Profesijas izvēli ietekmē dažādi aspekti, tostarp personība, īpašības, mērķi un vēlmes. Katram no mums šajā ziņā var būt dažādi mērķi. Gēnu rediģēšanas zinātniece un molekulārā biologe Ana Kučika dalījās vairāk par savu karjeras izvēli un domām par pasaules svarīgākajām iezīmēm.
Zinātkāre par apkārtējo pasauli
Mani vienmēr ir interesējusi apkārtējā pasaule, tāpēc zinātne mani piesaistīja. Tas vienmēr rada izaicinājumus, neatbildētus jautājumus un iespējas mācīties. Tāpēc es izvēlējos veidot savu karjeru šajā jomā. Turklāt tā ir iespēja dot ieguldījumu sabiedrībai. Zinātne mūsu ikdienu ietekmē tik daudzos veidos, ka to nav iespējams aprakstīt vienā teikumā. Tas ietekmē to, kā mēs domājam un rūpējamies par savu veselību, kādas tehnoloģijas izmantojam un kādas ķimikālijas tiek izmantotas bateriju ražošanā. Zinātnei ir būtiska nozīme problēmu risināšanā un mūsu ikdienas un sabiedrības dzīves uzlabošanā. Tu vienmēr uz mani esi atstājis lielu iespaidu. Turklāt mēs nekad nezinām, kas būs atklājums vai kā tas mūs ietekmēs. Bieži vien aizraujošākie atklājumi pārsteidz gan sabiedrību, gan pašus zinātniekus. Tāpēc izvēlējos karjeru zinātnē – par spīti cilvēku pieņēmumiem, pasaules ikdiena ir aizraujoša, daudzveidīga, dažkārt neparedzama.
Lieliskas komunikācijas prasmes un elastība
Apsverot karjeru zinātnē, līdzīgi kā citās profesijās, ir arī jāapsver, vai tas ir piemērotākais variants. Papildus zinātkārei un zinātkārai dabai es uzskatu, ka cilvēkam ir nepieciešama laba elastība un spēja sazināties un mijiedarboties ar citiem. Zinātnē vislielākais enerģijas daudzums jāiegulda, lai atbildētu uz neskaitāmiem sarežģītiem un iepriekš neatbildētiem jautājumiem. Turklāt problēmas var rasties, ja atbilde uz uzdoto jautājumu ir pēkšņa vai negaidīta. Dažreiz to ir ļoti grūti pieņemt. Īpaši pēc plašas izpētes var šķist, ka tēma ir saprotama, taču rezultāts galu galā ir pretējs sākotnēji cerētajam. Šādos brīžos ir nepieciešama liela elastība, lai nepamestu meklēšanu, bet turpinātu meklēt atbildes. Šādas neveiksmes nevajadzētu uztvert personiski. Tāpēc tā ir zinātne – mēs to pētām, jo nesaprotam.
Vēl viena būtiska zinātnieka īpašība ir komunikācijas prasmes un sadarbība ar citiem. Zinātne nav viens pasākums. Tas prasa daudz komunikācijas ar citiem cilvēkiem – gan zinātniekiem, gan sabiedrību. No šādām sarunām mēs varam uzzināt vairāk.
Jaunajiem speciālistiem iespēju netrūkst
Zinātnē ir milzīgas izaugsmes iespējas. Jo vairāk strādāju šajā jomā, jo vairāk to apzinos un redzu. Zinātnieks vai ikviens, kurš uzskata sevi par zinātnieku, var atrast sev vēlamo amatu. Turklāt zinātnisko karjeru var veidot atbilstoši savām vēlmēm — strādājot laboratorijā, birojā, universitātē, uzņēmumā vai slimnīcā vai pētot vēsturi, tehnoloģijas, cilvēkus vai jebkuru citu tēmu. Pasaules profesija ir ļoti daudzpusīga, un šajā profesijā vienmēr ir jauni izaicinājumi. Vissvarīgākais ir atpazīt piedāvātās iespējas un nekavēties tās izmantot.
Taču, runājot par jaunajiem speciālistiem šajā jomā, jāteic, ka vairākās disciplīnās viņu trūkst. Pat kolēģi dažādās konferencēs vai sarunās min, ka arvien mazāk cilvēku vēlas strādāt šajā jomā un pabeigt studijas doktorantūrā. Tas rada zināmu deficītu gan zinātnei, gan sabiedrībai, jo palēninās darbs pie dažādu ideju attīstības.
Iemācieties atzīt savas kļūdas
Aplūkojot sabiedrības un zinātnes mijiedarbību, jāteic, ka pandēmija cilvēkiem ir devusi detalizētāku priekšstatu par zinātnieku ikdienu. Taču šī ikdiena bieži vien ir saistīta ar jautājuma meklēšanu, atbildes atrašanu uz to, bet apzināšanos, ka atbilde nav precīza vai pat nepareiza, turpinot pētījumu. Tā tas ir bijis ar vakcīnām un mūsu izpratni par Covid-19 vīrusu – kas tas ir, kā tas izplatās un kā to ārstēt. Zinātne nepārtraukti attīstās, un mēs mācāmies vairāk, bet tas nozīmē arī to, ka ir brīži, kad jāatzīst savas kļūdas vai neprecizitātes. Šādos gadījumos ir svarīgi, lai sabiedrība saprastu zinātnieku darbu. Gan zinātniekiem, gan sabiedrībai ir jāatzīst un jāpieņem, ka pētniecībā var būt brīži, kad iepriekšējie pieņēmumi ir nepareizi.
Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” tiek īstenots ERAF projekta Nr.1.1.1.5/17/I/002 “Integrēti pasākumi nacionālā līmenī, lai stiprinātu interešu pārstāvniecību pētniecībai un attīstībai Latvijā kā daļa no Eiropas pētniecības telpas”.
