Latvija pēc Tatjanas Danukas lietas ir spērusi nozīmīgus soļus, reaģējot uz apsūdzībām par spiegošanu tās politiskajā vidē.
saskaņā ar Latvijas mediju ziņojumi 2024.gada 16.martā Valsts drošības dienests sāka kriminālprocesu pret ievērojamu personību, Eiropas Parlamenta deputāti un Latvijas pilsoni Tatjanu Zadaņuku.
73 gadus vecā Danuka tiek turēta aizdomās par sadarbību ar Krievijas izlūkdienestiem un drošības dienestiem.
Izmeklēšana par Ždanokas darbību un iespējamo saistību ar Krieviju turpinās jau vairākas nedēļas.
Šīs izmeklēšanas ieguva impulsu pēc dažādu mediju platformu janvārī publicētajiem ziņojumiem Krievijā, Ziemeļvalstīs un Baltijas reģionā.
Šajos ziņojumos tika apgalvots, ka Ždaņuka kopš 2004.gada strādājusi par Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģenti.
Kā ziņots, Latvijas Valsts drošības dienests, kas pazīstams ar saīsinājumu VDD, lēmumu par kriminālprocesa sākšanu pret Šdaņuku pieņēma 22.februārī.
Neskatoties uz atkārtotiem mēģinājumiem komentēt, drošības dienests joprojām nebija pieejams, lai sniegtu papildu informāciju. Tikmēr Čdaņuka dedzīgi noliedza visas viņai izvirzītās apsūdzības.
Situācijas nopietnība mudināja Eiropas Parlamentu janvāra beigās sākt savu izmeklēšanu šajā jautājumā.
Apsūdzības, kas liecināja, ka Eiropas Parlamenta deputāts vairākus gadus darbojies kā Krievijas aģents, izraisīja pieaugošas bažas ES likumdevējā, kas atrodas Strasbūrā, Francijā.
Sadarbība starp dažādām pētnieciskās žurnālistikas vietām vainagojās ar nopludinātu e-pastu publicēšanu, kuros it kā tika demonstrēta Ždanokas mijiedarbība ar viņas iespējamo apdarinātāju.
Starp atklāsmēm tika minēts, ka Ždaņuka bija saistīta ar propagandas izplatīšanu par krievu minoritāšu tiesībām Baltijas valstīs.
Turklāt viņa tika apsūdzēta Kremļa interesēm atbilstošas politikas aizstāvēšanā un klusēšanā par Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Gan Latvijā, gan tās kaimiņvalstī pie Baltijas jūras Igaunijā dzīvo lielas krievvalodīgās minoritātes, kas veido aptuveni 25% no to iedzīvotājiem.
Šo dinamiku vēl vairāk sarežģīja Maskavas izvirzītās apsūdzības par krievvalodīgo kopienu diskrimināciju Latvijā un Igaunijā, abās bijušajās padomju republikās.
Danukas profilā, kā parādīts Eiropas Parlamenta oficiālajā tīmekļa vietnē, viņa ir Eiropas Savienības krievvalodīgo alianses prezidente, un viņa ir kopš 2007. gada.
Viņa sāka savu EP deputātes pilnvaru termiņu 2004.gadā, kas sakrīt ar periodu, kurā viņa it kā sāka sadarboties ar Krievijas izlūkdienestiem.
Lasi arī: Tatjana Šdanuka: Sākta izmeklēšana par iespējamām Latvijas eiroparlamentārietes un Krievijas izlūkdienestu saitēm
_______________________________________________________________
