Migrācijas un pārvietošanās statistika Izrādās, ka pēdējos gadu desmitos ir bijuši vairāki virsotnes, kuras pavadījušas dažādas krīzes. 90. gadu sākumā viss bija saistīts ar neatkarības atgūšanu. Dažu gadu laikā Latviju pameta 60 000 cilvēku. 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laikā aizbrauca aptuveni 40 000 cilvēku.
Pēdējo piecu gadu laikā imigrācijai ir tendence samazināties, katru gadu no valsts izbraucot no 14 līdz 15 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Līdz ar Covid pandēmijas izplatību šis skaits ir vēl vairāk samazinājies, jo ir ierobežota pārvietošanās brīvība starp valstīm, bet imigrācija nav samazinājusies, informēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Segita Šulka. .
“Piemēram, 2020. gadā Latviju joprojām atstāj aptuveni 12 000 cilvēku, un Latvijā ieceļo rekordzems skaits – aptuveni 9 000 cilvēku. Tātad katra krīze liecina par augšupeju vai lejupslīdi. Pandēmija šajā ziņā ir sasniegusi pozitīvāku rezultātu, ja runājam par Iedzīvotāju skaita samazināšanās. Pēc migrācijas rādītājiem tas ir palēninājies, ko nevar teikt par dabisko kustību,” skaidroja Šulka.
Aptuveni 50% Latvijas pilsoņu pēc kāda laika atgriežas dzimtenē. Visbiežāk ārzemēs tiek pavadīti divi līdz trīs gadi, un vecuma diapazons ir no 19 līdz 40 gadiem. Pēc Šulkas teiktā, tēviņi ir aktīvāki nekā mātītes, un lielākā daļa no viņiem ir vientuļi.
Ir izmaiņas galamērķa valstīs. Lielbritānija nokrita no troņa kā vēlamā vieta pēc ekonomiskās krīzes. Pirmajā vietā šobrīd ir Vācija, kam seko Nīderlande, Norvēģija un Īrija.
Latviešu kopienu padomes Vācijā vadītājs un Latviesi.com galvenais redaktors Kristaps Grasis pastāstīja, ka pēdējo piecu gadu laikā īpaši pieaugusi vēlme dzīvot Vācijā.
“Pēc 2008. gada krīzes cilvēku skaits Apvienotajā Karalistē un Īrijā pieauga. Tas bija lielā mērā valodas jautājums. Pirmkārt, tika meklēts darbaspēks, un, otrkārt, nebija valodas barjeru, piemēram, Skandināvijā vai Vācijā Gadiem ejot, cilvēki bija gatavi doties uz valstīm, kur bija jāapgūst jauna vietējā valoda. [..] Vācija ir pievilcīga valsts, jo tā robežojas ar visām Beniluksa valstīm, Franciju un Skandināviju.
CSP pārstāve Olka sacīja, ka Latvija ir gājusi pa to pašu ceļu, pa kuru Igaunija un Lietuva gājušas divu gadu garumā, un tuvojas nulles imigrācijai. Proti, iebraucēju un izbraucēju skaits ir sabalansēts.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes galvenā pētniece Paipa Pīla sacīja, ka Covid krīze, visticamāk, neveicinās migrāciju, kā tas bija pēc ekonomiskās krīzes 2009.
Pandēmijas laikā cilvēki pamet valsti, bet atgriežas dzimtenē. Taču problēma ar vēlmi atgriezties ir piemērota darba atrašana un tas, ka Latvijā trūkst mājokļu. Bella uzsvēra, ka ekonomiskie faktori joprojām ir svarīgi migrācijas kontekstā.
“Šobrīd pastāv būtiskas atšķirības, kas liek man domāt, ka epidēmija neizraisīs migrācijas vilni. Pirmkārt, ekonomiskās krīzes laikā [2008/2009]Latvija, viena no vissmagāk skartajām valstīm Eiropas Savienībā, ir smagi cietusi. [..] Taču šobrīd koronavīruss izplatās visur.
“Otra lieta, kas ir ne mazāk svarīga, ir pēc tam [2008/2009] Krīze, iedzīvotāji tika atstāti pašplūsmā, un valdība nodrošināja minimālu aizsardzību tiem, kurus krīze skāra vissmagāk. Taču šobrīd valdība rīkojas savādāk: valsts ir dāsni atbalstījusi tos, kurus epidēmija smagi skārusi ekonomiskajā ziņā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
