Nepatikšanas tēraudrūpnīcās Liepājā / Raksts

Iepirkuma mērķis bija atjaunot šīs krāsns darbību Liepājā. Tomēr ieguldījumu uzņēmumam neizdevās iegūt zemes ilgtermiņa nomu, kamēr nebija pārliecināts, ka tas var darboties. Līdz ar to cerības uz tērauda pārkausēšanu Liepājā vēl nepiepildās, 25.aprīlī vēstīja LTV “Aizliegtais paņēmiens”.

Tēraudfabrika Liepājas Metalurgs iepriekš bija nozīmīgs darba devējs Latvijas trešajā lielākajā pilsētā. Tā slēdza savas durvis 2013. gadā, un turpmākie mēģinājumi atdzīvināt operācijas ir samilzuši milzīgajā redzeslokā. Vēsture, šķiet, atkal atkārtojas, vēsta Aizliegtais paņēmiens.

2021.gada 30.aprīlī izsoles rezultātā krāsni iegādājās Turcijas uzņēmums Aslanli Metalurji ar meitas uzņēmumu Latvijā – Liepāja Steel.

Epas grupas direktoru padomes priekšsēdētājs, investors Hammadi Alaeddin Egoboglu līdz šim, neskatoties uz biežo viesošanos šeit, ar Latvijas medijiem nav runājis, taču “Aizliegtajam paņēmienam” izdevās viņu personīgi iepazīt jau gada sākumā. šī gada aprīlī. publiski.

Raidījumam viņš stāstīja: “Es praktiski uzaugu dzelzs un tērauda rūpniecībā, mūsu ģimene šajā biznesā darbojas trīs paaudzēs. Es daru darbu, kas man ļoti patīk. Par to visu uzzināju no sava tēva. (.. ) Mūsu bērni jau ir ceturtajā paaudzē un arī viņi apgūst šī darba iemaņas.”

Hammadi Alaeddin Egoboglu paskaidroja: “Mums ir komanda, kas uzrauga visas ar tērauda rūpniecību saistītās norises pasaulē. Viņi to ir iemācījušies [Liepāja] Metāla uzņēmums tika slēgts 2016 [from the previous owners]. Pēc tam tika izsludināts konkurss par elektriskās krāsns iegādi. Esam sagatavojuši un iesnieguši piedāvājumu. (..) Jāteic, ka mums kā ārvalstu investoram svešā valstī joprojām ir zināmas šaubas par savu dalību konkursā.

Pašas krāsns pircējs Aslanli Metallurgy ir daļa no daudznozaru grupas, ko sauc par Epas grupu. Tās galvenā darbība ir pašā Turcijā, bet Gruzijas ostas pilsētā Poti ir arī tērauda kausēšanas krāsns.

READ  Vai ravēšanas roboti mainīs lauksaimniecību?

Pēc investora domām, kopējie investīciju plāni piecu gadu laikā veido 200 miljonus eiro.

“Sākotnēji plānotais darbinieku skaits varētu būt ap 400, kas noteikti pieaugs ar laiku līdz ar tehnoloģiju attīstību un jaunas velmētavas būvniecību. Par investīcijām kopumā vēl ir grūti runāt, jo tās parasti balstās uz projekti un inflācija.Ir pieejams daudz izejvielu, ko var izmantot mūsu ražotnē.Jo kopumā no Latvijas un Lietuvas ik gadu tiek eksportēti 1,2 miljoni tonnu metāllūžņu,” skaidroja valdes priekšsēdētājs.

Tomēr tas viss ir aizturēts, jo plānos radās problēmas, viņš teica.

“Mums ir nepieciešams ilgtermiņa līgums, lai paliktu un strādātu šeit. Mums ir vajadzīgas arī darba atļaujas. Mēs vēl neesam saņēmuši atbildi uz mūsu pieteikumu. Mēs vēlamies šeit strādāt un varam garantēt, ka mūsu darbs ir videi draudzīgs, ja ir par to ir šaubas,” sacīja Hammadi Alaeddins Egoboglu. Rīgā jutīsim lielāku atbalstu nekā Liepājā. Tas mūs kā investoru apbēdina. Mēs esam gatavi šeit ieguldīt un strādāt.

Turcijas uzņēmēja plāni darbināt krāsni pašlaik tiek uztverti ar zināmu skepsi pašā Liepājā, pēc Aizliegtā paņēmiena. Proti, tieši pēc izsoles galvenās Liepājas amatpersonas satraucās par pircēju personību.

Toreiz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas direktoru padomes priekšsēdētājs Uldis Sesks Kurzemes TV sacīja: “Mūsu rīcībā nav ne biznesa plāna, ne investīciju plāna. Uz šodienu nav nekā praktiska. Ja valdībai ir vairāk informācijas, lūdzu, neglabājiet to noslēpumā, parādiet mums, kas patiesībā ir šis uzņēmums.

“No Rīgas šķiet, ka mums Liepājā šis uzņēmums ir vajadzīgs,” atzīmēja pašreizējais Liepājas domes vadītājs Jānis Velenīte.

Aptuveni divus mēnešus pēc pirkuma, 5. jūlijā, Liepājas speciālā ekonomiskā zona izmantoja likumā noteiktās piesardzības tiesības un par trīs miljoniem eiro iegādājās Turcijas uzņēmumam piederošo 30 hektārus zemes zem krāsns.

READ  Latvijas dzirnavu korporācija uzsāka divus lielākos ražotājus / rakstu

No vienas puses tas izskatās pēc mānīga gājiena, bet no otras – Liepājas speciālās ekonomiskās zonas administrācija norādīja, ka zemes pirkšana nav vērsta pret investoru, bet gan jau plānots attīstīt visu teritoriju. “Liepājas metalurģija” kopš 2018. gada.

Galvenā ideja ir moderns industriālais parks, kas ir no iepriekšējo gadu piesārņojuma brīva teritorija, pieejama gan uzņēmējiem, gan cilvēkiem, bez žogiem. Tika veikta teritorijas izpēte un izstrādāts lokālplānojums. Renovācijas projektam plānots piesaistīt arī Eiropas fondu līdzekļus.

Kopš tā laika Turcijas investoram un Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai nav izdevies vienoties par nomas nosacījumiem zem cepļa un ap kurtuvēm, bez kuras nav iespējams strādāt. Pastāv arī bažas par to, vai revitalizētā kausēšanas iekārta var atbilst stingrajiem vides piesārņojuma standartiem. Uzņēmums uzstāj, ka izpildīs visus nepieciešamos kritērijus, ja varēs iegūt nepieciešamos ilgtermiņa līgumus, lai attaisnotu turpmākās investīcijas.

Šobrīd šķiet, ka situācija ir strupceļā.

Turcijas uzņēmējs joprojām cer, ka viņa plāni Latvijā nesīs augļus, proti, būs metāla kausētava un jauna velmētava.

Ja nē, uzņēmuma vadītājs sacīja: “Protams, mums ir plāns B. Mums būs jāizjauc šī iekārta un jāpārved uz Turcijas vai Gruzijas rūpnīcu. Tas neapšaubāmi maksās papildu samaksu, bet palikt šeit un izīrēt. mūsu darbs stiprinās Turcijas un Latvijas attiecības”.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top