Eiropas Savienība ir iecerējusi reformēt uzņēmējdarbības nodokli

Eiropas Savienība nesen uzsāka programmu Konsultācija Reformēt Eiropas Savienības uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu, kuru Eiropas Komisija uzskata par nepietiekami aprīkotu, lai risinātu globalizācijas, klimata pārmaiņu, digitalizācijas un sabiedrības novecošanas radītās problēmas. Šīs konsultācijas varētu novest pie nodokļu priekšlikumiem, ar kuriem tiek piesaistīti valsts līdzekļi Eiropas Savienībai, nevis atsevišķām dalībvalstīm.

Šīs apspriedes un ar to saistītā Komisijas paziņojuma mērķis ir izstrādāt uzņēmējdarbības nodokļu redzējumu Eiropas Savienībā un vidēja termiņa uzņēmējdarbības plānu. Tas nākamajos gados noteiks uzņēmumu ienākuma nodokļa prioritātes, lai apmierinātu tādas globalizētas ekonomikas vajadzības, kas cīnās, lai atgūtos no COVID-19 krīzes sekām. Tajā tiks definētas arī ES darbības saistībā ar notiekošajām starptautiskajām debatēm par digitālās ekonomikas nodokļiem un globālo minimālo nodokli.

ES budžets tiek daļēji finansēts no ieņēmumiem, kurus tas iekasē tieši, un daļēji ar dalībvalstu iemaksām. Šīs konsultācijas varētu radīt jaunus “īpašus resursus”, kurus Eiropas Savienība vāc, lai finansētu programmas blokā.

No otras puses, iniciatīvas mērķis ir izveidot sistēmu, kas uzturēs godīgu konkurenci iekšējā tirgū. No Eiropas Savienības Komisijas viedokļa atšķirīgās nodokļu sistēmas uzņēmumiem Eiropas Savienībā novērš pārrobežu ieguldījumus un neļauj uzņēmumiem pilnībā izmantot ES vienotā tirgus priekšrocības. Mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot Eiropas Savienības starptautisko konkurētspēju.

Komisija arī uzskata, ka ekonomikas digitalizācija ir pastiprinājusi nodokļu konkurenci gan Eiropas Savienībā, gan starptautiskā mērogā, “riskējot ar jaunu sacensību līdz apakšai”. Tomēr pēdējos gados pasaules mēroga uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju “skrējiens uz leju” ir apstājies ar vidējām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm 20. gadsimta 20. gadu vidū. Saskaņā ar jaunākajām 2020. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm nodokļu iestādei vidējā svērtā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir samazinājusies no 46,52 procentiem 1980. gadā līdz 25,85 procentiem 2020. gadā un pēdējos gados ir stabilizējusies. Otrkārt, lai gan uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes pēdējās desmitgadēs ir samazinājušās, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi pēdējos gados ir nedaudz palielinājušies.

No vienas puses, Komisija vēlas aizsargāt reģionālo valdību ilgtermiņa finansējumu un ieguldīt tajā Publiskā infrastruktūraUn uzņēmumus, kurus nopietni ietekmē pārmaiņas pasaules ekonomikā.

Lai gan konsultācijās tas netika skaidri norādīts, šķiet, ka ES ir apņēmusies paplašināt savus resursus, lai finansētu ES budžetu, nevis paļauties uz dalībvalstu resursiem. Iekš Budžeta līgums Eiropas Komisija to sasniedza 2020. gadā. Komisija uzsvēra papildu resursu nozīmi, neskaitot jauno digitālo nodokli un finanšu darījumu nodokli (FDN), nolīgumā tika norādīts arī potenciāls finansiāls ieguldījums, kas saistīts ar korporatīvo sektoru vai jaunu uzņēmumu nodokli bāze. Eiropas Savienība kopš 2011. gada strādā pie vienotas vienotas uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB), un diskusija bija paredzēta Tas tika atsākts 2016. gadā.

Cenšoties iegūt papildu resursus, šķiet, ka Eiropas Savienība virzās uz uzņēmumu ienākuma nodokļu saskaņošanu Eiropas Savienībā vai nu, izmantojot kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, pilnīgu komercnodokļu pārkomponēšanu vai Vienotā tirgus nodoklis starptautiskiem uzņēmumiem. Reformējot uzņēmumu ienākuma nodokli, Eiropas Savienībai būtu jāapsver visi izdevumi kā veids, kā palielināt privāto ieguldījumu. Ņemot vērā nodokļu atšķirību uzņēmumiem dažādās valstīs, tādas valstis kā Igaunija un Latvija, kurām jau ir laba uzņēmējdarbības ieguldījumu politika, degradēs viņu nodokļu sistēmas, ja vien Eiropas Savienība nepieņems atbalstošu ieguldījumu politiku, piemēram, pilnīgus tēriņus. Uzņēmumi, kas darbojas ES tirgū, var gūt labumu arī no samazinātas administratīvās un nodokļu sarežģītības un nodokļu nenoteiktības.

Apspriedē, kas būs atvērta līdz 1. aprīlim, būs iespēja virzīt nodokļu diskusijas uz politiku, kas nodrošina pamatu ilgtspējīgiem ieņēmumiem un ekonomikas izaugsmei, ko veicina privātie ieguldījumi.