Vismaz 1,1 miljons cilvēku ceturtdien protestēja Parīzes un citu Francijas pilsētu ielās saistībā ar valsts mēroga streikiem pret plāniem palielināt pensionēšanās vecumu, taču prezidents Emanuels Makrons uzstāja, ka viņš turpinās ierosinātās pensiju reformas.
Masu pretestības izrādīšanas mudinātas, Francijas arodbiedrības 31.janvārī paziņoja par jauniem streikiem un protestiem, solot mēģināt pārliecināt valdību atteikties no plāniem paaugstināt standarta pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem. Makrons norāda, ka šis pasākums, kas ir viņa otrā termiņa galvenais balsts, ir nepieciešams, lai pensiju sistēma būtu finansiāli dzīvotspējīga, taču arodbiedrības apgalvo, ka tas apdraud strādnieku tiesības, par kurām ir grūti cīnīties.
Ārpus valsts, lai apmeklētu Francijas un Spānijas samitu BarselonāMakrons atzina sabiedrības neapmierinātību, taču sacīja, ka “mums ir jāveic šī reforma”, lai “glābtu” Francijas pensijas.
“Mēs to darīsim ar cieņu un dialoga garā, bet arī stingri un atbildīgi,” viņš piebilda.
Makrona runas laikā nemieru policija atkāpās no dažiem protestētājiem, kuri bija izmetuši lādiņus lielākoties mierīgā Parīzes mītiņa malā. Īslaicīgi izcēlās arī citi nelieli incidenti, liekot virsniekiem izmantot asaru gāzi.
Parīzes policija paziņoja, ka tika arestēti 38 cilvēki, kad pūlis plosījās galvaspilsētas ielās, neskatoties uz stindzinošu lietusgāzi, un pūlis bija tik liels, ka galamērķa sasniegšana prasīja stundas. Pensionāri un koledžas studenti pievienojās raibajam pūlim, vienoti bailēs un dusmās par reformu.
Valstī iedzīvotāji noveco, un dzīves ilgums palielinās Tur, kur visi saņem valsts pensiju, Makrona valdība saka, ka reforma ir vienīgais veids, kā saglabāt sistēmu maksātspējīgu.
Arodbiedrības piedāvā pensiju sistēmas finansēšanai uzlikt nodokli turīgajiem vai vairāk darba devēju algu iemaksām.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa franču iebilst pret reformu, un ceturtdiena bija pirmā sabiedrības reakcija uz Makrona plānu. Streiki nopietni traucēja transporta satiksmi, skolas un citus sabiedriskos pakalpojumus, un visā Francijā notika vairāk nekā 200 gājienu.
Iekšlietu ministrija paziņoja, ka protestus piedalījuši vairāk nekā 1,1 miljons cilvēku, tostarp 80 000 Parīzē. Arodbiedrības paziņoja, ka visā valstī piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, bet Parīzē piedalījās 400 000 cilvēku.
Liels pūlis ir izrādījies arī protests pret iepriekšējiem centieniem reformēt pensiju sistēmu, īpaši Makrona pirmajā pilnvaru termiņā un bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī valdīšanas laikā 2010. gadā. Taču saskaņā ar valdības aplēsēm neviens no tiem nav piesaistījis vairāk nekā miljonu cilvēku.
56 gadus vecais Žans Pols Kačīna (Jean-Paul Cacchina), cilvēkresursu darbinieks, pievienojās gājienam Francijas galvaspilsētā – pirmo reizi.
Viņš teica: “Es neesmu šeit sevis dēļ.” “Esmu šeit, lai aizstāvētu jaunatni un strādniekus, kuri veic grūtus darbus. Strādāju būvniecības nozarē un esmu tiešs liecinieks darbinieku ciešanām.”
Parīzes pūļa vidū bija daudzi jaunieši, tostarp vidusskolēni.
“Es baidos no tā, kas notiks tālāk,” sacīja Natans Arsaks, 19, students un UNEF arodbiedrības biedrs. “Savu sociālo sasniegumu zaudēšana var notikt tik ātri. Es baidos par nākotni, kad būšu vecāks un man tas būs jādara. aiziet pensijā.”
59 gadus vecā medmāsa Silvija Pičārda sacīja, ka pievienojusies mītiņam, jo ”kā veselības aprūpes darbinieki esam fiziski noguruši”.
“Vienīgais, kas mums ir, ir demonstrēt un sagraut valsts ekonomiku,” viņa piebilda.
Ceturtdienas streiku ekonomiskās izmaksas nebija uzreiz skaidras, taču ilgstošie streiki var izsist ekonomiku no sliedēm, Francijai cīnoties ar inflāciju un cenšoties veicināt izaugsmi.
Protestos piedalījās arī policistu arodbiedrības, kas iebilst pret pensiju reformu, savukārt dežuranti centās ierobežot neregulārus nemierus.
