Šis ziņojums ir daļa no #CCPinCEE — Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) publicēto ziņojumu sērijas, kurā analizēti Ķīnas ietekmes centieni un darbības Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.
Ķīnas komunistiskās partijas ļaunās ietekmes mērķi un uzdevumi
Ķīnas ļaundabīgās ietekmes centieni Latvijā līdz šim bijuši salīdzinoši negatīvi. Mērķi galvenokārt ir pozitīva Ķīnas tēla veidošana, informācijas vākšana un kontaktu veidošana ar politisko un ekonomisko eliti, kā arī lielu investīciju iespēju izpēte Latvijā. Par pretizlūkošanu Latvijā atbildīgais Valsts drošības dienests novērojis pastiprinātu Ķīnas izlūkdienestu un drošības dienestu aktivitāti un interesi. Drošības dienestā norāda, ka Ķīnas mērķi ir divējādi: “iegūt informāciju par operācijām NATO un Eiropas Savienībā, kā arī izplatīt labvēlīgu informāciju, attaisnot Ķīnas ārpolitiku un spiest uz ciešāku sadarbību ar Ķīnu”. Ķīnas aktivitātes arī cenšas labot valsts publisko tēlu saistībā ar Covid-19 un apkopot informāciju par cilvēkiem un organizācijām, kas kritizē Ķīnu.
Ķīnas vēstniecība Latvijā ir galvenais spēlētājs slēptās un atklātās ļaundabīgās ietekmes veicināšanā Latvijā, izmantojot saistītu organizāciju tīklu, īpaši akadēmiskajās aprindās, ekonomiskajās investīcijās un informācijas operācijās.
Konfūcija institūts un Ķīnas vēstniecība ierindojas Latvijas augstskolu trijniekā. Oficiāli institūta, kas ir integrēts Latvijas Universitātē kopš 2011. gada, mērķis ir popularizēt ķīniešu valodu un kultūru un veicināt studentu un mācībspēku apmaiņu. No 2011. līdz 2019. gadam universitāte saņēma 700 000 USD no Ķīnas institūta atbalstam. Rīgas Tehniskajā universitātē Konfūcija institūts un Ķīnas vēstniecība iekārtoja Konfūcija klasi ar bibliotēku, ķīniešu valodas studijām un studentu apmaiņu. Rīgas Stradiņa universitāte, kas 2005. gadā izveidoja savu Konfūcija centru un tulkoja savu vietni ķīniešu valodā, ar “veiksmīgu sadarbību ar Ķīnas vēstniecību” centās piesaistīt studentus no Ķīnas. Turklāt 14 Latvijas skolās no 2019. gada notika Konfūcija nodarbības (ķīniešu valodas mācību programmas). Latvijas Universitātes Konfūcija institūtu vada sinologs, bijušais diplomāts un VDK aģents Petris Bildejovičs. Latvijas drošības dienesti brīdina, ka tas rada izlūkošanas riskus un izplata Ķīnas komunistisko partiju atbalstošus ideoloģiskus vēstījumus. Izskanēja pārmetumi, ka institūts vāc informāciju par studentiem, kas piedalās tā darbībā.
Latvijā darbojas vēl trīs ar Ķīnas ietekmi saistītas aktīvas organizācijas. Ķīniešu kultūras centrs tika atklāts 2015. gadā ar mērķi izplatīt ķīniešu kultūru, izmantojot dažādus pasākumus, piemēram, mākslas izstādes, filmu seansus, seminārus un tamlīdzīgi. Šajos pasākumos piedalās daļa Latvijas politiskās un ekonomiskās elites, īpaši Kremlis noskaņotās Saskaņas partijas biedri. Ķīnas vēstniecības Latvijā Ekonomikas un komerciālais birojs strādā, lai veicinātu tirdzniecību un veicinātu attiecības ar Latvijas politiskajiem un biznesa līderiem. Viņa arī publicēja un, iespējams, iegādājās rakstus Latvijas medijos, kas popularizē Ķīnas izaugsmi, atbalsta tirdzniecības pieaugumu ar Latviju, kā arī iepazīstināja Ķīnu kā aktīvu un atbildīgu pasaules līderi. Ķīnas vēstniecība atbalstīja un organizēja Ķīnas absolventu asociāciju Latvijā studentiem, kuri savulaik studēja Ķīnā, lai gan organizācija tika publiski attēlota kā tautas kustība. Studenti, kuri studējuši Ķīnā, ir izmantoti, lai nosūtītu politiskus ziņojumus Ķīnas auditorijai, piemēram, parādītu, ka Ķīna tiek atbalstīta ārvalstīs, jo valsts ir izturējusi starptautiskās apsūdzības, ka tā slēpj Covid-19 pandēmijas izcelsmi.
