28. maijā publicētie Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati liecina, ka 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 893 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 14,5 tūkstošiem mazāk cilvēku nekā pērn.
Aizvadītajā gadā iedzīvotāju skaits ir samazinājies straujāk – par 0,76% salīdzinājumā ar 0,64% gadu iepriekš, tai skaitā samazinājums par 0,59% negatīvās dabiskās izaugsmes dēļ un 0,17% imigrācijas dēļ.
“Iedzīvotāju skaita samazināšanās pēdējā gada laikā ir salīdzināma ar pašreizējo cēsnieku skaitu,” sacīja Civildienesta biroja Sociālās statistikas departamenta direktore Paipa Zokula.
Pilns tautas skaitīšanas datu pārskats atrodams vietnē Oficiālā statistikas vietne.
Pēdējo četru gadu laikā negatīvā dabiskā izaugsme ir ievērojami apsteigusi plaisu starp negatīvajām migrācijas plūsmām.
Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad iedzīvotāji tika apsekoti viņu reģistrētajā dzīvesvietā, viņu skaits ir samazinājies par 177 000. Tas ir aptuvenais kopējais iedzīvotāju skaits trijās lielākajās pilsētās kopā – Dougafplas, Lebaga un Rezken.
Pērn Latvijā piedzima 17,6 000 mazuļu – par 1 234 jeb 6,6% mazāk nekā 2019. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā, savukārt 28,9 000 cilvēku nomira – pieaugums par 1135 jeb 4,1% salīdzinājumā ar 2019. gadu. mirstības līmenis strauji pieauga 2020. gada novembrī un decembrī. Pērn reģistrēts par 11,3 tūkstošiem vairāk nāves gadījumu nekā dzimušo (2019. gadā – par 8,9 tūkstošiem), un tas ir lielākais negatīvās dabiskās izaugsmes rādītājs kopš 2005. gada. ilgtermiņa starptautiskā migrācija Savukārt iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 3,2 000, kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada.
2020. gadā epidēmijas dēļ samazinājās iedzīvotāju mobilitāte, kas ietekmēja arī ilgtermiņa starptautiskās migrācijas rādītājus – salīdzinājumā ar 2019. gadu migrantu skaits samazinājās par 21,2%, bet migrantu skaits – par 17,8%. No citām valstīm Latvijā ieradās 8,8 tūkstoši cilvēku (par 2,4 tūkstošiem mazāk nekā 2019. gadā), savukārt 12,0 tūkstoši aizbrauca (par 2,6 tūkstošiem mazāk).
2020. gadā negatīvās dabiskās izaugsmes rezultātā visu Latvijas lielāko etnisko grupu iedzīvotāju skaits ir samazinājies: baltkrievu – par 2,4%, poļu – par 2,0%, krievu – par 1,6%. Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,4%, bet viņu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā, neraugoties uz absolūtā skaita samazināšanos, pieauga par 0,2 procentpunktiem un 2021. gada sākumā bija 62,7%.
Rīgā dzīvo mazāk nekā 615 000 cilvēku, kas ir 32% no visiem valsts iedzīvotājiem un 48% no visiem pilsētas iedzīvotājiem. Lielākā daļa Rīgas iedzīvotāju dzīvo Porfšemā – 54 tūkstoši, Ķengaragā, Imantā un Pļavniekos ir 41-45 tūkstoši iedzīvotāju.
Latvijā ir vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums starp Baltijas valstīm
2021. gada sākumā Igaunijā bija 1 miljons 330 tūkstoši iedzīvotāju (par 1,2 tūkstošiem vairāk nekā 2020. gada sākumā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 2,6 tūkstoši, bet sešus gadus pēc kārtas ir pozitīva neto migrācija – 2020.gadā 3,8 tūkstoši. Igaunijā iedzīvotāju skaits pieauga par 0,1%.1.
Savukārt Lietuvā sākotnējais iedzīvotāju skaits 2021. gada sākumā bija 2 miljoni 795 tūkstoši (iedzīvotāju skaita pieaugums – 1,1 tūkstotis). Arī Lietuvā bija vērojams negatīvs dabiskais pieaugums par 18,9 tūkstošiem, savukārt pozitīvā neto migrācija ir 20,0 tūkstoši.2 Lietuvas iedzīvotāju skaits joprojām ir stabils.
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
