Otrdien, 2. februārī, Ministru kabineta un Krīzes padomes sēdē tika panākta vienošanās par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu Latvijā līdz 6. aprīlim, kuras laikā plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus informēja premjerministrs Krišianis Karišs.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, valdība 2020. gada 9. novembrī pasludināja ārkārtas stāvokli. Visā ārkārtas stāvokļa laikā tika noteikti vairāki ierobežojumi.
Veselības aprūpes departaments otrdien piedāvāja risinājumu – izbeigt ārkārtas stāvokli, ja Covid-19 infekcijas rādītāji pazemināsies trīs reizes.
Tikšanās laikā valdība izskatīja Veselības aprūpes ministrijai sagatavoto ziņojumu par Covid-19 riska novērtēšanu un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz piesardzības un drošības pasākumiem. Ministrijai tika lūgts arī uzlabot ziņojumu.
Ministrija savā ziņojumā ierosināja jaunu Covid-19 riska pārvaldības stratēģiju, aizstājot esošos ierobežojumus ar “luksofora principu” – nosakot četras epidemioloģisko indikatoru grupas, lai regulētu ierobežojuma pieņemšanu.
Latvija šobrīd ietilpst pirmajā kategorijā, 14 dienās uz 100 000 iedzīvotājiem konstatēti 561,26 jauni infekcijas gadījumi.
Saskaņā ar ministrijas priekšlikumu ārkārtas stāvoklis būtu jāsaglabā, kamēr Latvija paliek tumši sarkanajā kategorijā un jāatceļ, tiklīdz valsts nonāk otrajā vai sarkanajā kategorijā. Tajā pašā laikā var būt iespējams nedaudz samazināt noteiktus ierobežojumus.
Otrā vai sarkanā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir augsts Covid-19 riska statuss un 14 dienu infekcijas līmenis var sasniegt 100 līdz 200 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā gadījumā būtu iespējams atvieglot sastrēgumu ierobežojumus, atcelt komerciālos ierobežojumus, atļaut individuālas āra sporta aktivitātes un pakāpeniski atjaunot mācīšanu skolās, nevis tālmācību, kā arī ļaut cilvēkiem apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes.
Trešā jeb oranžā kategorija nodrošina vidējo Covid-19 riska klasi valstī ar 14 dienu infekcijas līmeni, samazinoties no 200 līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā brīdī ierobežojumus var būt iespējams atcelt vēl vairāk. Tas ietver ļaušanu cilvēkiem pulcēties, piedalīties tirdzniecībā, apmeklēt kultūras vietas un apmeklēt sporta aktivitātes telpās.
Pēdējā vai zaļā kategorija nodrošina zema riska stāvokli, kas rastos, ja 14 dienu kumulatīvās infekcijas līmenis samazināsies līdz 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā gadījumā var būt iespējams atgriezties normālā dzīvē ar nelieliem ierobežojumiem.
Ministrija ziņojumā norādīja, ka ir jāsaglabā esošie piesardzības pasākumi, lai 14 dienu kumulatīvās infekcijas līmeņa rādītājs būtu zemāks par 200 uz 100 000 iedzīvotāju. Tāpat ik pēc trim nedēļām jāveic situācijas novērtējums, lai noteiktu situācijas smagumu un preventīvo pasākumu efektivitāti un lemtu par to pārskatīšanu.
Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu, ministrija iesaka ņemt vērā, kā drošības pasākumu ierobežošanas iespējas ir saistītas ar panākumiem, novēršot ārvalstīs radušos Covid-19 riskus.
Turklāt, pieņemot lēmumu samazināt piesardzības pasākumus, tiek ierosināti pasākumi, lai uzlabotu bērnu piekļuvi izglītības pakalpojumiem.
Veselības aprūpes ministrijas ziņojumā piebilst, ka obligāti ir jāturpina pasākumi pret Covid-19 riskiem no ārvalstīm, jāaizliedz nesvarīgi ceļojumi un jāparedz, ka ceļotājiem jāpaziņo sava ceļojuma mērķis. Ieteicams arī pārskatīt un samazināt cilvēku grupas, uz kurām attiecas izņēmumi attiecībā uz Covid-19 testiem un pašizolēties, ieceļojot Latvijā no ārvalstīm.
Attiecībā uz ceļojumiem Veselības aprūpes ministrija ierosina stingrāku atbildību un lietošanas uzraudzību Covidbase Un kā dalībnieki ievēro dažas pašizolācijas prasības.
Ministrija arī ierosina nekavējoties atcelt atbildību un kontroli gadījumos, kad netiek ievērotas epidemioloģiskās drošības prasības. Ministrija aicina atbildīgās institūcijas un amatpersonas pievērst lielāku uzmanību pašizolācijas un mājas karantīnas pārkāpumiem un iesaistīt valsts un pašvaldības policiju centienu uzraudzībā, kā arī iespēju cietušajiem izmantot piespiedu izolāciju, ja viņi pārkāpj izolācijas prasības .
Likumsargiem arī tiek ieteikts pievērst lielāku uzmanību drošības prasību pārkāpšanai sabiedriskās vietās.
Tajā pašā laikā ministrija atzīmē, ka, ja ceļošanas un epidemioloģiskās drošības prasību uzraudzība tiks vēl stingrāka, iespējams, būs iespējams pieņemt lēmumu par piesardzības pasākumu nelielu samazināšanu, tiklīdz epidemioloģiskā situācija stabilizēsies. Tas būtu iespējams tikai tad, ja inficēšanās līmenis būtu samazinājies vismaz par 10% un hospitalizēto pacientu skaits nepalielinātos.
Šajā gadījumā var būt iespējams atjaunot klātienes izglītību, sākot no 1U Un 2Un Papildus individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kuriem ir sociālās izolācijas risks. Ja epidemioloģiskā situācija pēc tam nepasliktinās un to neļauj, iespējams, būs iespējams pieņemt lēmumu par citu skolas vecuma bērnu klātienes izglītības paplašināšanu.
Turklāt, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, var būt iespējams pārskatīt dažus tirdzniecības nozarei noteiktos ierobežojumus un pieņemt drošas tirdzniecības koncepciju – ļaujot tirgoties ar precēm, kuras pašlaik ir aizliegts iegādāties sakarā ar ārkārtas stāvoklis un cilvēku plūsmas uz veikaliem kontroles nodrošināšana, kā arī pilnvarošana Veikaliem uzraudzīt epidemioloģiskās drošības ierobežojumu ievērošanu.
