populācija Novecošana ir neizbēgama globāla parādība, ko izraisa dzimstības samazināšanās un ilgmūžības palielināšanās, un bieži vien tā ir saistīta ar sociālo un ekonomisko progresu.
Apvienoto Nāciju Organizācija ir piekritusi klasificēt cilvēkus vecumā no 60 gadiem kā daļu no vecākajiem iedzīvotājiem jeb “vecākiem cilvēkiem”.
Pensionēšanās vecums ir saistīts ar gados vecākiem cilvēkiem un atšķiras vīriešiem un sievietēm atkarībā no viņu funkcionālajām spējām.
Termins “iedzīvotāju novecošana” attiecas uz stāvokli, kurā indivīds nespēj darboties kā tipiska ikdienas darbība.
Starptautiski sagaidāms, ka līdz 2060. gadam darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies par 10%.
Grieķijā, Japānā, Dienvidkorejā, Latvijā, Lietuvā un Polijā tas samazināsies par 35% vai vairāk.
Laikā no 2015. līdz 2050. gadam cilvēku, kas vecāki par 60 gadiem, īpatsvars pasaules iedzīvotāju skaitā gandrīz dubultosies, pieaugot no 12 % līdz 22 %, un 80 % gados vecāku cilvēku dzīvo valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
Paredzams, ka Malaizijas vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits turpmākajās desmitgadēs pieaugs visstraujāk vēsturisko un pašreizējo auglības un mirstības tendenču dēļ.
Saskaņā ar Statistikas departamenta datiem, Malaizijas vecāka gadagājuma cilvēku skaits līdz 2035. gadam sasniegs 5,6 miljonus vecāka gadagājuma cilvēku jeb 15% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Apvienoto Nāciju Organizācija definē novecojošu nāciju kā tādu, kurā 7% vai vairāk iedzīvotāju ir 65 gadus veci, jo valsts novecojošā populācija pieaug straujāk, nekā gaidīts.
Saskaņā ar Statistikas departamenta datiem 2050. gadā 65 gadus vecu un vecāku cilvēku īpatsvars būs 17%.
Līdz ar to valsts kvalificēsies kā vecāka gadagājuma valsts pirms 2035. gada.
Līdz 2056. gadam Malaizijā būs “novecojoša sabiedrība”, kurā vairāk nekā 20% iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem.
Pieaugot iedzīvotāju skaitam, darbaspēkam pievienojas mazāk darbspējīgo cilvēku.
Bez vecāka gadagājuma cilvēku skaita pieauguma vecāka gadagājuma cilvēki dzīvo ilgāk, par ko liecina dzīves ilguma palielināšanās.
Tā kā sievietes parasti dzīvo ilgāk nekā vīrieši, dzimumu atšķirības palielinās, cilvēkiem kļūstot vecākiem.
Kvalificēta personāla trūkuma dēļ uzņēmumiem ir grūti aizpildīt darba vietas, kuras ir ļoti pieprasītas.
Iedzīvotāju novecošana rada daudzas problēmas.
Neatkarības zaudēšana kopā ar fizisko pasliktināšanos un vecumu ir viens no šī procesa iespējamiem rezultātiem.
Turklāt vecāka gadagājuma cilvēki saskaras ar daudzām grūtībām, tostarp sliktu veselības aprūpi, badu un mājokļa trūkumu vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Vecāka gadagājuma cilvēku veselība ir sliktāka nekā jaunākajām paaudzēm.
Daudzu akūtu un hronisku slimību izraisīto postījumu papildina ar novecošanu saistītās fiziskās un sociālās izmaiņas.
Tā rezultātā vecāka gadagājuma cilvēki parasti cieš no daudzām slimībām, kas rada plašu simptomu klāstu.
Pieaugošie veselības aprūpes izdevumi un nestabilās pensijas saasina turpmākas novecošanas un infrastruktūras neatbilstošas attīstības problēmu, ņemot vērā tās prasības.
Valdībai un pilsoniskajai sabiedrībai jānodrošina finansiālā stabilitāte, medicīniskās un ilgtermiņa aprūpes sistēma, sociālā labklājība, atbilstoša vide, kā arī veciem cilvēkiem pieejams mājoklis un transports.
Turklāt ir ļoti svarīgi pastāvīgi apliecināt cilvēkiem, ka liels vecums nav slimība un ka var īstenot agrīnus invaliditātes profilakses pasākumus.
Paredzams, ka vecāka gadagājuma cilvēku nepietiekams uzturs būs liela problēma. Tas ir uztura izmaiņu, sliktas zobu higiēnas un patērētās pārtikas veida un daudzuma rezultāts.
Ir jāpiedāvā regulāra uztura izglītība, jo tas ir nepieciešams, lai novērstu barošanas problēmas.
Papildu problēmas ir diskriminācija pret gados vecākiem darbiniekiem, kuri vēlas apgūt jaunas prasmes, gados vecāki darbinieki ir mazāk motivēti un spēj pielāgoties jaunai situācijai, vai gados vecāki darbinieki jūtas nemierīgi un mazāk pārliecināti par sevi, izpildot norādījumus.
Paredzams, ka vecāka gadagājuma cilvēku nepietiekams uzturs būs liela problēma.
Tas ir uztura izmaiņu, sliktas zobu higiēnas un patērētās pārtikas veida un daudzuma rezultāts.
Ir jāpiedāvā regulāra uztura izglītība, jo tas ir nepieciešams, lai novērstu barošanas problēmas.
Šīs tautas iedzīvotāju skaits neizbēgami pieaugs.
Iedzīvotāju novecošana rada īpašas problēmas, kas palielinās pieprasījumu pēc veselības un sociālajiem pakalpojumiem.
Iedzīvotāju novecošanās demogrāfiskā tendence būtiski ietekmēs daudzas valdības politikas.
Valsts izdevumi būs lielāki, pieaugot vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaram, lai ņemtu vērā paredzamo veselības aprūpes, pensiju un ilgtermiņa aprūpes izmaksu pieaugumu.
Turklāt iedzīvotāju novecošanās izraisīs darbinieku trūkumu un radīs bažas par novecošanas pabalstu stabilitāti.
Lai risinātu problēmas, ko rada iedzīvotāju novecošanās, valdībai, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā ir jābūt gataviem pielāgoties mainīgajām prasībām un strukturālajai demogrāfijai ekonomikā.
Vecāka gadagājuma cilvēku pārvaldību spēcīgi ietekmē valsts sabiedriskā politika.
Tas tiek darīts, lai aizsargātu un aizsargātu vecāka gadagājuma cilvēkus, kā arī uzlabotu indivīdu dzīvi un sabiedrības stabilitāti.
Lai sasniegtu revolucionārus, iekļaujošus un ilgtspējīgus attīstības rezultātus, vecāka gadagājuma cilvēki ir jāatzīst par sabiedrības pārmaiņu izraisītājiem.
Saskaņā ar vīziju par kopīgu labklājību 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka neviens malaizietis nepaliek novārtā un uzlabotu visu malaiziešu, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku, labklājību.
komentāri: [email protected]
