Erdogans Stambulas centrā atver jaunu galveno mošeju

Prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien Stambulā atklāja jaunu mošeju, sasniedzot gadu desmitiem senu mērķi un apzīmogojot reliģisko identitāti vēsturiskajā Taksima laukumā Turcijas lielākās pilsētas centrā.

Taksima mošeja un tās 30 metrus augstais kupols simboliski stāv virs pieminekļa Turcijas Republikas dibināšanai, ko veica Mustafa Kemals Ataturks, kura spēcīgo laicīgo mantojumu ir iedragājis gandrīz divus gadu desmitus ilga Erdogana valdīšana.

Pēc piektdienas lūgšanām ar tūkstošiem pielūdzēju Erdogans sacīja, ka mošejas pabeigšana ir turku sapņa kulminācija un ka aicinājums uz lūgšanu tur tiks dzirdēts “līdz laika beigām”.

Erdogans ļaudīm pie mošejas pastāstīja, ka pirms būvniecības sākuma pirms četriem gadiem šajā vietā nebija pat lūgšanu zāles. Viņš teica: “Dievlūdzēji mēģināja lūgt šeit virs avīzēm, piemēram, vistu kūtī.”

Mošejas celtniecība sākās 2017. gada februārī projektā, kuru atbalstīja dievbijīgs musulmanis Erdogans un Taisnīguma un attīstības partija, kurai ir islāmistu saknes, bet kas gadu desmitiem ir cietusi no tiesu cīņām un publiskām debatēm.

Piektdien amatpersonas tviterī ievietoja videoklipu, kurā redzams Erdogans 1994. gadā, gadā, kad viņš kļuva par Stambulas mēru, norādot no ēkas augšdaļas uz apgabalu, kur viņš teica, ka viņš uzcels mošeju, precīzu vietu, kur viņš tagad atrodas.

Tas ir viens no daudzajiem būvniecības projektiem, kuru Erdogans ir atstājis pēdas Turcijā, tostarp milzīga mošeja kalna galā, no kuras paveras skats uz Stambulas Āzijas pusi. Pagājušajā gadā viņš pārveidoja pilsētas Hagia Sophia par mošeju, kas gadsimtiem ilgi bija lielākā baznīca pasaulē, pirms tā tika pārvērsta par mošeju un muzeju.

Taksim projekta atbalstītāji apgalvoja, ka pie viena no pilsētas noslogotākajiem centriem musulmaņiem nav pietiekami daudz kulta vietu. Pretinieki to uztvēra kā mēģinājumu uzspiest reliģisku raksturu laukumā, kurā atradās Ataturkam veltīts kultūras centrs, kas tika nojaukts un pārbūvēts.

READ  Pelosi sola solidarizēties ar Taivānu, Ķīnai veicot militārās mācības un elpojot dusmas

Valsts īpašumā esošā Anatolijas ziņu aģentūra paziņoja, ka mošejas kompleksā, kurā ietilpst divi torņaini minareti, varēs izmitināt līdz pat 4000 pielūdzēju un tajā būs izstāžu zāle, bibliotēka, autostāvvieta un nabadzīgo virtuve.

Valdību atbalstoši laikraksti slavēja jauno mošeju. Un Acum nosaukums izsmēja kritiķus, kuri baidās no ložņājošās reliģiozitātes: “Tas izskatās brīnišķīgi. Taksimā tika uzcelta mošeja, un šariata likumi nenāca, un republika nesabruka,” viņš teica.

Atklāšana sakrīt arī ar datumu, kad protesti sākās tikai 100 metru attālumā Gezi parkā, pirms tie pārvērtās masveida protestos pret Erdoganas valdību, kas 2013. gada jūnijā izplatījās visā Turcijā.

Gezi protesti sākās 2013. gada 28. maijā pēc tam, kad iepriekšējā vakarā parka stūrī sākās nojaukšana, nogāžot sienu un dažus kokus, piesaistot nelielu protestētāju grupu, kas bija nometinājusies šajā vietā.

Protestus parasti piemin 31. maijā, kad protesti saasinājās. Tā gada jūnijā simtiem tūkstošu cilvēku izgāja ielās demonstrācijās pret plānu uzcelt Osmaņu kazarmu kopiju Gezi parkā.

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top