Kamēr Latvijas karavīri kopā ar citiem karavīriem mācījās Albenā, mājās, Rīgā, viņu parlaments spēra būtisku soli šīs valsts nākotnei.
Ar bezprecedenta bijušās Padomju Savienības bloka valsts rīcību Latvijas parlaments pagājušajā ceturtdienā paziņoja, ka Krievija ir “valsts terorisma sponsors” saistībā ar karu Ukrainā.
Latvija, viena no Baltijas valstīm, izveidoja savu valsti 1991. gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Līdz 1940. gadam un padomju okupācijai tā bija neatkarīga valsts.
Pagājušās nedēļas paziņojums Latvijas likumdevējā vairumā publikāciju Rietumos nebija pietiekami atspoguļots, taču Reuters citēja nelielu stāstu par šī likumdevēja darbu.
Stāsts uzreiz piesaistīja manu uzmanību, jo zināju, ka latviešu karavīri tajā laikā mācījās Albenā, un tāpēc, ka Mičiganas Nacionālajai gvardei bija ilgstoša sadarbība ar Latviju. Faktiski tikai pagājušajā mēnesī, 1. jūlijā, Latvijas premjerministrs Krišjānis Karencs atradās Lansingā un apmeklēja Nacionālās gvardes amatpersonas Mičiganā, lai uzraudzītu viņu 30 gadus ilgo sadarbību, lai strādātu un kopā trenētos.
Mičiganas un Latvijas ciešās darba attiecības tika uzsvērtas Nacionālās gvardes paziņojumā presei par vizīti.
Saistība starp Latviju un Mičiganas Nacionālo gvardi turpina nostiprināties. “Mēs esam līdzīgi domājoši un vienmēr būsim klāt kā partneris,” sacīja ģenerālmajors Pols Rodžerss, Mičiganas Militāro un veterānu lietu departamenta ģenerāļa palīgs un direktors. “Mēs esam apņēmušies atbalstīt Latviju jebkādā veidā, kā varam, un turpināt vairot mūsu apmācību un partnerības iniciatīvu vērtību.”
Tomēr viss ir labi, ja tev pa muguru elpo tāds dusmīgs lācis kā Krievija, pēdējā lieta, ko tu darīsi, ir iet uz priekšu un kārtīgi pabāzt to.
Tāpēc ar lielu interesi lasīju Reuters stāstu.
Nav šaubu, ka Latvijas parlaments savu jūtu raksturošanai vārdus nelika vārdos.
“Latvija atzīst Krievijas rīcību Ukrainā par mērķtiecīgu genocīdu pret ukraiņu tautu,” teikts parlamenta rezolūcijā, kuru nekavējoties atzinīgi novērtēja Ukrainas valdības amatpersonas.
Šorīt es dalos ar šo stāstu kā vēl vienu atgādinājumu par to, cik pasaule dažreiz var būt maza. Mums ir viegli domāt par Ukrainu kā “miljonu jūdžu attālumā”, un, lai gan lielākā daļa no mums jūt līdzi viņu cīņai, pēc 15 minūtēm pēc jaunākā kara atjauninājuma izlasīšanas mēs, iespējams, lielākoties esam par to aizmirsuši un devušies uz nākamo jautājumu. problēma mūsu priekšā.
Bet to darīt būtu kļūda.
Latvija šodien nekaro ar Krieviju, taču pagājušās nedēļas likumdošanas akts noteikti nav padarījis valsti draudzīgu ar savu milzīgo kaimiņu.
Nākamajās nedēļās mums rūpīgi jāuzrauga šis pasaules stūris. Krievijas klātbūtne Krimā un Ukrainā demonstrēja savu gatavību aizskart NATO un iebrukt citās suverēnās valstīs.
Šķiet, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas atgriezt bijušā padomju bloka valstis savās rokās.
Latvija šodien varētu nebūt Krievijas šādu valstu mērķa sarakstā.
Bet, ņemot vērā nesenās darbības, kas zina par rītdienu?
Bils Spērs nesen aizgāja no ziņu izdevēja un redaktora amata. Ar viņu var sazināties pa e-pastu [email protected].
