J: Jūs tikko apstiprinājāt 2017. gada budžetu. Kādas ir svarīgākās prioritātes?
A: Latvijas stiprā puse ir tā, ka mēs spējām saglabāt savu fiskālo nostāju, ievērojot stingrus taupības pasākumus tūlīt pēc krīzes, un tagad saglabājam sabalansētu budžetu ar nelielu deficītu 1,1% apmērā 2017. gadā un pēc tam 1% 2018. gadā. 0,7% 2019. Parāds ir 36% no IKP [GDP]Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Tātad var rasties šāds jautājums: kā mēs varam nodrošināt valsts attīstību ierobežotās fiskālās telpas ietvaros? Galvenā atbilde uz to ir saistīta ar strukturālo reformu kvalitāti. Tas ir risinājums visām Eiropas valstīm, īpaši eirozonai, kuru mēs redzam kā nedaudz klibojošu. Investīciju likmes ir ļoti zemas, neskatoties uz ECB [ECB] Aktīvi strādāt ar kvantitatīvo mīkstināšanu, cerot paaugstināt investīciju līmeni. Procentu likmes samazinās, bet kreditēšana tikai nesen tika nedaudz koriģēta.
Latvijā pirmkārt un galvenokārt pārskatījām budžeta tēriņus, lai tie kļūtu efektīvāki – un arī plašākai sabiedrībai parādījām, ka protam pārvaldīt savu naudu. [This is] Jo mēs vēlamies viņu prātā radīt asociāciju, ka ir vērts maksāt nodokļus un lai viņi var paļauties uz to, ka nauda tiks tērēta saprātīgi un jomās, kurās viņi uzskata, ka ir prioritāte.
Esam plānojuši veikt ievērojamus piešķīrumus drošībai, kam šajā posmā ir liela nozīme, ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi reģionā un apņemšanās, ko esam uzņēmušies kā NATO dalībvalsts palielināt budžeta asignējumu drošībai līdz 2% no IKP līdz 2019. 2018. Nākamgad sasniegsim 1,7%.
Pārējās divas prioritārās jomas, kurās nākamajā gadā investēsim vairāk, ir izglītība un veselības aprūpe, lai risinātu problēmas darba tirgū un strukturālo bezdarbu. ES kopumā tas nav nekas jauns, taču mēs tagad veicam efektīvus pasākumus, lai uzlabotu mūsu veselības aprūpes un izglītības kvalitāti, lai darbaspēks būtu kvalitatīvs un pieejams ilgtermiņā.
Jautājums: Viens no jūsu mērķiem ir palielināt nodokļu ieņēmumus līdz vienai trešdaļai no IKP. Kādu progresu esat panākuši šajā jomā?
A: Esmu ļoti apmierināts ar 2016. gada ieņēmumu rezultātiem, jo tie bija augstāki, nekā tiem vajadzēja būt, ņemot vērā, ka nācās nedaudz koriģēt savas prognozes. [GDP growth] Novērtējiet uz leju [to 1.9% from 3.1% expected earlier in the year, according to the Directorate-General for Economic and Financial Affairs of the European Commission]. Tas nozīmē, ka mēs esam pilnībā veiksmīgi cīnījušies ar ēnu ekonomiku, kas joprojām ir ļoti veiksmīga [active] Latvijā šajā brīdī.
Mūsu mērķis ir, lai nodokļu ieņēmumi sasniegtu trešo daļu no IKP dažu gadu laikā, ideālā gadījumā līdz 2020. gadam, tāpēc šobrīd aktīvi īstenojam reformas divās jomās. Pirmā ir ēnu ekonomikas apkarošana, kurai esam izstrādājuši ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Tas tika darīts sadarbībā ar uzņēmumiem, jo apzināmies, ka bez to aktīvas līdzdalības un iesaistīšanās tas nebūtu iespējams, savukārt uzņēmumu pārstāvji saprata, ka ēnu ekonomika kropļo konkurenci.
Mēs jau veicam pasākumus tajās jomās, kur pastāv ēnu ekonomika [costs the country the most]piemēram, būvniecība, transports un tirdzniecība, nākamā gada budžeta kontekstā ir veikti ļoti konkrēti pasākumi.
Vēl viena joma ir mūsu vidēja termiņa nodokļu stratēģijas izstrāde, kas jāpabeidz līdz 2017. gada aprīlim. Esam aicinājuši ekspertus no Pasaules Bankas un arī no OECD. [OECD] Šī nodokļu politika mūs ir atbalstījusi kopš 2016.gada vidū, kad kļuvām par OECD dalībvalsti.Cenšamies izdomāt Latvijai piemērotāko nodokļu stratēģiju, kuras mērķis ir sasniegt trīs mērķus: ieņēmumu palielināšana, nevienlīdzības mazināšana – ienākumu atšķirības. starp ES dalībvalstīm. Ļoti augsti saglabājas dažādi sabiedrības slāņi – uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšana.
Tas ir grūti, bet esmu pārliecināts, ka tas ir iespējams. Kad budžets ir apstiprināts, mēs sākam aktīvu diskusiju procesu [with areas of Latvian society] – Mēs vēlamies to darīt ar arodbiedrībām un uzņēmēju organizācijām, lai viņi saprastu un ticētu mūsu lēmumam. Visgrūtākais būs tas, cik attīstītai jābūt nodokļu sistēmai.
