Krievu mediji trimdā un Latvijā: vārda brīvības robežas

Radio Brīvā Eiropa / Radio Liberty Atvēra savu jauno biroju Rīgā 12. janvārī ar mērķi pretoties Kremļa dezinformācijai par krievvalodīgo masām. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas amatpersonas, kas sveica RFE/RL jaunajā mītnē. Tā galvenā auditorija, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja prezidents un izpilddirektors Džimijs Fly, ir Krievijas iedzīvotāji.

Ne visas raidorganizācijas, kuru mērķis ir nodrošināt žurnālistikas alternatīvas Kremļa propagandai, ir atradušas kopīgu valodu ar Latvijas valsts iestādēm. Nav pagājis mēnesis kopš opozīcijas TV lietus (dozd), kas pēc Krievijas masīvā iebrukuma Ukrainā pērn pārcēla ražošanu uz Rīgu, Tā licenci atņēmusi Latvijas mediju monitoringa aģentūra NEPLP.

Šis solis iezīmēja viņa Latvijas medusmēneša beigas Krievijas opozīcijas medijos. Skaidrs, ka Latvija, kurā atrodas arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, turpina spiesties pret Kremļa naratīviem. Tomēr viņas attiecības ar trimdā dzīvojošajiem Krievijas opozīcijas žurnālistiem un viņu medijiem kļuva arvien saspringtākas.

Televīzijas lietus gadījums iekapsulē lielu spriedzi. Šķietami tehniskas problēmas, piemēram, latviešu valodas subtitru nenodrošināšana raidījumiem krievu valodā, daļa Latvijas sabiedrības un daudzi politiķi uzskatīja, ka tas liecina par necieņu. vairāk politisks paslīdēt Tam sekoja, kad Rain TV rādīja Krievijas karti, kurā bija iekļauta Krima. Pēdējais piliens bija televīzijas diktors, kurš Krievijas militāros spēkus dēvēja par “mūsu armiju”.

Lai gan televīzijas lietus žurnālisti, iespējams, ir centušies sazināties ar savu auditoriju Krievijā, rīdzinieki uzskatīja, ka viņi bieži izrādīja jūtīguma trūkumu pret uzņēmējas kopienas pašcieņu, kas padomju varas laikā bija pietiekami cietusi.

Šis bija gadījums ar dziļi iesakņojušos un dziļi pretrunīgos pasaules uzskatus, kur viena puse (tostarp labējā Nacionālā apvienība, bet arī ilggadējais bijušais aizsardzības ministrs Artis Babriks) žurnālistus nodēvēja par nenaidīgiem Krievijas imperiālistiem, bet otra saskatīja Latvijas varas iestādes. kā birokrāti Jaunieši, kuru nacionālismu apžilbina Krievijas opozīcijas mediju vēsturiskā misija. Citu trimdas mediju personību, kas atbalsta TV Lietus, komentāri bija ļoti kritiski pret Latvijas varas iestādēm un to lēmumu – tā populārais YouTube žurnālists Iļja Varlamovs savā iknedēļas ziņu brīfingā sacīja, ka “Varbūt Latvijai izdosies tas, kas Putinam nepaguva pirms 10 gadiem – slēgt TV Lietus.” Latvijas lēmumu kritizēja arī starptautiskās mediju organizācijas, piemēram, Žurnālisti bez robežām (RSF).

Kamēr TV Rain tagad ir saņēmis atļauju pārraidīt Nīderlandē, citi neatkarīgie mediji, piemēram Medūza, un daudzi starptautiskie krievvalodīgie mediji, tostarp BBC un Deutsche Welle, joprojām atrodas Latvijā, kur šobrīd joprojām ir vislielākā opozīcijas mediju koncentrācija. Lietuva ir vēl viena iecienīta vieta ne tikai baltkrieviem, kuriem ir spēcīgas vēsturiskas saites ar valsti, bet arī krieviem – un tādējādiIeslodzītā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija komanda izveidoja savu YouTube kanālu Populārā politikaViļņā.

Jau pirms kara Viļņā dzīvoja viens no Navaļnija tuvākajiem līdzgaitniekiem Leonīds Volkovs (tiek meklēts Krievijā uz safakultas kriminālapsūdzības pamata) dzīvoja Viļņā un bieži apmeklēja citas Baltijas valstis. Vēl viens nozīmīgs opozīcijas politiķis Vladimirs Kara-Murza, kurš pašlaik ir aizturēts Krievijā, pirms kara bija cieši saistīts ar Latviju un apmeklēja vairākas reizes, saņemot siltu uzņemšanu Latvijas parlamentā. Pat Igaunija, kas ir konservatīvākā no trim valstīm, ja runa ir par krievu trimdas uzņemšanu, ir kļuvusi par mājvietu dažām slavenām personībām, piemēram, mākslas kritiķim Artemijam Troickim.

Tā nebija priecīga pieredze ne Krievijas opozīcijas medijiem, ne Latvijai. Bet mums jāsaprot, ka tas ir rets konflikts. Neskatoties uz ciklisko spriedzi un atšķirīgo naratīvu, trimdas pieredze Baltijā ir veicinājusi dialogu starp Baltijas un Krievijas kultūrām laikā, kad Putina agresijas Ukrainā dēļ valda maksimāla naidīgums. Kopīgas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas pret karu un atbalsts Ukrainas bēgļiem, kopīgi mākslas projekti, jaunas bibliotēkas un filmu festivāli liecina par trimdas satikšanās radošo potenciālu.

Slavenais dziedātājs un dziesmu autors Noyes MC (Ivans Aleksejevs), kurš pēc kara sākuma pameta Krieviju un apmetās uz dzīvi Viļņā, piedāvā ieskatu savā sabiedrībā notiekošajā kritiskās domāšanas procesā. Savā pēdējā dziesmā “Lietus zeme” viņš vispirms atdarina kritiku, ar ko saskaras daži trimdinieki no Baltijas (Kāpēc jūs ar kailām rokām necīnījāties ar zemessardzi un viņu kalašņikoviem?) pirms izteikt drosmīgu paziņojumu, ka Lietus zemē (viņa dzejas nosaukums Baltijas valstīm) viņš sāks sev jaunu dzīvi pēc tam, kad vecā dzīve bija “Tie ir izsvītroti ar burtu Z. ”

READ  bne IntelliNews - Latvijas premjers runas par valdības sabrukumu noraida kā "spekulācijas"

Marija Golubeva ir latviešu politiķe, politoloģe un vēsturniece. Viņa ir bijusi Latvijas iekšlietu ministre un Latvijas Saeimas deputāte (2018-2022), kā arī aktīvi darbojusies kā sabiedriskās politikas pētniece un starptautiskā konsultante.

Lasiet vairāk vietnē Edge of Europe

CEPA tiešsaistes žurnāls aptver svarīgas ārpolitikas dienaskārtības tēmas visā Eiropā un Ziemeļamerikā.

Lasīt vairāk

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top