izdots: Vidējais:
BRISELE (AFP) — Briseles ārpolitikas vadītājs otrdien brīdināja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins sader, ka vienotā Eiropas Savienības reakcija uz viņa iebrukumu Ukrainā sabruks, jo augstās cenas kaitē Eiropas vēlētāju makiem.
ES augstais pārstāvis Hoseps Borels intervijā aģentūrai AFP sacīja, ka Putins redz “eiropiešu garlaicību un viņu pilsoņu nevēlēšanos uzņemties Ukrainas atbalsta sekas”.
“Mums būs jāsedz izmaksas un jāsadala tās Eiropas Savienības ietvaros,” aģentūrai AFP sacīja Borels, brīdinot, ka 27 dalībvalstu noturēšana kopā ir uzdevums, kas jāveic “dienu no dienas”.
Nākamnedēļ Borels rīkos Eiropas Savienības ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmes Prāgā, cerot nostiprināt līdz šim ļoti vienotu diplomātisko fronti pret Krievijas agresiju.
Eiropas Savienības dalībvalstis, no kurām lielākā daļa ir NATO sabiedrotās, vienojās par virkni sankciju paketēm, kas vērstas pret Putina tuvāko loku un ekonomikas nozarēm, tostarp galvenajām naftas eksporta jomām.
Taču tagad enerģijas cenas un inflācija strauji pieaug, un daudzas dalībvalstis, tostarp Vācija, ekonomikas spēkstacija, saskaras ar dziļas recesijas izredzēm.
Austrumeiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Krieviju ar sliktām atmiņām par padomju kundzību, vēlas stingrākus pasākumus un uzstāj uz vīzu aizliegumu Krievijas tūristiem.
Citas galvaspilsētas nevēlas veikt turpmākus pasākumus, kas kaitētu arī to ekonomikai, baidoties, ka vēlētāju atbalsts Ukrainai var nepārdzīvot ziemas elektroenerģijas padeves pārtraukumus un milzīgos gāzes rēķinus.
Borela uzdevums ir saglabāt vienoto fronti, ko Brisele uzskata par trumpi pēc Maskavas centieniem kliedēt ES bailes un šķelt sabiedrotos.
“Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienība ir valstu savienība ar atšķirīgu attieksmi pret Krieviju,” viņš teica.
75 gadus vecais bijušais Spānijas ārlietu ministrs ierosinās ES militāro apmācību misiju Ukrainas spēkiem, piemēram, Lielbritānijas un Kanādas atbalstīto misiju.
Mums ir jāpretojas
“Mums ir jāsniedz Ukrainai atbalsts, kas pārsniedz ieroču piegādi. Saskaroties ar kādu, kurš atsakās apturēt karu, mums ir jāspēj pretoties,” viņš sacīja.
Taču atrast vidusceļu starp ES valstu konkurējošām prioritātēm nebūs viegli.
“Dalībvalstis ir savas ārpolitikas saimnieki. Mums ir jānodrošina, lai viņu intereses nonāktu kopīgā punktā. Mēs vienmēr esam pa vidu,” sacīja Borels.
Eiropa ir milzīgs tirgus un milzīgs tirdzniecības bloks, un Eiropas Savienības noteiktās ekonomiskās sankcijas var smagi skart pretiniekus.
Taču lēmumi par sankcijām ir jāpieņem vienbalsīgi, kas nozīmē, ka viena dalībvalsts, piemēram, Krievijas sabiedrotā Ungārija, varētu aizkavēt vai izjaukt kopīgās darbības.
Un, ja Ukrainai labvēlīga koalīcija, piemēram, Lietuva, Latvija, Igaunija, Somija un Polija, iet uz priekšu un aizliegs Krievijas ieceļotājus, tai būs nepieciešams piesardzīgāku biedru atbalsts.
“Mēs vispirms meklējam Eiropas risinājumu, jo tas ir ilgtspējīgākais un juridiski pareizākais,” otrdien sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieleuss Landsberģis.
Taču viņš piebilda: “Ja mēs neatradīsim risinājumu, mēs neizslēdzam iespēju meklēt reģionālu risinājumu.”
Vācijas kanclers Olafs Šulcs paudis iebildumus pret vīzu aizliegumu, un Borels bijis piesardzīgs, norādot uz aizliegumu Putinam labvēlīgajai elitei.
uzbrukumā
“Manuprāt, aizliegt visiem krieviem iebraukt Eiropā, vienmēr un neatkarīgi no motīva, nav laba ideja. Mums jābūt izvēlīgākiem, bet, protams, oligarhijai – nekā,” viņš teica.
Borels sacīja, ka Rietumu ieroči – tostarp tie, ko Eiropas Savienība iegādājās par 2,5 miljardiem eiro – ir ļāvuši Ukrainai apsteigt veco Krievijas militāro aprīkojumu.
Taču Krievijas līderis joprojām ir izaicinošs, un Eiropa baidās, ka Krievijas spēki varētu iznīcināt Ukrainas atomelektrostaciju un izraisīt visa kontinenta mēroga katastrofu.
“Vladimirs Putins joprojām ir neelastīgs. Mums ir jāturpina izdarīt spiedienu ar sankciju palīdzību un jāpārkonfigurē Ukrainas spēki,” sacīja Borels.
“Karš uzņem jaunus apgriezienus. Ukraiņi ir uzbrukumā.”
© 2022 AFP
