Pirms Ukrainas kara uzliesmojuma Eiropas Savienība bija populāra krievu piestāšanas osta.
Saskaņā ar 2007. gada vīzu nolīguma noteikumiem, kas tika noslēgti, kad attiecības bija siltākas, viņiem bija preferenciāla piekļuve kvartālam un varēja viegli apmeklēt tūrisma vai darījumu nolūkos.
Taču kopš 24. februāra, kad Krievija uzsāka iebrukumu, robežkontrole ir pastiprināta, jo Kremļa attiecības ar rietumvalstīm ir pasliktinājušās līdz zemākajam līmenim pēc aukstā kara.
Dažu dienu laikā Eiropas Savienība aizliedza lidojumus uz Krieviju un no tās.
Karam turpinoties, konglomerāts gāja vēl tālāk.
Septembra sākumā 2007. gada vīzu darījums tika apturēts.
Vienas vīzas izmaksas ir pieaugušas no 35 eiro (34 ASV dolāriem) līdz 80 eiro (77 ASV dolāriem), un tagad krievi būs spiesti iesniegt papildu dokumentus un saskarsies ar ilgāku apstrādes laiku.
19.septembrī Baltijas valstis un Polija slēdza durvis krievu tūristiem, nosodot Somiju par nepievienošanos viņiem. Pirms dažām dienām to valdības nāca klajā ar paziņojumu, atsaucoties uz drošības bažām.
“Ir cilvēki, kas nāk ar mērķi graut mūsu valsts drošību pat trīs ceturtdaļas Krievijas pilsoņu atbalsta Krievijas agresijas karu Ukrainā,” viņa piebilda.
21. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju, kas lika tūkstošiem cilvēku baidīties no iesaukšanas uz robežu, lai bēgtu.
Lielākā daļa no viņiem devās uz Gruziju un Kazahstānu, bet daži devās uz Somiju.
30.septembrī Somija aizliegusi arī Krievijas tūristus, slēdzot pēdējo tiešo ceļu uz kvartālu.
Šie soļi neatbilst pilnīgam aizliegumam, taču tie atspoguļo Eiropas Savienības un Krievijas attiecību pasliktināšanās dziļumu.
Viņi arī izceļ šķelšanos blokā — kamēr Krievijai pietuvinātie ir rīkojušies, citi, piemēram, Vācija un Francija, saka, ka plaši ierobežojumi baro Maskavas antirietumniecisko retoriku un riskē atsvešināt nākamās krievu paaudzes.
Lūk, kas jums jāzina:
Kādi ir pašreizējie noteikumi ES līmenī?
Eiropas Savienība 27.februārī noteica lidojumu aizliegumu, kas nozīmē, ka krieviem blokam būs jāiekļūst caur trešajām valstīm.
Konfliktam saasinoties, diskusijas par turpmākiem strīdiem iegrima strīdos.
Vairāk nekā sešus mēnešus vēlāk ES līderi vienojās par nozīmīgā vīzu atvieglojumu līguma ar Maskavu apturēšanu, izbeidzot 15 gadus ilgušo priviliģēto piekļuvi Krievijas pilsoņiem.
Par 2007. gada vīzu līgumu tika panākta vienošanās, kad abas puses cerēja, ka raitāka ceļošana veicinās ekonomisko, cilvēcisko, kultūras un zinātnes attiecību “vienmērīgu attīstību”.
Maksa par vīzu ir palielinājusies, un krieviem tagad jāiesniedz papildu dokumenti. Vīzu noteikumi ir stingrāki un apstrādes laiks ir garāks.
Tomēr Krievijas pilsoņi joprojām var tehniski sasniegt ES caur trešām valstīm un saņemt 90 dienu īstermiņa vīzas, gaidot veiksmīgus pieteikumus. Viņi var arī brīvi pārvietoties lielākajā daļā Šengenas zonas, kad viņi tajā ir iekļuvuši.
Krievijas eksperte un Apvienotās Karalistes Apvienotā Aizsardzības un drošības pētījumu institūta (RUSI) līdzstrādniece Natia Siskoria intervijā Al Jazeera sacīja, ka 2007.gada līguma apturēšana “praksē nav daudz mainījusies”.
“Tātad daudzas valstis – īpaši Baltijas valstis [Latvia, Lithuania and Estonia] “Viņi nolēma rīkoties individuāli,” sacīja Siscoria.
“Šis vienprātības trūkums ir iestūmis Eiropas valstis nelielā juceklī, jo tagad ir… indivīdi [national-level] Viņa sacīja, ka aizliegums attiecas uz krieviem, taču ir arī dažas valstis, kas darbojas kā parasti, izņemot to, ka krieviem kļūst arvien grūtāk iegūt vīzas.
Kādi papildu ierobežojumi tiek piemēroti dažās valstīs?
Arvien vairāk tiek aicināti Ukrainas līderi un bloka austrumu valstu vadītāji pilnībā aizliegt krievu tūristus.
Daudzas dalībvalstis pašas ir noteikušas papildu ceļošanas ierobežojumus.
Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija septembrī paziņoja, ka liegs ieceļošanu krieviem ar tūristu vīzām Šengenas zonā, paredzot izņēmumus tiem, kuriem nepieciešama humānā palīdzība vai kuri apmeklē ģimeni.
Citas valstis, tostarp Slovākija un Čehija, ir paziņojušas, ka neizsniegs humānās vīzas vīriešiem, kuri cenšas izbēgt no Maskavas militārā iesaukšanas.
Šos soļus Eiropas Savienība neoficiāli deva zaļo gaismu samitā Prāgā pirms nedēļām, jo bloka ārpolitikas vadītājs Hoseps Borels atzina, ka “uzņēmējdarbība kā ierasts” nevar turpināties ar Krieviju robežojas dalībvalstīm.
Siskorija intervijā Al Jazeera sacīja, ka tieša ceļošanas aizlieguma noteikšana “būtu drastisks lēmums, bet… laiki, kuros dzīvojam un ko ukraiņi šobrīd pārdzīvo, ir ļoti smagi.”
Jāuzliek atbildības sajūta Krievijas pilsoņiem.
Un Eiropas Savienībai, ja robežas ir vaļā [to Russians] Viņi iegūs daudz cilvēku [arriving] … kas balsoja par [President Vladimir] Putins un kurš būtu laimīgs, ja viņš uzvarēs karā Ukrainā, bet nevēlas cīnīties un riskēt ar savu dzīvību.
Kuras valstis iebilst pret stingrākiem pasākumiem?
Divas no ES ietekmīgākajām dalībvalstīm Francija un Vācija ir iebildušas pret aicinājumiem aizliegt ceļot un turpinājušas izsniegt īstermiņa vīzas, daļēji lai nodrošinātu bēgšanas ceļu Krievijas pretiniekiem.
Abi brīdinājuši, ka represijas var izraisīt “mītiņa ap karogu” sekas Krievijā.
Tomēr krieviem ir grūtāk sasniegt Eiropu pēc tam, kad Eiropas Savienība 30.septembrī paziņoja, ka dalībvalstīm nevajadzētu pieņemt vīzu pieteikumus no trešās valsts iedzīvotājiem, jo tiešie reisi joprojām ir apturēti.
Pīters Toma, ASV bāzētās Atlantijas padomes Eiropas centra biedrs, intervijā Al Jazeera sacīja, ka pilnīgs tūrisma aizliegums ir “tāls ceļš”, ņemot vērā pašreizējo sadalījumu.
Taču viņš prognozēja, ka šāda soļa iespējamība palielināsies, konfliktam ieilgstot, un aicināja Eiropas Savienību būt gatavai sniegt pajumti tiem, kam tas patiešām ir vajadzīgs.
“Pēc vairāk nekā pusgada kara,” sacīja Toma, “pat parastajiem krieviem ir jāuzņemas sava veida atbildība… un viņiem, iespējams, būs jāmaksā šī ļoti ierobežotā cena.”
“Taču ir svarīgi, lai, ja ES rīkojas “A”, aizliedz tūristu vīzas, viņiem vajadzētu darīt arī “B”, piešķirot izņēmumus cilvēkiem, kuriem tie ir nepieciešami, piemēram, disidentiem,” viņš piebilda.
Mēs nevaram aizvērt durvis [completely] …tas ir jādara ar zināmu piesardzību.
Cik krievu ir iestājušies Eiropas Savienībā kopš kara sākuma?
Nav skaidrs, cik daudzi iekļuva ES un palika ES, vai arī kur viņi palika, ja palika.
Pēc bloka robežaģentūras datiem, kopš Maskavas 24.februāra ofensīvas sākuma Eiropas Savienībā caur tās sauszemes robežām ir iekļuvuši vairāk nekā 1,4 miljoni Krievijas pilsoņu. Tikpat daudz tajā pašā laika posmā atgriezās Krievijā no Eiropas Savienības.
Skaitļu līdzība liecina, ka vismaz daži ceļojumi varētu būt bijuši atpūtas, piemēram, tūrisma, nevis pārvietošanās kvartālā.
Aptuveni 37 procenti jeb vairāk nekā 519 000 robežšķērsojumu no Krievijas šķērsoja Somiju, savukārt Igaunijā iebrauca aptuveni ceturtā daļa no valsts uz Eiropu izbraukušo, aptuveni 360 tūkstoši.
Kopējais robežšķērsošanas vietu skaits pēdējo nedēļu laikā ir samazinājies pēc tam, kad Eiropas Savienība pastiprināja ieceļošanas noteikumus, dalībvalstis, kas robežojas ar Krieviju, ieviesa jaunus savus ierobežojumus, un ziņots, ka Krievijas varas iestādes apturēja tos, kas mēģina bēgt no mobilizācijas.
Saskaņā ar jaunākajiem Frontex datiem no 10. līdz 16.oktobrim Eiropas Savienībā ieceļojuši 24 218 Krievijas pilsoņi. Tas ir par 1400 mazāk nekā iepriekšējā nedēļā un mazāk nekā puse no kopējā skaita, kas reģistrēts laikā no 26. septembra līdz 2. oktobrim. Lielākajai daļai no viņiem jau bija uzturēšanās atļaujas vai vīzas, bet citiem bija dubultpilsonība.
