Uz žurnālista Ženēvā jautājumu, vai viņam, tāpat kā Baidenam, šķiet, ka ir iespējams iebrukums, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izmantoja interesantu valodu.
“Ja vien ASV nedosies gulēt ar Ukrainu, es tā nedomāju,” sacīja Lavrovs.
Ko tas nozīmē, ka valstis “guļ”? Viss šis augsto likmju ģeopolitiskais šahs ir saistīts ar to, cik Amerikas Savienotās Valstis ir cieši saistītas ar Ukrainu Krievijas acīs.
Pēc tikšanās ar Lavrovu Ženēvā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens uzsvēra, ka iebrukumam būs nopietnas sekas, taču arī abas valstis joprojām runā. Nākamās nedēļas laikā ASV sniegs rakstisku atbildi uz Krievijas bažām.
“Viņš no tā iegūs kaut ko tādu, kas viņu apmierinās, un viņš ir skaidri pateicis, ka Ukraina nevar kļūt patiesi neatkarīga, tā nevar kļūt par NATO dalībvalsti un tai nevar būt nekādi uzbrukuma ieroči. “Koens teica.
Tās ir prasības, kuras ASV nevar izpildīt, viņš sacīja.
- Krievija faktiski anektēja daļu Ukrainas, Krimu, 2014. gadā.
- Krievijas atbalstītie separātisti tajā pašā gadā ieņēma valsts Donbasa reģionu, un tur turpinājās sadursmes un snaiperu uzbrukumi.
- Putins jūtas apdraudēts no NATO puses un uzskata, ka NATO atbalsts Ukrainai ir “sarkanā līnija”.
- Ukraina baidās, ka plānotais apvērsums, lai gāztu tās valdību, ir daļa no iebrukuma plāna.
Viens no veidiem, kā nomierināt Putinu, varētu būt Baidenam un Eiropas līderiem apņemšanās neiekļaut Ukrainu NATO.
Ukraina, kas neietilpst NATO, vēlas paturēt savas iespējas atvērtas.
Reaģējot uz Krievijas aicinājumiem NATO apturēt savu austrumu paplašināšanos, Ukrainas Ārlietu ministrija paziņojumā CNN norādīja: “Krievija nevar liegt Ukrainai tuvoties NATO un tai nav tiesību izteikties diskusijās. kas saistītas ar”.
“Pieņemot sliktāko.” Kad CNN žurnālists Džons Kings piedāvāja Lavrova komentāru par ASV došanos uz Ukrainu kopā ar citu bijušo aizsardzības ministru Leonu Panetu, viņš sacīja, ka vispirms ir jāiztaujā Krievijas līderi.
“Es sāku, pamatojoties uz to, ka jūs neuzticaties tam, ko saka Lavrovs vai Putins,” sacīja Paneta.
“Es nedomāju, ka mēs varam pieņemt, ka tas ir tikai tāpēc, ka Lavrovs saka, ka Krievija neiebruks, tāpēc es domāju, ka mums šobrīd ir jāpieņem vissliktākais.”
Atcerieties, ka viņi ir ienaidnieki. Paneta turpināja teikt, ka amerikāņiem būtu jāuztver Krievijas līderi kā mēģinājumi iedragāt ASV un NATO.
“Tie ir ienaidnieki,” sacīja Paneta. “Viņu galvenais mērķis ir vājināt ASV, vājināt koalīciju un iedragāt mūsu demokrātiju, un es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai ASV un mūsu sabiedrotie būtu ļoti stingri attiecībā uz atbildi, kas notiktu, ja tās iebruktu.”
Uzsvars uz atturēšanu. Pilnīgi nekas neliecina, ka ASV sūtīs uz Ukrainu kaujas vienības. Galu galā tā nav NATO dalībvalsts.
Ukrainā kā apmācītāji ir neliels skaits Zemessardzes un Speciālo operāciju vienību. ASV 2021. gadā sniedza Ukrainai militāro palīdzību gandrīz 450 miljonu dolāru apmērā un pēta, kā palīdzēt atbalstīt Ukrainas militāros spēkus.
Kamēr Krievijai pašlaik ir piemērotas ekonomiskās sankcijas, kā preventīvs līdzeklis varētu tikt izmantoti arī bargāki centieni izolēt Krieviju no Rietumu ekonomikas. Tas varētu ietvert Krievijas piekļuves ierobežošanu ASV dolāram un tās centienu sagraušanu ar Vāciju, lai ap Ukrainu un tieši uz Eiropu izbūvētu nacionālo gāzes vadu.
ASV un Eiropa nav vienā pusē attiecībā uz Krievijas atturēšanu, ko Baidens skaidri norādīja savā šonedēļ notikušajā preses konferencē.
Iebrukums kaitētu ASV un Eiropai. Amerikāņi katru dienu izjūt iebrukuma sekas savos bankas kontos.
Rietumu demokrātiju statuss. Tomēr ir kaut kas vairāk par ekonomiku. Baidens savu prezidentūru veidoja, balstoties uz ideju, ka demokrātiskām valstīm vajadzētu stāties pretī autoritāriem režīmiem.
Kolinsons arī skaidro, kāpēc amerikāņi ir tik noraizējušies par ekonomiku un koronavīrusa pandēmiju, ar šo “saspringtāko gribas pārbaudi kopš Padomju Savienības sabrukuma”.
Uz spēles ir likts nekas cits kā “lielākā regulāro konvencionālo armiju sadursme Eiropā kopš Otrā pasaules kara”.
