Eiro ieviešana Latvijā bija instruments, kas palīdzēja valstij maksimāli izmantot Eiropas vienotā tirgus sniegtās priekšrocības, norāda Valsts prezidents Edgars Rinkevičs, atklājot Latvijas Bankas rīkoto starptautisko konferenci par eiro desmit gadiem. Latvija piektdien, 26. janvārī.
Viņš teica, ka 2024. gads ir svētku un pārdomu gads. Pirms 20 gadiem Latvija kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Pirms desmit gadiem Latvija par savu valūtu pieņēma eiro. Valsts prezidents atzīst, ka tie bija mērķtiecīgi lēmumi, pie kuriem strādāja daudzas politiķu, ierēdņu un diplomātu paaudzes, kas veicināja valsts drošību un uzticamību partneru un investoru acīs.
“Atskatoties uz šo laiku, es teiktu, ka iestāšanās eirozonā bija sarežģīts un saspringts process. Pirms eiro ieviešanas lēmumu apstiprināja gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju. Šī ceļa sākumā tikai 30 Lidmašīnā atradās %. 2013.gada pavasarī Eirobarometra aptauja liecināja par 43% sabiedrības atbalstu Latvijā.“Absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju šobrīd pilnībā atbalsta valsts dalību eirozonā,” sacīja prezidents.
Iepriekš minētās Rinkēviča diskusijas ir bijušas gan emocionālas, gan racionālas.
Daži eiro saista ar ekonomisko stabilitāti, prognozējamību, attīstību un ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā. Citi cilvēki nelabprāt noraidīja monetāro neatkarību un pārtrauca lietot nesen atjaunoto stabilo un skaisto nacionālo valūtu – latīņu valūtu.
2024. gadā eiro kļūs par Latvijas ekonomikas un mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Eiro ieviešana ir veicinājusi Latvijas konkurētspēju un veicinājusi iedzīvotāju un uzņēmumu mobilitāti Eiropas Savienībā. Pēc Rinkēviča domām, tas arī stiprināja Latvijas attiecības ar Eiropu.
Savā atklāšanas uzrunā Valsts prezidents pateicās visiem, kas cītīgi strādāja, lai nodrošinātu veiksmīgu eiro ieviešanu valstī. Viņš arī pateicās visiem, kas dara visu iespējamo, lai saglabātu eiro kā stipru un uzticamu valūtu. Valsts prezidents pauda cerību, ka eiro arī turpmāk kalpos Latvijas un Eiropas labā.
Viņš arī minēja, ka jau daudzus gadus ir bijis daudz jautājumu par eiro dzīvotspēju. Par laimi, eiro atkal un atkal ir pierādījis savu spēku. Prezidents sacīja, ka stāsts par eiro noturību ir pārsteidzošs. 2014. gadā Latvija kļuva par astoņpadsmito valsti, kas pievienojusies eirozonai.
“Tolaik Latvija kļuva arī par uzticamu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Turpmākie lēmumi noved pie ciešu attiecību nostiprināšanās ar Rietumiem, kas arī veido mūsu drošības un aizsardzības mugurkaulu. Uzskatām to par stūrakmeni arī Ukrainas cīņu pret agresiju,” sacīja Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka Latvija eiro ieviesa tikai četrus gadus pēc globālās finanšu krīzes. Kopš tā laika Latvija ir panākusi lielu progresu.
Pēc Valsts prezidenta teiktā, eiro ir kļuvis par spēcīgu instrumentu, kas nodrošina valsts ekonomisko stabilitāti un integrāciju Eiropas Savienībā. Tas nodrošina arī drošības sajūtu un uzticēšanos uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
“Pēc eiro ieviešanas Latvija nācās pārciest vairākas vētras. Covid-19 pandēmija radīja būtiskus izaicinājumus gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Valsts sniegtā palīdzība palīdzēja novērst vai vismaz samazināt ekonomikas lejupslīdi. Pēc pandēmijas , mūsu ekonomika bija viena no vismazāk skartajām Eiropas Savienībā.” Rinkēvičs sacīja: “Tā atšķīrās no iepriekšējās finanšu krīzes, kad Latvijas ekonomika kritās vairāk nekā citas.”
Valsts prezidents sacīja, ka Krievijas un Ukrainas karš pārbaudīja Latvijas izturību. Latvija balstījās uz izejvielu un enerģijas importu no Krievijas. Karš izraisīja arī ievērojamu inflācijas pieaugumu. Viņš arī uzsvēra, ka viena gada laikā lielākā daļa uzņēmumu Latvijā spējuši restrukturizēt piegādes līnijas un atrast jaunus sadarbības partnerus. Lielākā daļa no tām atrodas Eiropā. Bez eiro šī procesa pabeigšana būtu prasījusi ilgāku laiku.
Pēc prezidentes domām, Latvijas ekonomikas noturība liecina, ka valstij ir bijis vieglāk, nekā tas būtu bez eiro. Latvijai joprojām ir labāks kredītreitings un zemākas procentu likmes valdības aizdevumiem nekā ārpus eirozonas valstīm.
Kad Latvija pievienojās eirozonai, Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs sacīja, ka eirozona ir kā klubs, kas atver durvis pie ieejas, nevis izejas. Latvija ir šajā klubā. Mēs redzam, ka daudzas valstis gaida savu kārtu. Bulgārija ir viena no šīm valstīm. Novēlam viņiem veiksmi eiro ieviešanā. Rumānija un Čehija arī vēlas pievienoties, taču process nebūs vienkāršs. Arī mums nebija viegli. Eiro vārtsargs ir ļoti bīstams. Tas nodrošina visu ekonomiskās konverģences kritēriju izpildi. “Kad jūs pievienojaties, jūs pievienojaties labākajiem,” sacīja Latvijas prezidents.
Lasi arī: Deviņas no 720 – Latvijas politiskās partijas oficiāli sākušas izvirzīt kandidātus Eiropas Parlamenta vēlēšanām
