Sestdien Latvijā atvērās vēlēšanu iecirkņi vispārējām vēlēšanām, kuras ietekmēja kaimiņvalsts Krievijas uzbrukums Ukrainai.
Sašķeltība starp Baltijas valsts lielo krievu etnisko minoritāti un ekonomiku, īpaši augstās enerģijas cenas, bija galvenais sarunu temats vēlēšanu kampaņu laikā.
Vairākas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka premjerministra Krišjāņa Kārenca vadītā centriski labējā partija “Jaunā Vienotība” izvirzījusies priekšgalā ar pat 20% atbalstu.
Kārenca kungs, kurš kļuva par Latvijas premjerministru 2019. gada janvārī, šobrīd vada četru partiju mazākuma koalīciju, kurā kopā ar jauno vienību ietilpst centriski labējā Nacionālā apvienība Centra attīstībai/Par! un konservatīvie.
Kopumā 19 partijās vēlēšanās kandidē vairāk nekā 1800 kandidātu, bet paredzams, ka tikai aptuveni astoņas partijas pārkāps 5% slieksni, kas nepieciešams, lai nodrošinātu vietu 100 vietu Saeimas likumdevēju sapulcē.
57 gadus vecais Latvijā un Delavērā dzimušais ASV pilsonis Kārencs Latvijas medijiem sacīja, ka būtu vieglāk turpināt darbu tajā pašā koalīcijas valdībā, ja uzvarēs jaunā vienība. Viņš noraidīja jebkādu sadarbību ar prokremliskajām partijām.
Paredzams, ka atbalsts partijām, kas sponsorē krievu etnisko minoritāti, kas veido vairāk nekā 25% no Latvijas 1,9 miljoniem iedzīvotāju, būs jaukts; Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā daļa lojālo vēlētāju dažādu iemeslu dēļ tos ir pametuši.
Vēlēšanas, visticamāk, noskandinās nāves zvanu opozīcijas partijai Saskaņa, kuras popularitāte ir nepārtraukti kritusies.
Maskavai draudzīgā partija tradicionāli ir bijusi lietussargs lielākajai daļai Latvijas krievvalodīgo vēlētāju, tostarp baltkrieviem un ukraiņiem.
2018. gada vēlēšanās Saskaņas komanda saņēma gandrīz 20% balsu, kas ir visvairāk balsu kādai partijai, taču citas partijas to diskvalificēja no iekļūšanas valdībā.
Tomēr Saskaņas tūlītējā un asā pretestība Krievijas iebrukumam Ukrainā lika daudziem vēlētājiem, kuri joprojām atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, no viņas pamest.
Tikmēr kara pretiniekiem bija tendence virzīties uz galvenajām partijām Latvijā, kuras visas ieņēma pozīcijas pret iebrukumu.
Saskaņa tagad ir piektajā vietā ar 5,1% atbalstu, liecina jaunākā Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas LSM aptauja.
