Kuldīgas tūrisma nozare dalās starpsezonas izdzīvošanas stāstos / Raksts

Ir pusdienlaiks. Siltu uguni iededza viens no Kuldīgas iecienītākajiem restorāniem Goldingen Room. Ēdinātāji ir tikai daži, lai gan vasarā vieta mēdz kļūt tik pilna, ka nevar tikt iekšā.

Restorāns ir ģimenes uzņēmums ar stingru apņemšanos izveidot izstrādātu un pastāvīgi pilnveidotu ēdienkarti. Restorāna īpašniecei Santai Cini ir vienalga, kā izdzīvot ziemas mēnešus – tas nevar būt tāpat kā vasarā.

“Tādi brīnumi nenotiek. Darba dienās ir vakariņu un pusdienu laiks, un starp tiem ir plaisa, kāda vasarā neeksistē. Dažas sestdienas ir ļoti dzīvīgas, un ir svētdienas, kad kļūst mazliet kluss,” saka Sini.

Santa Cini stāsta, ka darba dienas ir rosīgas, kad notiek korporatīvie pasākumi.

“Šobrīd iezīmējas tendences, šogad vairāk nekā citus gadus, kur lielie Rīgas uzņēmumi rīko sanāksmes laukos, piemēram, Kuldīgā. Atbrauc iepriekšējā vakarā, paliec visu nakti, bet nākamajā dienā tiekas. Viņi arī strādā viesnīcā. darba diena”.

Tikmēr janvāris un februāris ir tukši mēneši, jo visi jau ir iztērējuši savu naudu. Tāpēc gaidīt, ka notiks brīnums un pēkšņi restorāns applūst, ir smieklīgi.

Goldingenas istabas īpašniece atceras, ka sākotnēji viņa dzīvojusi ilūzijā par iespēju vadīt biznesu tāpat kā Itālijā. “Ziemā ir periodi, kad viss ir ciet, un tad pavasarī tas atveras ar jaunu sparu. Latvijā tā īsti nestrādā. Ko es teikšu darbiniekiem – čau un tiekamies pēc trim mēnešiem. ?”

Īpašs uzplaukuma brīdis ziemas periodā ir “Taste Kuldiga” restorānu nedēļa, otrais – festivāls ar Ziemassvētku tirdziņu un kultūras aktivitātēm. Restorānu nedēļa notiek tikai decembrī, un tas bija apzināts un pārdomāts lēmums, kā pagarināt tūrisma sezonu Kuldīgā, norāda Kuldīgas novada Tūrisma attīstības centra vadītāja Jana Bergmane.

“Šis Restorānu nedēļas pasākums ir viens no instrumentiem, ko aicināt tirgot Kuldīgu arī ārpus Latvijas robežām. Šogad informāciju par to saņēma Lietuva, lai varētu sarunāt tikšanos un ierasties šeit. Izjutām arī šos lietuviešu tūristus, [..] Piebrauca pat autobusi [..] Ziemassvētku tirdziņam. Nav pārsteidzoši, ka lietuviešu tūristu interesē ēdiens, tirgus un gaismas, kas viņam ir saprotams. “Tas mūs nepārsteidza, bet mūs iepriecināja,” sacīja Bergmans.

“Ziemas mēneši – janvāris, februāris un marts – sagādā izaicinājumus. Daži uzņēmumi uz laiku aiziet un aizver durvis, bet daži atzīst, ka pēc tam ir ļoti grūti sākt strādāt. Lai sāktu lielāku, ir vajadzīgi līdzekļi, tā nav “Tas nav tik vienkārši,” sacīja Bergmanis. “Izmaksas nekur nepazūd, komunālo pakalpojumu, darbaspēka resursu, apkures utt. izmaksas.”

Klusajos ziemas mēnešos viesmīlības nozari var glābt filmu industrija. Piemēram, pagājušā gada februārī Kuldīgā tika filmēts korejiešu kino, ko uzsvēra viesnīcas “Ferkas Moiza Hotel” prezidente Laura Stasko, uzsverot, ka ikviens vērienīgs pasākums, kas tiek organizēts pilsētā, var piesaistīt arī apmeklētājus.

“Virkas muiža” ir viena no Kuldīgas vēsturiskās arhitektūras pērlēm, kas atrodas ārpus vēsturiskā centra. Īpašuma vēsture aizsākās 15. gadsimtā, kad pirmais īpašnieks bija bruņinieku pēctecis Jirgens fon Verks. To ieskauj padomju laika mantojums – dzīvojamās ēkas un industriālie rajoni. Ienākšana īpašumā mūs pārceļ citā realitātē, kur ir bagātīga gleznu kolekcija un padomāts par katru ēkas stūri.

To pārņēma pašreizējie īpašnieki laikā, kad tas bija ļoti bēdīgā stāvoklī. Īpašuma pārvaldnieks saka, ka ziema ir izaicinājumu laiks, un tas ir jāiekļaujas ikvienam apmeklētājam.

