Nosaukums Panākumi garantēti? Kanādas vadītās pastiprinātas klātbūtnes kaujas grupas Latvijā novērtējumsko publicējis cienījamais Macdonald-Laurier Institute (Milli) Kanādas domnīca, autori Toms Rostoks (Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Latvijā) un Aleksandrs Lanoska (Starptautisko attiecību asociētais profesors Vaterlo Universitātes Kanādā Politikas zinātnes katedrā un Makdonalda-Laurjē institūta vecākais līdzstrādnieks sniedz savu vērtējumu par kaujas grupu, nosakot tās spēku, kā arī izaicinājumus, ar kuriem tā saskaras.
“Kaujas grupas pamatproblēma ir tā, ka tās spējas var nebūt pietiekamas, lai pienācīgi aizstāvētu Latviju pret ļoti apņēmīgo un militāri pārkonfigurēto Krieviju,” norādīja Rostoka un Lanovska.
Pilns raksts, kas ļauj lasīt pārdomas, ir pieejams lejupielādei un lasīšanai tiešsaistē šeit.
Ziņojumā atzīmēts, ka Kanādas vadītā kaujas grupa līdz šim ir guvusi lielus panākumus, taču neizvairās no jautājuma, vai ar to pietiks pašreizējā formā.
“Kanādas un Latvijas partnerība, kas notiek jau septīto gadu, ir bijusi ne tikai bez problēmām, bet arī bijusi veiksmes stāsts. Kanādas spēki ir laipni gaidīti, nav bijuši nozīmīgi incidenti, kuros būtu iesaistīti Kanādas spēki, un Latvija ir būtiski mainījusi savu darbību. militārā nostāja,” šķiet. Daudznacionālā daudzveidība, kas raksturo kaujas grupu, ir spēka, nevis vājuma avots. Tomēr, neskatoties uz šiem panākumiem, šķiet, ka izaicinājumi pieaug.
“Latvijas valdība var saskarties ar savām grūtībām līdz 2027. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz pat 3 procentiem no IKP. Tās ekonomiskā attīstība ir atpalikusi no Baltijas kaimiņvalstīm, un tik augstu militāro izdevumu līmeņa uzturēšana ilgtermiņā var būt sarežģīta. .” “Tas ir grūti.” Izaicinājums,” kā saka.
Turklāt Kanādas sabiedrībai ir jāsaprot, ka viņu valsts apņemšanās aizsargāt Baltijas valstis, iespējams, būs spēkā ilgu laiku, sakot, ka ir jāpieliek pūles, lai “sagatavotu Kanādas sabiedrības locekļus ilgtermiņa ierobežošanas stratēģijai”. Pret Krieviju, jo vājš redzējums par eFP misiju var nozīmēt izpratnes trūkumu par saistītajiem riskiem, kā arī par Kanādas valdības saistībām Eiropas drošības jomā.
“Kaujas grupas pamatproblēma ir tā, ka tās spējas var nebūt pietiekamas, lai pienācīgi aizstāvētu Latviju pret militāri atjaunoto Krieviju. Kanāda, visticamāk, nespēs dot savu ieguldījumu, pārsniedzot savas pašreizējās militārās saistības. Turklāt atrašanās otrā pusē no Latvijas . Atlantijas okeāns nozīmē, ka Kanāda nevar ātri nostiprināt savu militāro klātbūtni Latvijā. Patiesībā Kanāda paziņoja par aizsardzības budžeta samazināšanu laikā, kad Kanādas bruņotie spēki jau bija pakļauti nopietnam spiedienam. Vismaz īstermiņā tas ir pārliecinoši ka “Kanāda jau izvietos Latvijā 2200 karavīrus un tai būs gatava tehnika visai brigādei. Tomēr vidējā termiņā un ilgtermiņā joprojām pastāv šaubas par Kanādas spēju pilnībā un efektīvi īstenot savus solījumus.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
