Pilni skaitļi ir parādīti zemāk esošajā tabulā un parāda, ka deficīta līmenis pēdējos gados ir bijis diezgan stabils – izņemot 2021. gadu, kad Covid-19 krīzes ietekmes dēļ bija nepieciešami lieli ārkārtas izdevumi.
|
2020. gads |
2021. gads |
2022. gads |
2023. gads |
|
Budžeta deficīts (-) / pārpalikums (+), milj. € |
||||
Vispārējā valdība |
-1 318,5 |
-2 396,1 |
-1 778,8 |
-893.1 |
Centrālā valdība |
-1 423,7 |
-2 547,9 |
-2 024,6 |
-1 070,8 |
Pašvaldības |
-45.8 |
-89,5 |
+20,5 |
-136,8 |
Sociālās apdrošināšanas fonds |
+151,0 |
+241,3 |
+225,3 |
+314,5 |
Valdības kopbudžeta deficīts procentos no IKP |
4.4 |
7.2 |
4.6 |
2.2 |
Kopējais konsolidētais parāds nominālvērtībā gada beigās, milj. € |
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
12869.4 |
14809.0 |
16038.7 |
17581.4 |
Centrālā valdība |
13680.3 |
16016.9 |
17653.6 |
19401.8 |
Pašvaldības |
2 133.3 |
2253,0 |
2323,8 |
2338,6 |
Valdības kopējais konsolidētais valsts parādsNominālā izteiksmē gada beigās procentos no IKP |
42.7 |
44.4 |
41.8 |
43.6 |
Vispārējās valdības izdevumi 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, pieauga par 5,2%, sasniedzot 16,5 miljardus eiro, no kuriem 0,4 miljardi eiro izlietoti atbalsta pasākumiem, lai kompensētu energoresursu sadārdzinājumu, bet ienākumi pieauga par 12,3%, sasniedzot €. 15,6 miljardi. .
Valdības kopējais konsolidētais valsts parāds sasniedza 17,6 miljardus eiro jeb 43,6% no IKP un gada laikā palielinājās par 1,5 miljardiem eiro. 2023. gadā vispārējās valdības parāda pieaugumu ietekmēja trīs jaunu eiroobligāciju emisija.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