Rīgā 2016. gadā norisinājās piektais 16/17+1 samits, kas deva tikpat maz kā citas šīs grupas pulcēšanās. Ap 2016. gadu Ķīna vairākkārt mēģināja investēt infrastruktūrā un dažādās stratēģiskās nozarēs, taču tas neizdevās. Ievērojamākais mēģinājums bija Rail Baltica projekts, lielākais infrastruktūras projekts Baltijā. Ķīnas amatpersonas bija cerējušas uzbūvēt visu projektu, taču viņu interese mazinājās, uzzinot, ka Baltijas dzelzceļš tiks būvēts vairāku konkursu kārtībā. 2018. gadā Ķīnas investīcijas Latvijā bija tikai 65 miljoni ASV dolāru jeb 0,39% no ārvalstu tiešajām investīcijām.
Tikai trīs investīcijas izvirzīja sarkanos karogus to stratēģiskās nozīmes dēļ: Ķīnas pilsonim Huang Jianhua pieder gandrīz 40% no Factum Interactive, vienas no Latvijas vecākajām aptauju aģentūrām; Ķīnas genomikas pētījumu kompānijas MGI izveidotā pētniecības un ražošanas rūpnīca netālu no starptautiskās lidostas Rīga ; un Bite Latvia, viens no trim valsts mobilo sakaru operatoriem, kas 2016. gadā piekrita sadarboties ar Huawei, lai Latvijā izveidotu 5G tīklu.
Spilgtākais Ķīnas interešu virzītājs Latvijā ir bijis valsts dzelzceļa uzņēmums Latvijas Dzieljes (LDZ), kas kāro peļņu no Ķīnas preču pārvadāšanas. Ap 2016. gadu LDZ sāka runāt par tirdzniecību ar Ķīnu. Tā ir samaksājusi vietējām ideju laboratorijām, lai tās labvēlīgi attēlotu Ķīnu vietnē Twitter, Izveidojiet un publicējiet reklāmas videoklipus pakalpojumā YouTube, Rakstīja rakstus un vadīja intervijas, atbalstot iniciatīvu Belt and Road.
“Ķīna ir sistemātiski veikusi aktivitātes, lai Latvijas informatīvo telpu piepildītu ar pabeigtiem naratīviem,” teikts Valsts drošības dienesta 2020.gada pārskatā.[i]Atgādināt Ķīnu un veidot pozitīvu attieksmi pret Ķīnu mediju vidē Latvijā. Ķīniešu naratīvi, kas diskreditē NATO un ES, bieži pārklājas ar Krievijas mediju operācijām. Saskaņā ar drošības dienesta teikto, ar Kremli saistīti tiešsaistes dezinformācijas avoti, piemēram, Sputnik un lv.baltnews.com, izplata Ķīnu atbalstošas ziņas.
Drošības dienesta ziņojumā arī norādīts, ka Ķīna veic “agresīvas informācijas ietekmēšanas darbības”. Žurnālisti ir vienisprātis, ka, lai gan Ķīnas vēstniecība Latvijā uz viņu jautājumiem atbild reti, Jebkurš ziņu līdzeklis, kas publicē plaši kritisku rakstu par Ķīnu, visticamāk, saņems Ķīnas vēstniecības protesta vēstuli. Daži vietējie mediji ar zemiem standartiem vairākkārt ir publicējuši aizraujošas intervijas un pat apmaksātus rakstus no Ķīnas vēstniecības. Piemēram, 2019. gada novembrī Latvijas Avīze (piektā populārākā tiešsaistes ziņu redakcija Latvijā) un Neatkarīgā Rīta Avīze (devītā populārākā ziņu redakcija Latvijā) publicēja Ķīnas vēstniecības apmaksātu rakstu “Kādu pasauli Ķīna aicina veidot ”. ?” (Uz kādu pasauli aicina Ķīna?) Šī būtībā bija Ķīnas reklāma divu lappušu garumā. Kamēr Latvijas Aviz skaidri norādīja, ka Ķīnas vēstniecība par rakstu maksā, Netkarega Rita Aviz to nedarīja.