“Decembris ir uzņēmumu mēnesis, ceļot kolektīvi, Rīgas tūristi, piemēram, pieci cilvēki, nesatikti draugi, arī šādas grupas šad un tad iegriežas, jo Kuldīga ir oāze, kur var pavadīt laiku ārpus rutīnas un pienākumiem. ”.[..]teica Laura Staška.

Tikmēr Skrundas muižas restorānā šefpavāri gatavojas sagaidīt viesus. Pavāre Lija stāsta, ka ziemā strādā nedēļas nogalēs.

“Piektdienas, sestdienas un svētdienas ir ļoti piesātinātas. Pieraduši jau. Janvārī būs atvaļinājums. Vasarā nē, vasarā nevar,” stāsta pavāre.

Īpašumā ir klusāks nekā vasarā.

“kad [people] “Viņi brauc uz Liepāju uz koncertiem vai teātri, un viņi paliek pie mums, paēd vai paliek visu nakti,” stāsta Skrundas muižas fonda vadītājs Atis Kokmanis. Ziemā ir daudz izaicinājumu – kā arī tas, kā nodarbināt esošos darbiniekus un nodrošināt nepieciešamās stundas.

“Patiesība ir tāda, ka ziemas periodā, kas mūsu gadījumā iekrīt no septembra līdz maijam, klientu skaits samazinās un tūrisms pilnībā apstājas, izņemot lielajās pilsētās vai kādus īpašus pasākumus, piemēram, Restorānu nedēļu un tirgus. Arī ārzemju tūristi beidzas vasaras beigās.”

“Ziema ir izdzīvošanas laiks. Strādājam tikai brīvdienās un tad varam kaut kādā mērā aizpildīt tukšumu,” sacīja Kokmanis.

Komandā ir tikai septiņi cilvēki un vēl viens ir Rīgā, kurš strādā ar sociālajiem tīkliem un piedalās biedrības sapulcēs. Vasarā komandai tiek pievienoti skolēni.

“Mūsu risinājums ir izmantot valsts atbalstu vasarā, kas atbalsta skolēnu darbu līdzās pašvaldībām. Katru mēnesi uzņemam vairākus bērnus, lai aizpildītu šīs nepilnības zemāk kvalificētā darbā,” saka Kokmanis.

Viens no risinājumiem ziemas mēnešos ir ārpus pils ēkas izveidot spa zonu ar baseinu un saunu. Tas ir tas, ko cilvēki labprāt izmanto arī starpsezonā. Bet, runājot par ēdināšanas nozari un raugoties nākotnē, ir jābūt pārmaiņām, par kurām runāts gadiem ilgi, turpina Skrundas muižas pārstāvis Atis Kokmanis.

“Mēs visi cenšamies vākt parakstus par PVN un aplikt restorānu nozari ar 12% nodokli, tāpat kā viesnīcu nozarei. No jaunā gada palielinās minimālā alga, un arī pārējai daļai ir jāpaaugstinās, pretējā gadījumā tas nebūs tas pats,” saka Kokmanis. Godīgi.”

Tikmēr Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnate Ziemele sacīja, ka tūrisma uzņēmējiem kopumā Latvijā ir pieauguši izdevumi un samazinājusies peļņa. Diners nav spējuši iztikt bez cenu paaugstināšanas, un bēdīgi slavenā nodokļu problēma joprojām ir aktuāla.

“Latvieši nav tie, kas pēc darba dienas iet uz restorāniem un sēž bāros, tāpēc, tā kā ārzemju tūristu tikpat kā nav, gaidīt mūsu ēdinātāju uzturēšanos šādos apstākļos starpsezonā ir ļoti drosmīgi. Cenai jābūt samazināts, tas ir Tas ļoti palīdzēs vispārējā ēdināšanā, īpaši reģionos.

Asnāte Ziemele akcentē arī ar pievienotās vērtības nodokļa statusu saistītās problēmas, kas nav atrisināta valsts līmenī.

“Tas ir ļoti neelastīgi, salīdzinot ar lietuviešiem un igauņiem, kuri var reģistrēties vai nu katrā gadījumā atsevišķi, un ir viegli piemērot PVN vai atteikties no tā.” [..] Bet mēs to esam atstājuši tik skarbi, ka mazie uzņēmēji, kuriem nav tiesību uz PVN, faktiski var nebūt nevienā rezervēšanas platformā, lai nepārkāptu PVN likumu. “Tas faktiski izslēdz diezgan daudz klientu,” saka Ziemele.

“Jau esam runājuši ar Tautsaimniecības komisiju Saimā. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam ir jānovērš risks, ka uzņēmējam būs bail turpināt uzņēmējdarbību un pieķeršanas gadījumā sods var būt pārāk liels, lai turpinātu. ” Daudzi ir pārtraukuši darbu ar platformām, kamēr nav skaidrības.“Esam lūguši Finanšu ministriju ļaut Valsts ieņēmumu dienestam izsludināt amnestiju tiem, kas reģistrējas kā PVN maksātāji vai tiek atrasti citi risinājumi,” sacīja Zemeli.

Tikmēr Kuldīga jau plāno būt gatava nākamajai sezonai kā UNESCO mantojuma pilsēta, kas radīs papildu interesi un veicinās reģiona atpazīstamību kopumā.