2022. gada 2. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja par aizrādījumu Krievijai par iebrukumu Ukrainā vēsturiskā kustība kas pieprasīja savu militāro spēku izvešanu. No 193 dalībvalstīm 141 nobalsoja par rezolūciju, kurā “visspēcīgāk izteikta nožēla par Krievijas Federācijas izvērsto agresiju pret Ukrainu”.
Tomēr daudzas bijušās Padomju Savienības valstis pārstāja publiski kritizēt Vladimira Putina rīcību. Valstis, kas lielā mērā ir atkarīgas no Krievijas investīcijām, atrodas sarežģītā situācijā, lai līdzsvarotu savas drošības un ekonomiskās problēmas.
Paturot to prātā, Investīciju monitors Skatoties uz Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Attiecības starp Krievija Un bijušās Padomju Savienības valstis, lai redzētu, kur valstij ir vislielākā ekonomiskā dominēšana.
Krievija ir samērā slēgta ārvalstu investīcijām, neskatoties uz tās ekonomisko spēku
IKP lieluma dēļ Krievija ir salīdzinoši slēgta ekonomika attiecībā uz ārvalstu investīcijām. Saskaņā ar skaitļiem no pasaules BankaKrievija 2020. gadā ieņēma 11. vietu starp pasaules lielākajām ekonomikām. Neskatoties uz to, tā tajā pašā gadā populārāko ĀTI projektu sarakstā ieņēma 17. vietu, liecina GlobalData ĀTI projektu datubāze. Tāpat tas ir ierindojies 33. vietā visvairāk investīciju avotu tirgū.
Glens Bārklijs, uzņēmuma galvenais ekonomists Investīciju monitorsKrievijas atkarība no dabas resursiem un nespēja dažādot ekonomiku apvienojumā ar nepievilcīgo uzņēmējdarbības vidi mēdz samazināt investīcijas jaunās jomās, salīdzinot ar to, ko varētu gaidīt, viņš saka.
Saskaņā ar GlobalData datiem Krievija 2019. un 2020. gadā ieguldīja 139 ĀTI projektos. Gandrīz 30% no šiem projektiem bija bijušās Padomju Savienības valstīs.
No 41 Krievijas ĀTI projekta bijušās Padomju Savienības valstīs populārākās nozares investīcijām bija finanšu pakalpojumi (22%), sakari un mediji (14,6%), programmatūras un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi (9,8%).
Uzņēmējdarbības funkciju ziņā pārdošanas, vadības un mārketinga aktivitātes veidoja gandrīz 30% no Krievijas ĀTI šajās valstīs, kam seko ražošanas un finanšu pakalpojumi, kas katrā veidoja 22% uzņēmumu.
Visvairāk Krievijas investīciju saņem Kazahstāna
Kazahstāna Pēc tam tas bija otrs populārākais ārvalstu tiešo investīciju galamērķis Krievijā Vācija 2019. un 2020. gadā, padarot to par vadošo vietu bijušās Padomju Savienības valstīs. Krievijas investori divu gadu laikā valstī izveidoja 14 ĀTI projektus, kas šajā laikā veidoja 22,6% no visām ĀTI Kazahstānā.
Starp galvenajiem investoriem bija enerģētikas gigants Lukoil, kas 2019. gada septembrī atvēra 94 miljonu dolāru maisīšanas rūpnīcu Almati, un finanšu pakalpojumu uzņēmums Sberbank, kas paziņoja par plāniem atvērt filiāles Atirau, Nursultānā un Temertau.
Kazahstānai ir ciešas ekonomiskās attiecības ar Krieviju un tā arī ir bijis sarunās Ar Kremli, lai aizsargātu divpusējo tirdzniecību no Rietumu sankcijām. Kazahstānas valdība ir arī ieviesusi kopīgu rīcības plānu ar savu Centrālo banku, lai samazinātu šo sankciju ietekmi uz valsts ekonomiku.
Uzbekistāna Tas ir otrs populārākais Krievijas investīciju galamērķis starp analizētajām bijušās Padomju Savienības valstīm. Krievijas uzņēmumi 2019. un 2020. gadā tur investējuši 11 jaunos ĀTI projektos, veidojot 17,7% no kopējām ĀTI valstī. Galvenās investīciju nozares bija tekstilizstrādājumi, būvmateriāli un loģistika.
Pēc Uzbekistānas prezidenta Šavkata Mirzijājeva un Putina telefonsarunas 25. februārī Krievijas Preses dienests paziņot Uzbekistāna “pauda savu izpratni par Krievijas rīcību”. Kopš tā laika Uzbekistānas valdība ir skaidri norādījusi, ka tā ieņem neitrālu nostāju.