J: Viens no Starptautiskā Valūtas fonda minētajiem ieteikumiem [IMF] Attiecībā uz nodokļiem ir augstāki īpašuma nodokļi. Vai tas ir kaut kas, par ko jūs domājat?
A: Šie ir arī galvenie Pasaules Bankas secinājumi. Darbaspēka nodoklis Latvijā varētu būt nedaudz augsts un būtu jāpārdala starp dažādām ienākumu grupām. Tāpēc no viņu puses tiek piedāvāts pieņemt progresīvu pieeju darbaspēka nodokļa taisnīguma nodrošināšanai un to kompensēt ar kapitāla nodokli, patēriņa nodokli un nekustamā īpašuma nodokli.
Jautājums: Jūs minējāt ēnu ekonomikas rīcības plānu. Runājot par bankām Latvijā, kur ievērojama daļa no noguldījumiem nāk no nerezidentiem, finanšu sektora pastāvīga modrība ir būtiska, lai mazinātu reālos un reputācijas riskus, norāda SVF. Cik tālu esat pavirzījies uz priekšu uzlaboto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu ieviešanā? [AML] Un terorisma apkarošanas finansēšana?
A: Mēs aktīvi strādājam, lai cīnītos pret nelikumīgām līdzekļu plūsmām un apkarotu potenciālo terorisma finansēšanu, jo ievērojama daļa nedzīvojamo darījumu darījumu notiek caur Latviju. Tas palielina riska līmeni. Valdība ir skaidri norādījusi, ka pret to ir nulles tolerance, un tas ir pierādīts gan jaunos normatīvajos aktos, gan pastiprinātā spēkā esošo normatīvo aktu izpildē, gan finanšu regulatora un Finanšu kontroles biroja kapacitātes palielināšanā.
Bankām ir pienākums nodrošināt atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, un esam palielinājuši iespējamos sodus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tas var būt līdz 10% no bankas apgrozījuma noteikumu pārkāpuma gadījumā no iepriekšējā līmeņa 10% no iepriekšējā gada peļņas. [typically only about €100,000].
Banku pienākumos ietilpst informācijas vākšana par politiski ietekmējamām personām, kā arī citi pasākumi. No 2017. gada veidojam jaunu banku kontu reģistru, kuru izmantos banku sektora regulators un Valsts ieņēmumu dienests un kurā ir iekļauta informācija par visiem kontu turētājiem un patiesajiem labuma guvējiem. Amerikāņu auditori ievieš bankām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības sistēmas, lai identificētu iespējamos trūkumus un ļautu bankām tos novērst. Bankas tam piekrita un pašas maksā par pakalpojumu.
J: Mēs runājām par ekonomiku 2016. gadā. Kādas ir jūsu ekonomiskās prognozes 2017. gadam?
A: 2017. gadam mūsu IKP pieauguma prognoze ir 3,5%, kas ir ļoti augsts, bet [attributable in the main] Lai mūsu ekonomikā ieplūstu ES struktūrfondi. Beidzot tikām cauri birokrātijai un sagatavojām programmas dokumentāciju. Mūsu programmas tiks uzsāktas 2017. gadā, dodot naudu ekonomikai. Mūsu iekšējais patēriņš joprojām aug, un to atbalsta zemie inflācijas rādītāji un ekonomikas izaugsme, un tā aug arī mēs [will] Mēs redzam, ka arī kreditēšana ir atguvusies, īpaši ģimenēm. Valdība ir daudz darījusi, lai uzlabotu kreditēšanu, piemēram, izmantojot mūsu pirmo mājokļa atbalsta programmu, kas palīdz bankām aizdot naudu ģimenēm.
Saskaņā ar mūsu jauno nodokļu stratēģiju mēs tagad apsveram 0% nodokli reinvestētajiem ienākumiem, kā tas jau daudzus gadus ir bijis Igaunijā, galvenokārt tāpēc, ka, šādi rīkojoties, mēs ceram, ka mazie un vidējie uzņēmumi varēs [SMEs] Viņi var kļūt izdevīgāki, sakārtojot savus dokumentus. Tā šobrīd ir problēma. Procentu likmes ir zemas, un bankām ir daudz naudas, tāpēc tām ir jāvēlas izsniegt aizdevumus MVU, taču pat tagad MVU nesniedz finanšu uzskaiti, lai varētu saņemt finansējumu.
J: Vai plānojat veikt citus pasākumus ekonomikas izaugsmes atbalstam?
A: Mēs cenšamies nodrošināt vienlīdzīgas iespējas [for everyone] Jo nenoteiktība ir viens no faktoriem, kurā uzņēmumi vaino Eiropas valdības. Mēs apsolām uzņēmumiem, ka viņi var mierīgi gulēt; Bez viņu atbalsta mēs nekādus jaunus nodokļus neuzliksim.
Lai gan fiskālā elastība ir ierobežota, monetārā politika nedarbojas: risinājums ir strukturālu reformu ieviešana. Tas ir jādara, nevis tikai jārunā, lai gan strukturālās reformas parasti nepadara politiķus populārākus. Jebkurā reformā ir daži īstermiņa zaudētāji, bet vidējā un ilgtermiņā tas būs pareizais ceļš.
