Pirmā Bioinformātikas foruma tikšanās Latvijā norāda uz gaišāku nākotni valsts lomai Eiropas dzīvības zinātnēs
2022. gada 7. jūlijā vairāk nekā 30 pētnieku pulcējās plkst Latvijas Biomedicīnas pētījumu studiju centrs (BMC) Rīgā, Latvijā, lai piedalītos Latvijas Bioinformātikas foruma pirmajā sanāksmē. Sanāksmi organizēja vairākas lielākās Latvijas dzīvības zinātņu institūcijas un EMBL, un tajā piedalījās zinātnieki no visas bioinformātikas kopienas, no iestādēm, tostarp, BMC, un Latvijas UniversitāteUn Rīgas Tehniskā universitāteUn Rīgas Stradiņa universitāte.
Pētniekiem bija iespēja apspriest savas bioinformātikas vajadzības un turpmākos pētniecības virzienus, iesaistot tādas tehnoloģijas kā visa genoma sekvencēšana, transkriptomika un genomika. Tāpat tika apspriests, kā stiprināt bioinformātikas nozari Latvijā. Forumu vadīja BMC Pētniecības padomes priekšsēdētājs un EMBL padomes delegāts Janiss Klovinčs, un tajā bija arī BMC direktora Nils Rostoka runa par bioinformātikas maģistra studiju programmu. Šī programma, kas tiek piedāvāta Latvijas Universitātē, sagatavo daudzus bioinformātikas profesionāļus valstī.
Rīgas Stradiņa universitātes Bioinformātikas pētniecības nodaļas zinātniskā līdzstrādniece Caterina Della Neborga atzīmēja šī baseina pozitīvo ietekmi. “Šis Bioinformātikas forums ir lieliska iespēja pulcēt Latvijas bioinformātikas kopienu no dažādām pētniecības un nozares institūcijām, kas iepriekš galvenokārt strādāja individuāli. Ar prieku uz to apmeklēju, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par bioinformātikas jomā Latvijā notiekošo. , un satikt cilvēkus ar vienādām interesēm”.
Runājot par nākotnes pilntiesīgas Latvijas dalības potenciālu EMBL, Nyborga turpināja: “Līdzīgā veidā vietējais bioinformātikas forums palīdz pētniekiem veidot saites, pilnvērtīga dalība EMBL pavērs durvis vieglākai sadarbībai un zināšanu un prasmju apmaiņai plašākā līmenī. Tas arī dos iespēju gūt labumu no labi izveidotas pētniecības infrastruktūras, kas savukārt veicinās mūsu pašu infrastruktūras uzlabojumus nākotnē.
25 gadi EMBL
No EMBL puses forumu kopīgi organizēja vecākais zinātnieks un komandas vadītājs no Latvijas Alvis Brazma, kurš EMBL-EBI strādā kopš 1997. gada. Brazma studējis matemātiku Latvijas Universitātē, vēlāk strādājis ASV. ieņem viesa vietu Latvijas Universitātē Helsinkos. Tieši tur viņš tikās ar komandas vadītāju no EMBL-EBI un uzzināja par tajā mitināto resursu un datu bāzu milzīgo potenciālu. “EMBL-EBI tajā laikā bija daudz mazāks, un tas vēl nav pārvērties par neticamu resursu, kāds tas ir šodien,” viņš paskaidroja.
2000. gados Brazmas darbs veicināja gēnu ekspresijas datu analīzi un EMBL-EBI pieejas izveidi, lai pētnieki visā pasaulē maksimāli izmantotu publiskos datus. Bija skaidrs, ka, lai dati būtu pēc iespējas noderīgāki, būs jāpieliek lielas sadarbības pūles, un visi būtu iesaistīti to izveidē un ievērotu kopējos standartus.
Vēlāk Brazma iesaistījās vēža pētījumos un Starptautiskais vēža genoma konsorcijs (ICGC), kas vainagojās ar citu datu integrācijas projektu – PanCancer visa genoma analīzekas tika publicēts Nature 2020. gadā. “Tikai strādājot kopā pie šiem lielo datu izaicinājumiem, mēs varam labāk izmantot un izstrādāt rīkus, lai tos pārvarētu. Tas attiecas uz daudzām zinātnes jomām, bet īpaši attiecas uz bioinformātiku,” sacīja Prazma. ..
EMBL, Latvija
Pēc foruma Prasma sacīja: “Bija patīkami redzēt tik daudz ieinteresētu Latvijas dzīvības zinātnieku. Tas patiešām parāda, kā Latvijas bioinformātika un dzīvības zinātņu kopiena var gūt labumu no EMBL visas Eiropas pieejas.”
Forums norāda uz Latvijas zinātnes gaišāku nākotni un tās vietu plašākā Eiropas pētniecības sektorā. Šī gada sākumā EMBL parakstīja saprašanās memorandu ar Latvijas Biomedicīnas studiju un pētniecības centrs (BMC). Līguma mērķis ir stimulēt akadēmisko apmaiņu starp EMBL un BMC, lai nodrošinātu lielāku savienojamību, zinātnisko datu pieejamību, kopīgu atslēgu tehnoloģiju izmantošanu un talantu apriti. Tas ļaus BMC nostiprināties kā izcilības centram molekulārās diagnostikas, personalizētu terapiju un inovatīvu farmaceitisko līdzekļu jomā.
Saprašanās memoranda pamatā ir attiecības, kas kopš tā laika ir kļuvušas stiprākas Latvija ir pievienojusies EMBL kā potenciālā dalībniece Paredzams, ka valsts nākamgad pievienosies EMBL kā pilntiesīga dalībniece.
Raugoties nākotnē, Brazma saskata abpusējus ieguvumus, kas izriet no Latvijas pastāvīgās sadarbības ar EMBL un Eiropas zinātni. “Dzīvības zinātnieki Latvijā strādā ļoti veiksmīgi, par ko liecina genoma sekvencēšanas projekti un farmācijas pētījumi. Nesen Valsts prezidents Ērgls Levits kā vienu no savām prioritātēm noteica zinātni, kas ir ļoti pozitīvi. Iestāšanās vienā no lielākajām starptautiskajām zinātnes organizācijām paātrinās Latvijas zinātnieku dziļāku integrāciju Eiropas zinātnes aprindās, ļaujot dzīvības zinātniekiem realizēt savas ambīcijas, un nodrošinās izcilu ieguldījumu atdevi, apmācot starpdisciplinārus talantus un kopuzņēmumos piesaistot lielāku starptautisko finansējumu.
