Ieslīdēt karā? ASV un Baltijas valstis sūta ieročus Ukrainai; Vācija nav apņēmusies

Igaunija, Latvija un Lietuva paziņoja par plāniem nosūtīt ASV ieročus uz Ukrainu, atsaucoties uz “iespējamu Krievijas agresiju”, jo Kijevā ieradās pirmā sūtījuma ASV militārā pakete 200 miljonu dolāru apmērā.

“ASV turpinās sniegt šādu palīdzību, lai atbalstītu Ukrainas bruņotos spēkus to pastāvīgajos centienos aizstāvēt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti pret Krievijas agresiju,” sestdien paziņoja ASV vēstniecība.

Nodošana notika saistībā ar ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizīti Kijevā šonedēļ un piektdien notikušajām sarunām ar ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, cenšoties pazemināt temperatūru saistībā ar pieaugošo spriedzi Ukrainā.

Taču ASV militārās palīdzības ierašanās Kijevā sestdien radīja šīs cerības. Trīs Baltijas valstu dalībvalstis, kas ietilpst ASV vadītajā militārajā aliansē, piektdien kopīgā paziņojumā paziņoja par plāniem nosūtīt Ukrainai ieročus.

“Šī palīdzība uzlabos Ukrainas spēju aizstāvēt savu teritoriju un iedzīvotājus iespējamās Krievijas agresijas gadījumā,” viņi norādīja.

Trešdien ASV Valsts departamenta avoti paziņoja, ka Vašingtona atļāvusi trijotnei nosūtīt uz Ukrainu ASV prettanku un pretgaisa raķetes un citus ieročus.

Taču Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta noraidījusi ieroču piegādi.

“Mums jādara viss iespējamais, lai deeskalētu. Šobrīd ieroču sūtījumi šajā ziņā nebūs noderīgi. Vācijas valdībā par to ir vienošanās,” intervijā laikrakstam sacīja Lambrehts. pasaule svētdien Publicēts sestdien.

Tā vietā Ukraina februārī saņems pilnu lauka slimnīcu, kā arī nepieciešamo apmācību, ko visu līdzfinansēs Vācija par 5,3 miljoniem eiro, teikts paziņojumā.

Vācijas kanclers Olafs Šulcs uzsvēra Berlīnes politiku nepiegādāt konflikta zonas ar nāvējošiem ieročiem.

Saskaņā ar piektdien izplatīto kopīgo paziņojumu Igaunija piegādās Ukrainai prettanku raķetes “Javelin”, bet Latvija un Lietuva – “Stinger” pretgaisa raķetes.

Lietuvas ministrija paziņoja, ka ieroči tiks piegādāti “cik drīz vien iespējams”.

READ  Tiešraide, TV kanāls, sākuma laiks un lietojumi

NATO nav apņēmusies izstāties no Rumānijas un Bulgārijas

Notikumi sakrita arī ar to, ka NATO piektdien noraidīja Maskavas prasības izvest savus spēkus no Rumānijas un Bulgārijas.

“NATO neatteiksies no mūsu iespējām aizsargāt un aizstāvēt vienam otru, tostarp spēku klātbūtni alianses austrumu daļā,” sacīja NATO pārstāve Oana Lungesku.

Iepriekš piektdien Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka drošības garantijas, ko Maskava pieprasa no Rietumiem, ietver klauzulas, kas liek NATO spēkiem atstāt Rumāniju un Bulgāriju.

Krievija ir pieprasījusi militārajai aliansei ar juridiski saistošām garantijām apturēt tās paplašināšanos austrumu virzienā un atgriezties pie 1997.gada robežām.

Atbildot uz jautājumu, ko tas nozīmētu Bulgārijai un Rumānijai, kuras NATO pievienojās pēc 1997.gada, ministrija norādīja, ka Krievija vēlas no šīm divām valstīm izvest visus ārvalstu spēkus, ieročus un citu militāro aprīkojumu.

Taču Blinkens pēc sarunām ar Lavrovu Ženēvā ieņēma stingru nostāju, brīdinot Maskavu par “ātru, asu un vienotu atbildi”, ja tā iebruks Ukrainā.

Augstākajiem ASV un Krievijas diplomātiem sarunās par Ukrainu nav izdevies panākt nekādu būtisku izrāvienu, Lavrovam apgalvojot, ka Maskava joprojām gaida rakstisku atbildi uz tās prasībām pēc drošības garantijām.

ASV izsludina NATO kara spēles Vidusjūrā

Vašingtona pastiprināja spriedzi, izsludinot pilna mēroga NATO jūras kara spēli Vidusjūrā.

Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs piektdien paziņoja, ka militārās mācības sāksies pirmdien, piedaloties aviācijas bāzes kuģim USS Harry Truman.

Kirbijs paziņoja, ka “Neptune 22 trieciens turpināsies līdz 4.februārim un ir paredzēts, lai demonstrētu NATO spēju integrēt pārvadātāju trieciengrupas uzlabotās jūras spēku trieciena spējas, lai atbalstītu alianses atturēšanu un aizsardzību”.

Viņš gan apgalvoja, ka gatavošanās kara spēlei sākusies 2020. gadā un tam nav nekāda sakara ar bažām, ka Krievija varētu iebrukt Ukrainā.

READ  hayu nonāk Viaplay Polijā un Baltijā - Digital TV Europe

Tomēr viņš atzina, ka saspīlējums ar Krieviju ir mudinājis sabiedrotos rīkot militārās mācības.

“Tika apsvērts – ņemot vērā šī brīža spriedzi – par mūsu apmācību pozu. Pēc visām šīm pārdomām un diskusijām ar mūsu NATO sabiedrotajiem tika pieņemts lēmums virzīties uz priekšu,” viņš sacīja žurnālistiem.

Tomēr “Neptūna trieciens 2022” netika iekļauts 2022. gadā paredzēto kara spēļu sarakstā, ko NATO publicēja savā tīmekļa vietnē 2021. gada 14. decembrī, liecina preses ziņojumi.

Krievija vienlaikus organizēs savu visaptverošo jūras spēku vingrinājumu kompleksu no Klusā okeāna līdz Atlantijas okeānam, piedaloties visām tās flotēm.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top