Londona (CNN) — Krievu izcelsme saldēti Eiropas kontos var radīt miljardus dolāru gadā Atjaunot Ukrainu. Bet vai šo naudu var izmantot, nepārkāpjot starptautiskās tiesības vai nekaitējot eiro starptautiskajam stāvoklim?
Eiropas Savienības līderi ceturtdien Briselē cīnījās ar šo jautājumu Eiropadomes sanāksmē.
“Eiropadome ir novērtējusi paveikto saistībā ar Krievijas izjauktajiem aktīviem,” teikts līderu paziņojumā pēc sanāksmes, piebilstot, ka turpinās darbu pie šī jautājuma “saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām un koordinācijā ar partneriem. ”
Pasaules Banka lēš, ka Ukrainai būs nepieciešami vismaz 411 miljardi ASV dolāru, lai novērstu kara radītos zaudējumus. Un Eiropas Savienība un tās sabiedrotie ir apņēmības pilni iekļaut Krieviju šajā likumprojektā.
Viena no idejām ES ir izņemt procentus par ienākumiem, kas gūti no Krievijas aktīviem, atstājot pašus aktīvus neskartus.
Saskaņā ar Zviedrijas Nacionālās tirdzniecības padomes ģenerāldirektora Anders Enlid un ES darba grupas, kas izskata iesaldētos Krievijas aktīvus, vadītājs, šāda pieeja varētu ietaupīt aptuveni 3 miljardus eiro (3,3 miljardus ASV dolāru) gadā.
“Tas ir labākais veids, kā izmantot šos īpašumus saskaņā ar ES tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām,” Ahnlids sacīja CNN, norādot, ka tas ir arī Eiropas Komisijas juristu viedoklis, kas solīja piedāvāt veidu, kā gūt labumu no nedēļu laikā iesaldēja Krievijas aktīvus.
“Komisija iesniegs priekšlikumu, un mēs apdomīgi koncentrēsimies uz neparedzētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem,” piektdien Briselē divu dienu sanāksmes noslēgumā sacīja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Taču dažas ES dalībvalstis un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir paudušas bažas, ka rūpīgi mērķtiecīgs plāns var iedragāt pārliecību par eiro kā pasaules otro lielāko rezerves valūtu. Eiropas Savienība ir darījusi visu iespējamo, lai pretstatītu Krievijas iebrukuma nelikumību tās stingrai likuma varas ievērošanai.
“Mums ir jāievēro starptautisko tiesību principi,” sacīja augsta ranga ES diplomāts, kurš atteicās tikt nosaukts, jo nav pilnvarots apspriest slēgtās sanāksmes. “Tas ir reputācijas, finansiālās stabilitātes un uzticības jautājums.”
Eiropas Centrālā banka atteicās komentēt.
Kā tas darbosies?
Pēc vērienīgā iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī Eiropas Savienība un Septiņu grupa noteica bezprecedenta sankcijas Krievijai, cita starpā iesaldējot gandrīz pusi tās ārējo rezervju – aptuveni 300 miljardus eiro (327 miljardus ASV dolāru).
Aptuveni divas trešdaļas no šīs summas jeb 200 miljardi eiro (218 miljardi ASV dolāru) atrodas Eiropas Savienībā, un lielākā daļa no tām atrodas Beļģijā bāzētā Euroclear kontos, kas ir viens no pasaulē lielākajiem finanšu klīringa centriem.
Euroclear ir izšķiroša loma pasaules tirgos, nokārtojot pārrobežu darījumus un uzturot aktīvus vairāk nekā 40 triljonu dolāru vērtībā.
Grupa aprīlī paziņoja, ka naudas līdzekļi tās bilancē gada laikā līdz martam vairāk nekā dubultojušies līdz 140 miljardiem eiro (153 miljardiem ASV dolāru), ko veicināja maksājumi, kas saistīti ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem, tostarp obligācijām.
Parasti šie maksājumi būtu veikti Krievijas banku kontos, taču sankciju rezultātā tie ir iesaldēti un tagad savukārt rada milzīgus procentus.
Euroclear regulāri iegulda šādus ilgtermiņa naudas atlikumus, un pirmajā ceturksnī tas reģistrēja 734 miljonus eiro (802 miljonus ASV dolāru) procentos, kas nopelnīti par naudas atlikumiem no Krievijas aktīviem, kuriem piemēro sankcijas.
ES darba grupas piedāvātais plāns ietvertu speciālā nodokļa izmantošanu, lai iekasētu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem gūtos neparedzētos procentu ieņēmumus Euroclear, kas pēc tam tiktu iemaksāti ES budžetā Ukrainas atjaunošanai.
Ceturtdien ES sanāksmes kuluāros Latvijas premjerministrs Artūrs Krišāns Karis sacīja, ka iesaldētie Krievijas aktīvi “karājas augļi”.
“Mums ir jāatrod juridisks pamats, lai piesaistītu un mobilizētu šos aktīvus, lai palīdzētu… samaksāt par kaitējumu, ko Krievija nodara Ukrainā,” viņš sacīja.
Taču augsta ranga ES amatpersona brīdināja par neparedzētām sekām, piemēram, liekot citām valstīm vai investoriem uztraukties par savu aktīvu drošību Eiropā.
“Tie, kam ir nauda, varētu domāt… “Kā būtu, ja es kādu dienu būtu sarakstā,” trešdien sacīja amatpersona, kura lūdza netikt identificēta, jo sarunas ir privātas.
Viens no veidiem, kā samazināt riskus ES, ir koordinēt darbību ar G7. “Es domāju, ka diskusija G7 ir ļoti būtiska,” piebilda amatpersona.
Anlids to atkārtoja, norādot, ka daudzas ES dalībvalstis ir uzsvērušas, cik svarīgi ir, lai bloks spertu soļus “kopā ar G7 partneriem”.
Džeimss Frāters piedalījās ziņojumos.
CNN vads
™ & © 2023 Cable News Network, Inc. , Warner Bros. atklājumu uzņēmums. Visas tiesības aizsargātas.
