Latvija, viena no mazākajām ES dalībvalstīm ar mazāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju, ir kļuvusi par viskija galveno piegādātāju savai bargi sodītajai kaimiņvalstij Krievijai.
Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos Krievija importēja dzintara krāsas spirtu 244 miljonu eiro (266 miljonu ASV dolāru) vērtībā.
Gandrīz trīs ceturtdaļas no šī kopskaita nākušas no Latvijas, liecina Krievijas ziņu aģentūras RIA Novosti publicētie dati. Otrajā vietā ierindojās cita Baltijas valsts Lietuva, kas Krievijai pārdeva viskiju par 27 miljoniem eiro.
Latvija, kurā ir ļoti auksts klimats un ražo mazākus daudzumus vīna nekā vīnkopības smagsvari, ir apsteigusi arī pasaulē lielāko ražotāju Itāliju, kļūstot par Krievijas vadošo piegādātāju. Itālija pagājušajā gadā Krievijai pārdeva vīnu 68 miljonu eiro vērtībā, bet Latvija eksportēja 73 miljonu eiro vērtībā.
Latvijas valdības oficiālā statistikas portāla dati liecina, ka valsts eksports uz Krieviju pērn sasniedza vairāk nekā 1,1 miljardu eiro, no kuriem vairāk nekā pusi veidoja dzērieni, stiprie alkoholiskie dzērieni un etiķis.
Tās pašas piegādes ķēdes, dažādas papīra takas
Protams, Latvija un Lietuva vienā naktī nepārvērsās par lieliem vīna un viskija ražotājiem. Lielu daļu no Latvijas uz Krieviju sūtīto alkoholisko dzērienu faktiski realizē Latvijā reģistrēti Rietumeiropas uzņēmumi.
“Šķiet, ka ir daži lieli uzņēmumi no Rietumeiropas valstīm, kas Latviju vienkārši izmanto kā sava veida izplatīšanas centru,” DW sacīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirosņikovs. “Tātad runa nav obligāti par rūpniecisko ražošanu Latvijā, bet gan par reeksportu,” viņš piebilda.
To paziņojumos RIA Novosti apstiprināja Krievijas stipro alkoholisko dzērienu importētāja Ladoga Group vadītājs Venjamins Grabars. “Ja agrāk dokumentos bija teikts, ka imports uz Krieviju vienkārši iet caur Latviju vai Lietuvu, tad tagad Baltija parādās kā eksporta galamērķis,” viņš sacīja ziņu aģentūrai. “Pēc tam piegādes uz Krieviju tiek veiktas no turienes.”
Pēc abu ekspertu domām, faktisko piegādes ķēžu ziņā nav daudz mainījies. Tie paši ražotāji pārdod uz Krieviju. Vienīgā atšķirība ir tā, ka Latvija tagad ir norādīta kā galamērķa valsts. Uzņēmumi Baltijas valstīs pēc tam nodarbojas ar eksportu uz Krieviju, ieskaitot attiecīgo muitas dokumentu kārtošanu.
Rietumu uzņēmumi ir nobažījušies par savas reputācijas sabojāšanu
Stingri sakot, šis eksports nepārkāpj sankcijas, ko Krievijai noteikusi Eiropas Savienība pēc tās masīvā iebrukuma Ukrainā pirms diviem gadiem. Taču fakts, ka daudzi Rietumeiropas uzņēmumi izjūt nepieciešamību izmantot Latviju kā sava veida izplatīšanas centru, skaidri parāda, ka viņiem ir bažas par savu tēlu, norāda Merosņikovs.
Dažiem uzņēmumiem ir apdraudēta to izdzīvošana. “Dažu uzņēmumu klienti ir tikai Krievija un Baltkrievija. Tāpēc viņi nevēlas un faktiski nevar vienkārši pārtraukt tirdzniecību,” sacīja ekonomists.
Paliek ētisks jautājums par tirdzniecību ar Krieviju laikā, kad tā karo ar Ukrainu. Piemēram, Londonā bāzētā ētikas reitingu aģentūra tika izveidota pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai izsekotu, vai uzņēmumi ievēro savus solījumus atstāt valsti.
Pēc viņu domām, franču kompānija Pernod Ricard, kas pazīstama ar tādiem zīmoliem kā Absolute vodka un Jameson Irish viskijs, ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu piegādātājiem Krievijai.
Krievijas mediji ziņoja, ka Pernods Rikars plāno izbeigt biznesu ar valsti. Taču Francijas grupa paziņojumā presei norādīja, ka tai vēl nepieciešami vairāki mēneši, lai to paveiktu, un tikmēr Krievijas darbinieki turpinās maksāt algas. Pernods Rikars neatbildēja uz DW lūgumu komentēt. Citas firmas stipros dzērienus Krievijai nepārdeva.
Morālas bažas
Kopš kara sākuma Latvija un Lietuva ir starp Kijevas tuvākajiem atbalstītājiem. Tas padara rosīgo alkoholisko dzērienu tirdzniecību vēl pārsteidzošāku. Dažiem ir grūti apvilkt lodziņu.
Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) vadītājs Dāvis Vītols izteica neparastu argumentu pārdošanas attaisnošanai, Latvijas televīzijā sakot: “Alkohols, iespējams, ir vienīgais produkts, ko vēl var pārdot, jo tas ir kaitīgs veselībai, ja to lieto š. pārmērība.” Uzsverot, ka tas ir viņa paša, nevis asociācijas viedoklis.
Merosņikovs DW sacīja, ka ir divi veidi, kā skatīties uz lietām: “No vienas puses, ir labi saņemt naudu no Krievijas, jo tad viņi var tērēt mazāk naudas militāriem mērķiem. No otras puses, tas ļauj elitei darīt to, ko viņi grib.” “Viņi vēlas dzīvot pēc iespējas normālāku dzīvi, tāpēc viņi nevēlas uzstāt uz izmaiņām.”
Vai vīns ir aklā vieta Baltijas līnijā pret Krieviju?
Pieaugošā stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecība ar Krieviju ir krasā pretrunā ar Baltijas valstu politiku kopumā. Latvija, Lietuva un Igaunija, kas agrāk bija Padomju Savienības daļa un kurās dzīvoja lielas krievvalodīgo minoritātes, ir stingri uzstājušas uz sankcijām ES.
Jau ilgi pirms kara viņi brīdināja citas ES valstis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins var kļūt arvien agresīvāks.
Igaunija un Latvija arī attālinās no krievu valodas: izglītībai tagad jānotiek tikai divās valsts valodās. Ikvienam, kurš vēlas dzīvot Latvijā ar Krievijas pasi, pat ja viņš tur ir pavadījis visu savu mūžu, tagad jāsasniedz minimālais latviešu valodas pamatlīmenis vai jārēķinās ar deportāciju.
Vai ir jēga vērsties pret Krieviju un krievu kultūru, turpinot pārdot un gūt peļņu no alkohola eksporta? Latvijas Zemkopības ministrija noraidīja DW lūgumu sniegt interviju, pamatojot to ar laika trūkumu.
Bijusī Latvijas ekonomikas ministre Ilse Endriksons vietējiem medijiem sacīja, ka valdība jau sen ir aicinājusi uzņēmumus pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju.
“Mēs apspriedām arī fizisku robežu slēgšanu un sauszemes transporta novēršanu,” viņa piebilda. “Bet, ja mēs slēgsim robežu un neviena no citām valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, to nedarīs, mēs neko nepanāksim.”
Šis raksts ir tulkots no vācu valodas.
