2018. gadā Latvijā pieņemtie grozījumi par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā mazākumtautību vidusskolās nepārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktās tiesības uz izglītību, kā to konstatējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT). ).
Kā ziņo Latvijas Valsts prezidentes padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Lisa, Eiropas Cilvēktiesību tiesa izdeva spriedumu lietā Valiulina et al. pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka pirms pieciem gadiem pieņemtie grozījumi saistībā ar valsts tiesību aktu palielināšanu. latviešu valodas īpatsvars mācībās nav pārkāpis konvenciju.
2018. gada 22. martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredzēja pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā vidusskolās, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.
Par grozījumiem balsoja 58 pārstāvji. Pret balsoja 18 pārstāvji.
Priekšlikumus grozījumos ietvertajām izmaiņām toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Čadurskis sniedza 2017.gada oktobrī.
Drīz pēc tam parādījās pirmie protesti pret mācību valodas reformu.
Bilingvālās izglītības uzturēšanu centās nodrošināt Latvijas Krievu savienība, Krievu skolu atbalsta štābs, kā arī vairāki Politiskās saskaņas partijas biedri. Viņi arī ierosināja krievu skolām piešķirt autonomiju.
Abām pusēm ir trīs mēneši, lai pārsūdzētu spriedumu lietā Valiulina un citi pret Latviju un pieprasītu tā pārskatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā.
Lasi arī: AS kritizē Latvijas ministru par dzimumaudzināšanas mācību materiāliem deviņgadīgajiem
