Lielākie investori Latvijā aicina Ministru prezidentu Ivicu Selinu koncentrēties uz ilgtermiņa plānošanu un konkurētspējas uzlabošanu pēc valsts investīciju klimata novērtējuma, kas ierindots zemākajā līmenī kopš pētījumu uzsākšanas 2015.gadā.
uz 2023. gada izdevums Latvijas Ārvalstu investoru padomes (ĀIPL) noskaņojuma indekss tam sniedza 1,9 punktus no 5, kas ir par 0,4 mazāk nekā iepriekšējā gadā un nedaudz zemāks par 2018.-2021.gada vidējo rādītāju 2,9.
Ziņojums ir balstīts uz aptauju un intervijām ar 66 augstākajiem vadītājiem no uzņēmumiem, kas ir lielākie investori valstī.. uz visi gada Investoriem ir jāziņo Nosūtiet ziņu valsts premjerministram. Šogad viņi aicināja Selēnu “kļūt drosmīgākai un ambiciozākai”. Viņi vēlas ilgtermiņa vīziju par Latvijas konkurētspējas uzlabošanu, vairāk investējot inovācijās, infrastruktūrā un domājot tālāk par četru gadu vēlēšanu ciklu.
Viņi arī vēlas, lai tas samazinātu birokrātiskos šķēršļus, Favorītisms pret valsts uzņēmumiem uz Viņš atrisināja darbaspēka trūkumu valstī, sakot “Nav cilvēku, nav ekonomikas”.
Šā gada ziņojuma secinājumi Latvijai ir “satraucoši”, ziņu aģentūrai Science|Business sacīja ĀIPL izpilddirektore Tatjana Guzajeva.. But atklājumiem Jābūt Redzams iekšā uz Konteksts Šis tGalvenais investoru nenoteiktības iemesls ir karš Ukrainā.
“Es domāju, ka investori gaida ļoti skaidrus signālus par to, kā valdība nodrošinās drošības aizsardzības mehānismus,” viņa sacīja. “Es to neuztveru kā “nē, mēs neplānojam investēt”, tas drīzāk atgādina “es neesmu pārliecināts, kas notiks, tāpēc mēs varētu arī pagaidīt”.
Ziņojumā konstatēts, ka to uzņēmumu skaits, kuri plāno turpināt investēt Latvijā, samazinājies no 79% 2022. gadā līdz 67% 2023. gadā. Lai gan tas ir straujš kritums, iekšā Iepriekšējie gadi forma viņam ir Tas svārstījās no 57% līdz 68%.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis sacīja, ka karš Ukrainā un vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās atsevišķos Latvijas galvenajos eksporta tirgos, piemēram, Vācijā un Skandināvijā, ir bremzējusi investīciju plūsmas, proti, daži projekti ir īstenoti. Aizturiet to.
“bet, Preses pārstāvis norādīja, ka joprojām ir pietiekama investoru interese attīstīt jaunus projektus tādās nozarēs kā viedā enerģētika, ūdeņradis, metālapstrāde, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
Ārvalstu uzņēmumi joprojām vēlas sadarboties ar Latviju, un LIAA pagājušajā gadā sadarbojās 182 projektos, kuru potenciālie ieņēmumi sasniedza 5 miljardus eiro.
Ārvalstu investīciju ietekme
Renis Azizs, kurš vadas ĀIPL Publiskā sektora reformu darba grupa pārstāv enerģijas uzglabāšanas pakalpojumu uzņēmumu VTTIJebkurā gadījumā ārvalstu investīciju ietekme uz Latvijas inovāciju ekosistēmu nebūt nav liela, viņš sacīja.
Lielākā daļa lielo uzņēmumu, kas atbild par jaunuzņēmumu finansēšanu vai investīcijām apmācībā vai pētniecībā un attīstībā, ir valstī labi izveidoti uzņēmumi, un daudzi ir valsts uzņēmumi.–Īpašumā, tas nozīmē, ka tie nodrošina stabilu fons. No otras puses, ārvalstu investori iegulda lielu daļu no nodokļu ieņēmumiem, kas nodrošina valdības pētniecības un izstrādes un akadēmisko aprindu budžetu, tāpēc pastāv papildu ietekme.
