“Mums ir jāapspriež, kā mēs varam vairāk atbalstīt Ukrainu gan politiski, gan ekonomiski, ar humāno palīdzību un drošību, viss ir uz galda. Lai mēs varētu nodrošināt, ka darīsim visu iespējamo, lai apturētu Putinu un viņa agresiju pret Ukrainu,” Dānijas ārlietu ministrs Džepe Kofods žurnālistiem sacīja: “Ir svarīgi, lai ar ekonomiskajām sankcijām turpinātu šo ceļu.”
“Es domāju, ka ir neizbēgami sākt runāt par enerģētikas sektoru. Mēs noteikti varam runāt par naftu, jo tā ir lielākie ieņēmumi Krievijas budžetā,” sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieliuss Landsberģis, ierodoties Briselē, lai tiktos ar Lietuvas kolēģi. . kolēģiem Eiropas Savienībā.
Citas Eiropas Savienības valstis atbalsta ideju pret Krievijas vērtīgāko īpašumu ar sankcijām.
“Ņemot vērā postījumu apmērus Ukrainā šobrīd, manuprāt, ir ļoti grūti pierādīt, ka mums nevajadzētu pāriet uz enerģētikas nozari, jo īpaši naftas un ogļu nozarē, boikotējot normālu tirdzniecību,” sacīja. Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs.
Eiropas Savienība pašlaik ir atkarīga no Krievijas aptuveni 40% no tās dabasgāzes. Krievija arī piegādā aptuveni 27% no naftas importa un 46% no ogļu importa.
Ko darīs Vācija?
Pastāv arī risks, ka Krievija atriebsies, ierobežojot dabasgāzes eksportu. Premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks šomēnes paziņoja, ka Maskava par sodu varētu pārtraukt gāzes piegādi Vācijai pa cauruļvadu Nord Stream 1. Berlīne bloķē jauno Nord Stream 2 cauruļvada projektu.
Tomēr politiskās domas Eiropā var saasināties, Krievijai pastiprinot uzbrukumus Ukrainas pilsētām, nogalinot simtiem civiliedzīvotāju un liekot miljoniem pamest savas mājas.
Daudz kas atgriezīsies tādās valstīs kā Vācija, kas ir lielākais Krievijas enerģijas patērētājs Eiropā, kā arī citas valstis, kas pērk lielu daļu no tās gāzes, piemēram, Ungārija un Itālija.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Birboka sacīja, ka valsts “strādā ar pilnu ātrumu”, lai izbeigtu savu atkarību no Krievijas, taču, tāpat kā dažas citas ES valstis, tā nevar pārtraukt Krievijas naftas iepirkšanu katru dienu.
“Ja mēs varam to izdarīt spontāni,” viņa teica.
Kanāda, ASV, Lielbritānija un Austrālija jau ir aizliegušas Krievijas naftas importu, kas ietekmē gandrīz 13% no Krievijas eksporta. Un lielāko naftas kompāniju un starptautisko banku rīcība pārtraukt darījumus ar Maskavu pēc iebrukuma liek Krievijai piedāvāt savu jēlnaftu ar milzīgu atlaidi.
Parīzē bāzētā Starptautiskā enerģētikas aģentūra, kas uzrauga enerģijas piegādes pasaules vadošajām attīstītajām ekonomikām, paziņoja, ka Krievijas ieguves apjoms varētu samazināties par 3 miljoniem barelu dienā.
“Iespējamā Krievijas naftas eksporta zaudējuma ietekme uz pasaules tirgiem nevar tikt novērtēta par zemu,” teikts Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ikmēneša ziņojumā.