnija (visās -15%). Tikai neliels patēriņa pieaugums fiksēts Somijā un Slovākijā (apmēram +0,4%).
2020. gadā uz naftas un naftas produktiem parādījās citi rekordskaitļi. To vidū ir lielākā atkarība no importa (97%), zemākais jēlnaftas ieguves līmenis (18,7 milj.t) un lielākais naftas produktu ražošanas samazinājums (-12% salīdzinājumā ar 2019.gadu).
Valstu relatīvo daļu kopējā ES galapatēriņā ietekmē to ekonomikas lielums un struktūra, un Vācija joprojām ir līdere (23 %), kam seko Francija (16 %) un Itālija un Spānija (abās 10 %).
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