Investoriem pie valsts zemās konkurētspējas vainojama salīdzinoši vājā Latvijas inovāciju aina, salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. 2023. gada noskaņojuma indekss ir pirmais, kas investoriem vaicājis viņu domas par sadarbību starp valdību, uzņēmējiem un augstskolām saistībā ar Latvijas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu, un šis pasākums saņēma zemāko punktu skaitu no visām 17 jomām, kā redzams tabulā.
Guzajeva sacīja, ka tam jākalpo kā vēstījumam valdībai. “Atklājumi, kas atklāj, ka Latvijas inovāciju ekosistēma ir vājāka nekā citās Baltijas valstīs, palīdzēs nosūtīt vēstījumu politikas veidotājiem, ka kaut kas ir jādara.”
Iestrēdzis starp Tallinu un Viļņu
Trīs Baltijas valstis, Igaunija, Latvija un Lietuva, bieži tiek grupētas kopā, vērtējot sniegumu Eiropas līmenī, ņemot vērā to ģeogrāfisko tuvumu un kopīgo pieredzi, kad tās bija Padomju Savienības okupācijā. Runājot par radošumu, tas bieži vien slikti atspoguļo Latviju, kas atpaliek no pārējām divām valstīm.
Igaunija un Lietuva reitingā ir klasificētas kā “mēreni novatori”. Eiropas Komisijas inovāciju rezultātu pārskatsSavukārt Latvija ietilpst vājākajā “jauno tirgus indeksu” kategorijā un ieņem trešo vietu Eiropas Savienībā, apsteidzot tikai Rumāniju un Bulgāriju.
Nokļuvusi starp labākajiem Baltijas kaimiņiem, Latvija bieži tiek ignorēta. “Ja kāds domā par IT uzņēmuma dibināšanu, viņš dotos uz Igauniju, un, ja domā par fintech, viņš varētu doties uz Viļņu, kur atrodas Revolut,” sacīja Azis. “Latvijā joprojām esam vairāk pazīstami ar mazāk progresīvu ražošanu, kas vairāk līdzinās sekundārajiem ražošanas procesiem.”
Rīga bieži lido zem investoru un jaunuzņēmumu dibinātāju radara, sacīja Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas Startin.lv izpilddirektore Olga Barreto Gonkalvesa.
“Arī šodien sastopam daudz investoru, kuri ir dzirdējuši par Latviju, bet nekad nav šeit ieradušies un nekad nav runājuši par Latvijas jaunuzņēmumu.–“Augstāks, tāpēc viņu uzticības līmenis mūsu ekosistēmai ir tuvu nullei,” viņa teica Science|Business. “Tas ir kaut kas, pie kā mums noteikti ir jāstrādā.”
2023. gadā investīcijas jaunuzņēmumos Latvijā Tas ievērojami samazinājās Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šī tendence ir vērojama visā Eiropā un pasaulē.
Goncalves ir vienaldzīgs. “Pastāv vispārēja vienprātība, ka šis kritums ir skaidrojams ar to, ka pasaules riska kapitāla tirgus ir palēninājies Covid-19 un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ,” viņa sacīja.
“Tāpat tiek uzskatīts, ka “riska kapitāla ziema” ir pagājusi un 2024./25.gadā sniegs nokusīs un investīcijas atkal pieaugs, Latvijā jau ir nē, bet tas ir gaidāms.
Pastāvīgi uzlabojumi
Valsts sper soļus savas inovācijas ekosistēmas uzlabošanā un ir sākusi sašaurināt savu uzmanību uz Galvenās nozares, piemēram, IT, zaļās tehnoloģijas, biotehnoloģija un farmācija. 2022. gadā valdība izveidoja Inovāciju un pētniecības vadības padomi (IPPC), apvienojot Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju ar LIAA un Latvijas Zinātnes padomi.
Mērķis ir ieviest augstāku valsts pētniecības un attīstības ainavas koordinācijas līmeni un palielināt uzņēmumu konkurētspēju Latvijā plašāk.
Tāpat valdība izvirzīja mērķi tuvāko gadu laikā dubultot savu uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un palielināt valsts izdevumus pētniecībai un attīstībai līdz 1,5% no IKP tuvāko gadu laikā, salīdzinot ar aptuveni 1%.