Tadžikistāna ir trešā populārākā bijušās padomju laika vieta, kas analizēta. Krievijas tiešās investīcijas 2019. un 2020. gadā saņēma piecos projektos. Tas veido 35,7% no kopējām ārvalstu tiešajām investīcijām valstī, kas ir augstākais rādītājs no visām bijušās Padomju Savienības valstīm. Maskavā bāzētais mobilo sakaru operators MegaFon šajā periodā bija valsts lielākā investīciju kompānija.
Tadžikistānas valdība pagaidām nav nākusi klajā ar paziņojumu par Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Baltkrievija, cieša Krievijas sabiedrotā, 2019. un 2020. gadā reģistrēja trīs Krievijas ĀTI projektus. Krievija ir arī galvenais Baltkrievijas uzņēmumu investīciju galamērķis. Baltkrievijas uzņēmumi šajā laika posmā izveidoja 17 ĀTI projektus, no kuriem septiņi bija Krievijā.
Tika bojāta Baltkrievija, kas tika izmantota kā tramplīns Krievijas karaspēkam Sankcijas no Eiropas Savienības, ASV un Apvienotās Karalistes lai palīdzētu iebrukumam. Ierobežojumi attiecas uz valsts ievērojamākajām nozarēm, tostarp kokmateriālu, tērauda un potaša nozarēm.
Ukraina Ārvalstu tiešās investīcijas 2019. un 2020. gadā saņēma trīs Krievijas projektos, kas veido tikai 2,8% no kopējām ārvalstu tiešajām investīcijām. Viens no šiem projektiem bija plānotā Vostok Management graudu ražotne Feodosijā, Krimas kūrortā. 2014. gadā Krievija sagrāba Krimas dienvidus Ukrainā un nodibināja savu militāro kontroli. Neskatoties uz aneksiju, Krima ir starptautiski atzīta kā Ukrainas sastāvdaļa.
Armēnija, Azerbaidžāna un Turkmenistāna analizētajā periodā saņēma ĀTI projektu no Krievijā bāzētiem uzņēmumiem. Lai gan tie ir daži projekti, tie veido 7%, 5% un 25% no katras valsts ĀTI.
Armēnijas un Turkmenistānas valdības līdz šim klusējušas par Krievijas rīcību. Divas dienas pirms iebrukuma Azerbaidžāna Parakstīja alianses līgumu Savas ārpolitikas saistīšana ar Krieviju. Taču valsts sniedza arī humāno palīdzību Ukrainai.
Neitrālu pozīciju ieņēma arī Kirgizstāna, kas analizētajā periodā nesaņēma nekādas tiešās ārvalstu investīcijas no Krievijas. Neskatoties uz ienākošo ĀTI trūkumu, valsts ekonomika ir ļoti atkarīga no pārskaitījumiem, ko uz mājām sūta viesstrādnieki Krievijā.
Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – publiski nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Visas trīs ir Eiropas Savienības dalībvalstis un atbalsta bargas sankcijas. Igaunija 2019. un 2020. gadā saņēma divus Krievijas investīciju projektus, kas veido 3,8% no kopējām ārvalstu tiešajām investīcijām. Latvija un Lietuva šajā periodā nesaņēma nekādas iekšējās investīcijas no Krievijas.
Turklāt Gruzija un Moldova 2019. un 2020. gadā nereģistrēja nevienu Krievijas ĀTI projektu Oficiāli piesakieties, lai pievienotos Eiropas Savienībai Pēc Ukrainas aicinājuma nekavējoties uzņemties dalību. 2008. gada augustā Krievija uzsāka plašu sauszemes, gaisa un jūras iebrukumu Gruzijā. Šobrīd 20% starptautiski atzītās valsts teritorijas atrodas Krievijas militārajā kontrolē.
Par aizrādīšanu Krievijai nobalsoja mazāk nekā puse bijušās Padomju Savienības
No 15 bijušajām padomju valstīm mazāk nekā puse nobalsoja par ANO Ģenerālās asamblejas priekšlikumu, kas prasa tūlītēju Krievijas iebrukuma izbeigšanu Ukrainā.
Par rezolūcijām bez Ukrainas balsoja trīs Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva, kā arī Moldova un Gruzija.
Baltkrievija diktatora Aleksandra Lukašenko vadībā balsoja pret priekšlikumu no Krievijas puses. Tā ir viena no piecām pasaules valstīm, kas balso šādi, pārējās ir Ziemeļkoreja, Eritreja un Sīrija.
Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna atturējās, bet Azerbaidžāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna vispār nepiedalījās.
Karam turpinoties, šīm valstīm būs arvien grūtāk, ja ne neiespējami, saglabāt neitrālu. Turklāt, kad Krievija sāk pilnībā izjust bezprecedenta Rietumu sankciju ietekmi, ekonomiskais sabrukums šķiet neizbēgams. Tas noteikti ietekmēs viņa satvērienu ar tuvākajiem biznesa partneriem un investīciju vietām.
Vairāk informācijas par iebrukumu Ukrainā no plkst Investīciju monitors:
