Palīdzība Ukrainai: Eiropa virzās uz priekšu

ASV var būt lielākā palīdzības sniedzēja Ukrainai pēc Krievijas iebrukuma, taču bijušās Padomju Savienības un bijušās padomju satelītvalstis ir vienas no Kijevas dāsnākajiem atbalstītājiem.

Amerikas Savienotās Valstis joprojām ir pārliecinoši lielākā līdzekļu devēja, jo laikā no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada 31. maijam Ukrainai tika apsolīta militārā, finanšu un humānā palīdzība 70,7 miljardu eiro apmērā, liecina Vācijā bāzētā Ķīles Pasaules institūta ceturtdien publiskotie dati. Ekonomika. .

Otrajā vietā ir Vācija ar 18,01 miljardu eiro (10,68 miljardi eiro divpusējā palīdzībā un 7,33 miljardi eiro caur ES). Trešajā vietā ir Apvienotā Karaliste ar 10,74 miljardiem eiro.

Ārpus Eiropas un ASV lielākā ziedotāja ir Japāna, kas pirmajos 15 kara mēnešos Ukrainai apsolīja 6,62 miljardus eiro.

Paziņojums — ritiniet, lai turpinātu


Salīdzinot ar ASV, viņu ieguldījums var šķist niecīgs, taču trīs Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva daudz lielāku daļu no sava IKP atvēl māsai bijušajai padomju valstij Ukrainai.

Ķīles institūta palīdzības izsekotājs uzrādīja palīdzības saistības no 2022. gada februāra līdz 2023. gada maijam attiecīgi 1,26%, 1,09% un 0,95% apmērā no IKP, salīdzinot ar 0,33% ASV.

Polija un Slovākija, kas robežojas ar Ukrainu, ierindojas dāsnākāko valstu piecniekā, veidojot attiecīgi 0,68% un 0,63% no IKP.

Paziņojums — ritiniet, lai turpinātu


Polija bija pirmā, kas 2022. gada pavasarī piegādāja Ukrainai tankus simtiem padomju laika transportlīdzekļu veidā, un šogad tā nosūtīja daļu no saviem moderno Vācijā ražoto tanku Leopard 2 krājumiem.

Tomēr ne visi Ukrainas kaimiņi bijuši dāsni.

Ungārija, Krievijas sabiedrotā, kas izvairījusies kritizēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu saistībā ar iebrukumu, ir viena no mazākajām palīdzības sniedzējām, kas no 2022. gada februāra līdz 2023. gada maijam veido tikai 0,03% no tās IKP.

Un Slovākijā daudzi pilsoņi iebilst pret valdības plašumu.

Populistiskais bijušais premjerministrs Roberts Fico, kura partija ir stingri iesaistījusies pirms septembrī gaidāmajām vēlēšanām, izvirzīja apsūdzību, apsūdzot Bratislavu Vašingtonas kontrolē.

No Ukrainas sabiedrotajām valstīm visvairāk bēgļu ir uzņēmušas Vācija un Polija, kuras līdz šim uzņēmušas attiecīgi 1,07 miljonus un 995 000. Nākamā ir Čehija ar 346 000 cilvēku, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos sniegtā informācija.

Paziņojums — ritiniet, lai turpinātu


Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Melnkalne ir visviesmīlīgākā, un tās teritorijā esošie 38 540 bēgļi veido vairāk nekā 6,1 procentus no tās iedzīvotājiem.

Ukrainas bēgļi veido trīs procentus no Igaunijas, Moldovas un Čehijas iedzīvotājiem un vairāk nekā 2 procentus no Lietuvas, Polijas, Bulgārijas un Latvijas iedzīvotājiem.

Bēgļu pieplūdums atsevišķās valstīs izraisījis aizvainojumu.

Igaunijā marta sākumā notikušajās parlamenta vēlēšanās galēji labējā partija EKRE ieņēma otro vietu ar aicinājumu valdībai pārtraukt Ukrainas bēgļu uzņemšanu.

Francija ir Eiropas valsts, kas uzņem vismazāk Ukrainas bēgļu (0,11% no tās iedzīvotājiem).

jah / jmy / cb / fb

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top