Azizs sacīja, ka šie soļi virzās pareizajā virzienā un ir izvietotas “pareizā veida ceļa zīmes”. Problēma ir ieviešana, kas bieži vien ir “nepietiekami attīstīta”.
Azizs atbalsta to, ka valdība izmanto mērķtiecīgāku pieeju saviem budžetiem un politikai — stratēģiju, kuru “Finanšu ministrija, šķiet, ir gatava īstenot”. Tas radītu lielāku noteiktību un palīdzētu mazināt ārvalstu investoru bailes.
“Ja mēs varam ieviest ļoti stabilu, uz veiktspēju balstītu budžeta plānošanas stratēģiju, ko atbalsta mūsu spēcīgā datu sistēma, tas būs svarīgs pavērsiens,” sacīja Azizs.
Cilvēki un papīrsdarbs
Divas citas jomas, kuras ĀIPL uzsvēra kā tādas, kas attur ārvalstu investorus, ir sarežģītā birokrātija un talantīgu darbinieku trūkums.
Runājot par birokrātisko pusi, investori norādīja, ka lielais administratīvais slogs rada ievērojamu darbinieku darba slodzes pieaugumu un augstākas biznesa izmaksas. “Tas rada nenoteiktības sajūtu un attur no turpmākām investīcijām Latvijā,” teikts ziņojumāJās.
Latvijas birokrātiskais slogs daļēji skaidrojams ar tās vēsturi. Pēc neatkarības atgūšanas 90. gadu sākumā valstij bija liela nepatika pret jebko, kas atgādināja centralizēti plānveida ekonomiku, un tā dedzīgi pieņēma ierobežojumu atcelšanu. Pēc tam, 2000. gados, tā atkāpās un koncentrējās uz regulējumu, lai izpildītu ES pievienošanās prasības. Tas ir radījis apjukumu sistēmā, kurā investoriem var būt grūti orientēties, sacīja Azizs.
Viņš atzina smags Birokrātija joprojām ir valsts problēma. “Mēs joprojām novērojam dažas kaitinošas prakses, piemēram, dokumentu iesniegšana piecām vai sešām valsts iestādēm, jo tās savā starpā neapmainās ar datiem,” viņš teica.
Bet stāsts nav tik vienkāršs. Latvijai ir viens no labākajiem digitālo sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem Eiropas Savienībā reitingiem Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss. Gonkalvess sacīja, ka, lai gan joprojām ir problēmas, kas jāpārvar, piemēram, komunikācija starp ministrijām, valsts ir guvusi lielus panākumus.
“Neesmu pārliecināta, vai tas, kur esam birokrātiskā sloga ziņā, ir patiešām novērtēti,” viņa sacīja, izceļot Latvijas e-paraksta sistēmu, kas ļauj uzņēmumiem ērti veikt komerciālos un administratīvos uzdevumus tiešsaistē. “Manā skatījumā birokrātija noteikti joprojām ir kaitinoša, taču es nedomāju, ka tā ir starp trim vai piecām galvenajām problēmām.”
Runājot par darbaspēka trūkumu, problēmas ir plašas. Gonkalvess sacīja, ka valstij ir talanti, taču tai ir vajadzīgs vairāk, un jo īpaši ir vajadzīgas vairāk uz STEM vērstas disciplīnas, ko māca universitātēs.
Valsts augstākās izglītības nozare ir problēma. Latvijā ir 52 augstākās izglītības iestādes, 28 augstskolas un 24 koledžas. “Valstij, kuras iedzīvotāju skaits ir mazāks par diviem miljoniem [people] Tas ir par daudz,” A Jaunākais ziņojums Integrin States, EU Analytics Institute.
Gan Azis, gan Guzajeva sacīja, ka, lai gan skolas līmeņa izglītība valstī ir spēcīga, augstākajā izglītībā vērojams kvalitātes kritums.
Tas viss prasīs laiku, lai tas viss izdotos, taču Jozajeva ir optimistiska. “Ir pagājuši 30 gadi kopš neatkarības atgūšanas, un es jūtu, ka ir panākts liels progress,” viņa sacīja. “Protams, mūs nemitīgi salīdzina ar Igauniju vai Lietuvu, bet es jūtu, ka mums ir savs stāsts, un es domāju, ka tajā ir liels potenciāls.”
