Latvijas līderu partijai gaidāmi labi panākumi vēlēšanās

Sestdien Latvijā atvērušās vēlēšanu iecirkņi vispārējām vēlēšanām, ko ietekmējis kaimiņvalsts Krievijas uzbrukums Ukrainai un šķelšanās starp Baltijas valstīm. Liela krievu etniskā minoritāte Un ekonomika, īpaši augstās enerģijas cenas.

Vairākas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka premjerministra Krišjāņa Kārena vadītā centriski labējā partija Jaunā Vienotība izvirzījusies kā labākā balsu ieguvēja ar līdz pat 20% atbalstu.

Kārencs, kurš kļuva par Latvijas valdības vadītāju 2019. gada janvārī, šobrīd vada četru partiju mazākuma koalīciju, kurā kopā ar jauno vienību ietilpst centriski labējā Nacionālā apvienība un Attīstības centrs/Par! , konservatīvie.

Kopumā 19 partijās vēlēšanās kandidē vairāk nekā 1800 kandidātu, bet paredzams, ka tikai aptuveni astoņas partijas pārkāps 5% slieksni, kas nepieciešams, lai nodrošinātu vietu 100 vietu Saeimas likumdevēju sapulcē.

57 gadus vecais, Delavēras štata Vilmingtonā dzimušais amerikānis Karencs Latvijas medijiem sacīja, ka būtu vieglāk turpināt darbu ar to pašu koalīcijas valdību, ja uzvarēs jaunā vienība. Viņš noraidīja jebkādu sadarbību ar prokremliskajām partijām.

Paredzams, ka atbalsts partijām, kas sponsorē krievu etnisko minoritāti, kas veido vairāk nekā 25% no Latvijas 1,9 miljoniem iedzīvotāju, būs jaukts; Lojālo vēlētāju daļa pameta viņu – dažādu iemeslu dēļ – kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī.

Vēlēšanas, visticamāk, noskandinās nāves zvanu opozīcijas partijai Saskaņa, kuras popularitāte ir nepārtraukti kritusies.

Maskavai draudzīgā partija tradicionāli ir bijusi lietussargs lielākajai daļai Latvijas krievvalodīgo vēlētāju, tostarp baltkrieviem un ukraiņiem. 2018. gada vēlēšanās Saskaņas komanda saņēma gandrīz 20% balsu, kas ir visvairāk balsu kādai partijai, taču citas partijas to diskvalificēja no iekļūšanas valdībā.

Tomēr Saskaņas tūlītējā un asā pretestība Krievijas iebrukumam Ukrainā lika daudziem vēlētājiem, kuri joprojām atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, no viņas pamest. Kara pretiniekiTikmēr tai bija tendence virzīties uz galvenajām Latvijas partijām, kuras visas ieņēma pozīcijas pret iebrukumu.

Saskaņa tagad ir piektajā vietā ar 5,1% atbalstu, liecina jaunākā Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas LSM aptauja.

“Manuprāt, krievvalodīgā iedzīvotāju daļa ir ļoti sadrumstalota,” ziņu aģentūrai Associated Press sacīja Latvijas ziņu žurnāla IR apskatnieks Pauls Rāvdeseps. “Nevarētu teikt, ka viņi kaut kā ir vienoti. Daļa ir Putinam labvēlīga. Taču mēs esam redzējuši, ka karš kopumā ir mainījis attieksmi. Un tas ir noticis ļoti ātri.”

Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO 2004.gadā.

___

Sekojiet līdzi Associated Press reportāžai par karu Ukrainā https://apnews.com/hub/russia-ukraine

Autortiesības 2022 The Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt bez atļaujas.

READ  Putins vēlas, lai pasaule ceļo laikā: ASV vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top