Avoti: The World Factbook 2022 (Vašingtona, DC: CIP, 2020), https://www.cia.gov/the-world-factbook/; Pasaules Banka, Pasaules Bankas grupa, 2022, https://www.worldbank.org/en/home; “Grupas sadarbības veicināšanai”, Latvijas Republikas 13.Saeima, iegūts 2022. gada 27. jūnijā, https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/structureview?readform&type=DG1&lang=EN&count=10
Ietekmes pasākumu apjoms
Šo dažādo organizāciju veiktās aktivitātes turpinās un nepārtraukti pieaug. Aktivitāte palielinās, kad Ķīnas valdības amatpersonas apmeklē svarīgas tikšanās vai pasākumus. Tomēr šīs operācijas neradīja nozīmīgus ieguldījumus no Ķīnas, un to ietekme uz kopējo iedzīvotāju skaitu bija ierobežota, izņemot dažus tālāk aprakstītos izņēmumus.
Mērķauditorijas un iedzīvotāju grupas
Balstoties uz aptauju datiem, aptuveni viena desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju var būt ļoti uzņēmīgi pret Ķīnas naratīviem un atbalstīt Ķīnas politisko sistēmu. Trešdaļa iedzīvotāju augstu vērtē Ķīnas kultūru un ietekmi. Ķīnas ietekmei visneaizsargātākie ir Latvijas demokrātijas, Rietumu un Rietumu vērtību kritiķi un cilvēki, kuriem jau ir interese par Ķīnu un kuri vēlas ceļot uz Ķīnu biznesa, kultūras vai izglītības apmaiņas nolūkā. Ķīnai vairāk simpatizē arī krievvalodīgie, kā arī Kremlis noskaņoto politisko partiju Saskaņa un Latvijas Krievijas Federācija biedri.
Kā jau minēts iepriekš, ar Kremļa palīdzību saistītie plašsaziņas līdzekļi bieži izplata Ķīnu atbalstošus vēstījumus, nepieminot cilvēktiesību jautājumus un nepilnības demokrātijas vai likuma varas jomā Krievijā un Ķīnā. Tādējādi krievvalodīgie (36% Latvijas iedzīvotāju) ir atvērtāki ķīniešu naratīviem. 2020. gada aptaujā Divas trešdaļas krievvalodīgo dalībnieku Ķīnu vērtēja labi. Tas ir par 30 procentpunktiem vairāk nekā to latviešu valodā runājošo īpatsvars, kuri pozitīvi vērtē Ķīnu (32%). Gandrīz 30% no visiem dalībniekiem uzskata, ka Ķīna ir kultūras ziņā pievilcīga, un 30% piekrita, ka Ķīna ir svarīga Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Taču tikai 9% aptaujāto uzskata, ka cilvēktiesību situācija Ķīnā ir pozitīva, un Ķīnai uzticas mazāk nekā 7%. GLOBSEC tendencēs 2021 2021. gada martā veiktajā aptaujā 17% aptaujāto uzskatīja, ka Ķīnas politiskā sistēma varētu būt iedvesmas avots Latvijai.
Secinājums
Kopumā Ķīnai Latvijā nav lielas ietekmes, pat ja tā vairākkārt cenšas būt lielāks spēlētājs valstī. Ķīna pēdējos gados ir neveiksmīgi mēģinājusi iegūt daļu no dažiem nozīmīgiem investīciju projektiem Latvijā. Ķīnas vēstniecība un ar to saistītās organizācijas strādā, lai attīstītu attiecības ar vietējiem politiskajiem līderiem un ietekmētu sabiedrības noskaņojumu, taču tās spējušas attīstīt attiecības tikai ar opozīcijas partijām ar Kremļa noslieci. Lai gan daži vietējie mediji ik pa laikam publicē Ķīnu atbalstošus ziņojumus, lielākās Latvijas ziņu organizācijas Ķīnu atspoguļo objektīvi. Tikai aptuveni desmitajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir pozitīvs, nekritisks Ķīnas tēls. Ķīnas lielākā pēda varētu būt augstākajā izglītībā Latvijā, kur brīvi darbojas Konfūcija institūti un Ķīnas vēstniecība atbalsta dažādus projektus universitātēs.
