Brisele (AFP) – Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Krieviju, noraidījušas Francijas un Vācijas plānu atsākt oficiālas tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, vienam vadītājam pielīdzinot mēģinājumu sarunāt lāci no medus zagšanas.
Piektdienas rīta agrumā izdotajā paziņojumā ES līderi tikai paziņoja, ka “izpētīs dialoga ar Krieviju formātus un nosacījumus”. Netika pieminētas nekādas augsta līmeņa sanāksmes vai samita plāni ar Putinu.
Eiropas Savienības attieksme pret Maskavu ir dziļi sašķelta. Krievija ir lielākais dabasgāzes piegādātājs Eiropas Savienībai, un tai ir galvenā loma virknē starptautisku konfliktu un jautājumu, kas saistīti ar Eiropas stratēģiskajām interesēm, tostarp Irānas kodolvienošanos, un konfliktiem Sīrijā un Lībijā.
Eiropas smagsvaram Vācijai ir spēcīgas ekonomiskās intereses, it īpaši Nordstream 2 zemūdens cauruļvada projekts, un vairākas valstis, tostarp Francija, nevēlas turpināt sankciju cīņu ar Krieviju, tostarp opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu.
Eiropas Savienība ir noraizējusies, ka Putins kļūst arvien autoritārāks, un vēlas norobežoties no Rietumiem. 27 valstu tirdzniecības bloks un NATO militārā alianse cīnās, lai Krievija nonāktu pie sarunu galda. ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās ar Putinu šomēnes bija rets izņēmums.
“Mums ir jātiek galā ar Krieviju, taču mums jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz Putina režīma patiesajiem nodomiem,” ES samitā Briselē žurnālistiem sacīja Lietuvas prezidents Gitanas Nauseda. “Pagaidām mēs neredzam nekādas radikālas izmaiņas Krievijas uzvedības modelī.”
“Ja mēs sāksim iesaistīties bez pozitīvām izmaiņām Krievijas uzvedībā, tas sūtīs ļoti, ļoti sliktus signālus,” sacīja Nosida. “Man šķiet, ka mēs cenšamies iesaistīt lāci, lai medus bļoda būtu droša.”
Arī pārējās divas Baltijas valstis – Igaunija un Latvija – ir dziļi noraizējušās par Maskavas sasniedzamību, kad Minskas vienošanās, kuras mērķis ir panākt mieru Ukrainā, kuru Krievija anektēja Krimā 2014. gadā, joprojām netiek ievērotas. Ukrainas austrumos turpinās konflikts ar Krievijas atbalstītiem separātistiem.
Pagaidām, ja jūs definējat piedāvāto metodi, Krievija anektēs Krimu, Krievija karos Donbasā, bet Eiropa paraustīs plecus un turpinās mēģināt runāt par dialogu. “Kremlis nesaprot šāda veida politiku,” sacīja Latvijas premjerministrs Krišjānis Karencs.
“Tas, ko mums saka mūsu izlūkošanas dienests (dienests), ir tas, ka sankcijas darbojas un ES jābūt pacietīgākai,” sacīja viņa Igaunijas kolēģe Kaja Kallas.
Bet Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka Eiropa nevar vienkārši risināt savas problēmas ar Krieviju katrā gadījumā atsevišķi, turpinot noteikt sankcijas vai citus pasākumus.
Mēs nevaram turpināt bez dialoga. Mums ir jārunā, arī par mūsu atšķirībām. “Tas ir vienīgais veids, kā to atrisināt,” sacīja Makrons. “Tas ir nepieciešams dialogs Eiropas kontinenta stabilitātei, taču tas ir nepieciešams, jo mēs neatstāsim savas intereses un vērtības.”
Berlīnē Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja likumdevējiem, ka “pēdējo mēnešu notikumi – ne tikai Vācijā – skaidri parādīja, ka nepietiek, ja mēs nesaskaņoti reaģējam uz daudzajām Krievijas provokācijām”.
“Tā vietā mums ir jāizveido mehānismi, lai kopīgā un vienotā veidā reaģētu uz provokācijām” uz tā sauktajiem “Krievijas hibrīdajiem uzbrukumiem”. Tas ietver informācijas sniegšanu tādām valstīm kā Ukraina, Baltkrievija un Rietumbalkāni, bet arī tieši iesaistot Krieviju un Putinu.
Plāns tika atzinīgi vērtēts Maskavā. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Putins atbalsta ideju atjaunot “tiešo kontaktu mehānismu starp Briseli un Maskavu”.
“Putins par to ir runājis daudzas reizes,” sacīja Peskovs. “Šis dialogs ļoti vajadzīgs gan Briselei, gan Maskavai.”
Turpretī Ukraina nebija ļoti ieinteresēta sazināties ar Eiropas Savienību.
“Iniciatīvas atjaunot ES samitus ar Krieviju, neredzot nekādu progresu no Krievijas puses, būtu nopietna novirze no ES sankciju politikas,” Briselē sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmytro Kuleba.
Galu galā līderi piekrita uzsvērt “nepieciešamību pēc apņēmīgas un saskaņotas ES un tās dalībvalstu atbildes uz jebkuru ļaunprātīgu, nelikumīgu un graujošu darbību no Krievijas puses, vienlaikus pilnībā izmantojot visus ES rīkus. iznīcināšanu. ”
Neskatoties uz Francijas un Vācijas spiedienu uz sarunām, viņi aicināja ES izpildvaru un galveno diplomātu “iesniegt iespējas papildu ierobežojošiem pasākumiem, tostarp ekonomiskajām sankcijām”.
___
Sylvain Blazy Briselē, Sylvie Courbet Parīzē, Frenks Džordans Berlīnē un Daria Litvinova Maskavā sniedza savu ieguldījumu.