Lielākā daļa vilcienu pakalpojumu visā Francijā ir apturēti, tostarp daži starptautiskie savienojumi, un aptuveni 20% lidojumu no Parīzes Orlī lidostas ir atcelti.
Vairāk nekā trešdaļa skolotāju streiko, paziņoja Izglītības ministrija, un valsts elektroenerģijas uzņēmums EDF paziņoja, ka ceturtdien streiku laikā elektroenerģijas piegāde ir dramatiski samazinājusies.
Versaļas pils ceturtdien tika slēgta, kamēr Eifeļa tornis brīdināja par iespējamiem nemieriem, un Luvra slēdza dažas izstāžu telpas.
Galēji kreisās arodbiedrības CGT ģenerālsekretārs Filips Martiness mudināja Makronu “klausīties uz ielas”.
Mērenākās CFDT federācijas prezidents Lorāns Bergers nosauca reformu par “netaisnīgu” un sacīja, ka ceturtdienas pretestības izrādīšana ir brīdinājuma zīme.
Daudzi Francijas strādnieki pauda dalītas jūtas par valdības plānu un norādīja uz pensiju sistēmas sarežģītību.
27 gadus vecais Sarkanā Krusta darbinieks Kventins Koelju uzskatīja, ka viņam ceturtdien jāstrādā, neskatoties uz to, ka viņš saprot “lielāko daļu streikotāju prasību”. Koelju sacīja, ka baidās, ka valdība turpinās paaugstināt pensionēšanās vecumu, tāpēc tā jau uzkrāj naudu viņa pensijai.
Citi baidās, ka reformu vissmagāk skars strādnieki ar zemākiem ienākumiem, kuri dzīvo ilgāk nekā bagātie.
Tas ir sociāls jautājums. Vai vēlaties doties pensijā slims, salauzts un pat miris? Vai arī vēlaties baudīt dzīvi? jautāja Fabians Felidoux, 45 gadus vecs dzelzceļa darbinieks,
Francijas darba ministrs Olivjē Dusupets atzina pensiju plānu radītās “bažas”, taču sacīja, ka valdība ir noraidījusi citas iespējas, tostarp nodokļu paaugstināšanu, kas, pēc viņa teiktā, kaitēs ekonomikai un maksās darbavietas, vai pensiju samazināšanu.
Francijas valdība oficiāli iesniegs pensiju likumprojektu pirmdien, un nākamajā mēnesī tas nonāks parlamentā. Viņu panākumi daļēji būs atkarīgi no streiku un protestu apjoma un ilguma.
Lielākā daļa opozīcijas partiju, tostarp kreisās un galēji labējās, ir stingri pret šo plānu. Makrona centriskā koalīcija pagājušajā gadā zaudēja savu parlamentāro vairākumu, tomēr tai joprojām ir lielākā grupa Nacionālajā asamblejā, kur tā cer sabiedroties ar konservatīvo Republikāņu partiju, lai apstiprinātu pensiju reformas.
Saskaņā ar plānotajām izmaiņām darbiniekiem ir jābūt nostrādātiem vismaz 43 gadus, lai viņiem būtu tiesības uz pilnu pensiju. Tiem, kas neatbilst šai prasībai, piemēram, daudzām sievietēm, kuras pārtraukušas karjeru, lai audzinātu bērnus, vai tām, kuras ilgstoši mācījušās un vēlu sākušas strādāt, pensionēšanās vecums paliks nemainīgs – 67 gadi.
Priekšlaicīgā pensijā varēs doties tie, kuri sākuši strādāt līdz 20 gadu vecumam, un strādājošie ar lielām veselības problēmām.
Ilgstošie streiki sastapa Makrona jaunākos centienus palielināt pensionēšanās vecumu 2019. gadā un galu galā to izvilka pēc Covid-19 pandēmijas.
Pensiju noteikumi dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgi, tādēļ tiešās salīdzināšanas iespējas ir sarežģītas. Oficiālais pensionēšanās vecums Amerikas Savienotajās Valstīs tagad ir 67 gadi, un valstis visā Eiropā palielina pensionēšanās vecumu, jo iedzīvotāji noveco un dzimstības rādītāji samazinās.
Taču Makrona reformas pretinieki norāda, ka saskaņā ar Francijas sistēmu jau tagad, lai saņemtu pilnu pensiju, cilvēkiem kopumā ir jānostrādā vairāk gadu nekā dažās kaimiņvalstīs. Daudzi arī uzskata, ka šis plāns apdraud labklājības valsti, kas ir Francijas sabiedrības centrā.
___
Aleksandrs Tērnbuls, Oļegs Cetiņiks un Andžela Šarltone piedalījās šajā ziņojumā Parīzē.
