ASV trešdien Madridē atklāja NATO līderu samitu, liekot uz galda nopietnu uguns spēku, lai stiprinātu alianses aizsardzību visā Eiropā.
Atklājot sanāksmi, prezidents Džo Baidens sacīja citiem Rietumu līderiem, ka pievienos Rumāniju, kur nesen tika izveidota Francijas vadītā kaujas grupa, ar rotējošu karaspēka brigādi un plāno turpināt pastiprināt vienības Baltijas valstīs.
ASV arī nosūtīs uz Apvienoto Karalisti divas papildu eskadras ar F-35 un izveidos zeme-gaiss aizsardzības sistēmas Vācijā un Itālijā.
Tāpat būtiski, ka ASV izveidos pastāvīgu štābu Polijā Piektā armijas korpusam, kas turpmākās Krievijas agresijas gadījumā koordinēs aizsardzību Austrumeiropā.
Trešdien paziņotie pasākumi ir papildus 100 000 ASV karavīru, kas jau atrodas Eiropā.
Krievijas sagrauts miers
“Pēc mirkļa kur [Russian President Vladimir] “Putins sagrāva mieru Eiropā un uzbruka pašiem uz noteikumiem balstītas kārtības principiem, ASV un mūsu sabiedrotajiem – mēs ceļamies,” samitā sacīja Baidens. Pasākumi, ko mēs veiksim šajā samita laikā, palielinās mūsu kolektīvo spēku.”
NATO līderi apspriež divpakāpju procesu, lai stiprinātu 30 — drīzumā 32 — dalībvalstu drošību.
Rietumu militārā alianse uzlabos esošo kaujas grupu izvietošanu reģionā, palielinot brigādes lielumu, kas svārstās no 5000 līdz 6000 karavīriem.
Paaugstināta karaspēka gatavība
Tā arī plāno likt dalībvalstīm vairāk karavīru – kopumā 300 000 – ievietot paaugstinātā gatavībā, lai tie kalpotu kā ātrs pastiprinājums jau esošajiem spēkiem.
Lielbritānija un Vācija pirms samita norādīja, ka plāno mobilizēt savas komandas Baltijas valstīs.
Premjerministrs Džastins Trudo, otrdien atbildot uz jautājumu, vai Kanāda papildinās savu Latvijas kontingentu, bija neuzņēmīgs, sakot, ka viņa valdība “plāno, lai varētu ātri paplašināties”, taču samita laikā notiks vairāk diskusiju.
Spānija un Dānija ir lielākās karaspēka devējas, kā arī Kanāda Latvijā.
Trudo trešdien īsi pirms samita atklāšanas tikās ar Dānijas premjerministri Metu Frederiksenu.
“Visi eiropieši bija pārsteigti un šokēti par kara atgriešanos Eiropas kontinentā,” sacīja Frederiksens.
Pēc pagājušās ziemas iebrukuma Ukrainā Dānija nosūtīja uz Latviju gandrīz 800 karavīru, lai stiprinātu NATO spēkus.
Frederiksens runāja par situācijas nopietnību un nepieciešamību pēc sabiedrotajiem šobrīd.
“Mums patiešām ir vajadzīgi mūsu draugi… šajā situācijā,” viņa teica. “Eiropai tā ir sarežģīta situācija. Es domāju, ka vissvarīgākais, ko teikt par karu Ukrainā, ir tas, ka mums tas ir jāuzvar, un Ukrainai tas ir jāuzvar.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdienas rītā uzrunāja visus 30 līderus, kā arī jaunos kandidātus Zviedriju un Somiju, izmantojot videosaiti.
Viņš sacīja, ka viņa valstij ir nepieciešams vairāk ieroču un naudas, lai aizstāvētos pret Krieviju, un brīdināja, ka Maskavas ambīcijas neapstāsies pie Ukrainas.
“Krievijai ir jābūt izolētai. Tā nedrīkst atrasties starptautiskajās struktūrās, kas vēlas to iznīcināt,” sacīja Zelenskis.