Pērnruden izveidotā Īvica Celiņa vadītā valdība ir pirmā, kas valdības deklarācijā izvirzījusi uzdevumu par valsts un pašvaldību iestāžu nodošanu kapitāla tirgum, lai politiķi beidzot varētu risināt gadu desmitiem atlikto jautājumu.
Potenciālo uzņēmumu saraksts šobrīd ir īss.
Vistuvāk šim solim ir nacionālā aviokompānija airBaltic. Biržā nākotnē varētu tikt kotēti arī telekomunikāciju uzņēmumi Tet un LMT. Un arī nesen izveidotie Latvijas vēja parki, ko veido Latvenerjo meži un Latvijas valsts meži. Bet – vai Latvijā varētu būt vairāk potenciālo biržas dalībnieku?
“Pirmkārt, mums ir jāsāk veiksmīgi,” sacīja finanšu ministrs Arfils Ašeradens (Jaunā Vienotība). […] Ja viņai tas izdosies, sekos arī citi. Bet otrs jautājums ir par to, ka mēs dažiem uzņēmumiem uzliekam aizliegumu, tā ka valsts ir ierobežojusi to ienākšanu biržā. Tie ir infrastruktūras uzņēmumi. Ja atceraties, par šo jautājumu bija lielas politiskas debates. “
Likums šobrīd nosaka, ka biržā nevar kotēt Latvenergo, Latvijas Valsts mežu, Latvijas Pasta dienesta, Latvijas Gaisa satiksmes Latvijas Dzelzceļa un Latvijas Loto akcijas.
Stratēģiskās infrastruktūras uzņēmumi, piemēram, elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu pārvaldītāji, netiks iekļauti.
Kādi ir ieguvumi, ja dažas akcijas nonāk biržā? Pirmkārt, ienākšana starptautiskajos akciju tirgos palīdzētu piesaistīt finansējumu korporatīvajai attīstībai, padarot korporatīvo pārvaldību un darbības pārskatu pārskatāmāku atbilstoši biržas prasībām. Savukārt uzņēmumu vērtība var augt arī. Par to liecina pieredze kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Lai gan ieguvumi šķiet gandrīz pašsaprotami, trūka politiskās gribas, kas bija nepieciešama šo lēmumu pieņemšanai.
Pašreizējās valdošās koalīcijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau gadiem valda “nepatiesa un stereotipiska domāšana” par valsts uzņēmumu mazākuma akciju kotēšanu biržā.
Viņš aicina finanšu ministru uz kapitāla tirgus attīstību raudzīties plašākā mērogā, norādot uz valsts, pašvaldību un privāto uzņēmumu iespējām.
“Attīstīts kapitāla tirgus ir daudz sarežģītāka lieta, nekā atsevišķu uzņēmumu ievilkšana biržā. Vispirms tas ir obligāciju tirgus. Tad mēs runājam par pietiekamu skaitu spēlētāju, uzņēmumu, kas spēj, tā teikt, uz akciju tirgu. Tad ir patiesība, dziļi iekšienē Viss teiktais, nākšana biržā nav pacelšanās debesīs. Ministrs skaidroja, ka tas dod piekļuvi lieliem kapitāla tirgiem, bet arī prasa ļoti labas vadības komandas šiem uzņēmumiem.
Kā piemēru viņš minēja Igaunijas uzņēmuma Enefit Green un lielākā Lietuvas energokompānijas Ignitis panākumu atšķirības. Aplēstā Enefit Green kapitalizācija ir vairāk nekā 700 miljoni eiro un tirgus kapitalizācija ir 922 miljoni eiro. Vienas akcijas vērtība ir 1,32 eiro. Ignitis kapitalizācija ir vairāk nekā 2 miljardi eiro, un tirgus kapitalizācija ir 1,3 miljardi eiro. Vienas akcijas vērtība bija 66 centi. Skaidrs, ka Lietuvas uzņēmuma vadībā bijuši apstākļi, kas noveduši pie tā, ka tā neieguva augstu akcionāru uzticību, sacīja Ačaradins.
Latvijā attieksme pret ienākšanu kapitāla tirgū ilgu laiku saglabājās konservatīva.
No Finanšu ministrijas minētajiem potenciāli kotētajiem uzņēmumiem skaidrība skar tikai AirBaltic. Tas varētu tuvināt savu prezentāciju gada beigām. Plānots, ka, palielinot kapitālu, uzņēmums var atgūt un atdot Covid pandēmijas laikā valsts izdotos 250 miljonus eiro.
Vienlaikus Finanšu ministrija ir izvirzījusi mērķi līdz 2027.gadam palielināt Latvijas uzņēmumu akciju vērtību biržā no 3% līdz 9% no IKP.
Tas nozīmē papildu 3,5 miljardu eiro piesaisti, padarot to “redzamu” lielākajiem ārvalstu investoriem, uzsvēra Nasdaq Riga direktoru padomes loceklis Lenijs Dubava.
“Ideja ir tāda, ka valsts un vietējie uzņēmumi piesaistīs arī lielus starptautiskos investorus, kuri Latvijā vēl neko nav ieguldījuši. Tad viņiem būs daudz vieglāk piedāvāt nākamo un nākamo iespēju investēt. Tas savukārt atvieglo privātais sektors, lai piesaistītu šos investorus,” sacīja pārstāve. Biržas vārdā: “Tad mēs varam sagaidīt, ka arī privātais sektors pievienosies šim vilnim, un tad mēs varam sagaidīt, ka mēs galu galā sasniegsim šo skaitu.”
Pieticīgāk izteicās portāla Investors Club izpilddirektors Kaspars Pesenics. Uzņēmumu kustības kapitāla tirgos nevar uzspiest, uzskata eksperts.
“Būtībā, uzņēmumiem piesaistot līdzekļus attīstībai, vispirms ir nepieciešams piesaistīt lētākus līdzekļus, izsniedzot banku kredītus vai obligācijas, un tikai atsevišķos gadījumos ar kapitāla piesaisti. Akcijas ir salīdzinoši visdārgākās no visiem kapitāla veidiem. Bet tādos gadījumos tās ir Tur, kur aizņēmuma kapitālu nevar dabūt un tas parasti ir jāsadala, iet uz biržu ir ļoti labs lēmums un laiks,” sacīja Pesenics.
FM arī apstiprināja, ka biržā kotētie uzņēmumi paliks valsts un pašvaldību pārziņā un tiks nodoti biržai, pamatojoties uz starptautiski pieņemtiem principiem.
“Pirmkārt, pirms 30 gadiem privatizācijas aģentūra kopā ar valdību pieņēma lēmumus par sev zināmiem parametriem, kuriem uzņēmumiem un par kādu cenu pārdot. Lielākā daļa uzņēmumu pārdeva savas kontrolpaketes, tātad pilnībā tika privatizēts, dažreiz uz laiku.” Viens. Šodien mēs runājam par pavisam citu procesu. Mēs runājam par uzņēmuma tirgus vērtību, kas ir pamatprincips, kā noteikt lietu vērtību. Ar iespēju. lai visi piedalītos šajā procesā.Nasdaq Riga pārstāve Dubava uzsvēra, ka kotēšana biržā nenozīmē visa uzņēmuma pārdošanu investoriem.Sliktas lietas no ārpuses,kas tagad nāks un visu iznīcinās.
Ar Latvijas kapitāla tirgus attīstības ceļa karti valdība plāno prezentēt aptuveni mēneša laikā.
