Centrālās bankas ekonomists norāda uz grūtiem laikiem Latvijas eksportam / Raksts

Lai gan deficīts ir nedaudz lielāks nekā šī gada pirmajā ceturksnī, tas ir zemāks par 2021. un 2022. gadā sasniegtajiem līmeņiem (gan miljonos eiro, gan IKP). Tekošā konta deficīts šā gada deviņos mēnešos sasniedza 1,4 miljardus eiro jeb 4,8% no IKP.

Eiropas ekonomikas saskaras ar lejupslīdi – procentu likmju kāpums ir apturējis nekustamo īpašumu un būvniecības nozari un samazinājis patēriņu. Latvijas eksportētājiem tas nozīmē vāju ārējo pieprasījumu un zemākas cenas preču klāstam, kam ir izšķiroša nozīme Latvijas eksportā.

Lai gan pēc ilgāka krituma cenas ir stabilizējušās, lielāko tirdzniecības partneru pašreizējā attīstība nav optimistiska.

Ekonomiskās grūtības Eiropā turpinās

Preču eksporta vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski samazinājās; Tomēr jāatzīmē, ka pagājušajā gadā bija vērojams pārsteidzošs eksporta vērtības pieaugums. Līdz ar to tuvāk normai būtu jāvērtē esošā situācija, nevis 2022. gads.

Šogad būtiski kritās dažādu Latvijai nozīmīgu eksporta preču grupu cenas, piemēram, cenas labībai, kuras raža šogad bija zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada rekordražu, kā arī kokmateriālu cenas, pieprasījums. kas samazinājās galvenajos tirdzniecības partneros (piemēram, Skandināvijā). Tāpat būtiski pazeminājušās enerģijas cenas, izraisot eksportēto minerālproduktu (piemēram, elektroenerģijas un dabasgāzes) vērtības samazināšanos.

Tomēr dažu preču, piemēram, alkohola un tekstilizstrādājumu, eksports nedaudz pieauga. Enerģijas imports ievērojami samazinājās pēc plaukstošā preču importa pieauguma. Preču importa vērtība saruka lēnāk nekā eksporta vērtība; Tomēr gada griezumā kritums pārsniedza 20%. Galvenie šā krituma veicinātāji ir minerālprodukti: naftas produkti, dabasgāze un elektroenerģija, kuru imports salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies par trešdaļu.

Jāņem vērā fakts, ka pirms gada nenoteiktība bija daudz lielāka un cenas sasniedza rekordaugstus līmeni. Kopumā kritās arī citu preču importa vērtība, lai gan mazāk izteikti: kokmateriālu imports saruka par ceturtdaļu, bet plastmasas imports – par piektdaļu. Transportlīdzekļu un pārtikas imports bija izturīgāks.

Tūrisms ir aktīvs, bet citi pakalpojumi ir vājāki

Ārvalstu tūrisma aktivitāte bija nedaudz izteiktāka pakalpojumu tirdzniecībā, un tūrisma sezona Latvijā šogad bija labāka nekā 2022. gadā. Līdz ar to arī gaisa transporta bizness, salīdzinot ar autotransportu, darbojas labāk, kas vairāk saistīts ar preču tirdzniecību un kas veikts 3. ceturksnis ir vājāks nekā šī gada pirmajā pusē.

Telekomunikāciju, datoru un citu biznesa pakalpojumu vērtība, kas pēdējā laikā ir izraisījusi pakalpojumu eksporta pieaugumu, bija līdzīga kā iepriekšējā gadā, kas liecina arī par moderno, ne tikai tradicionālo pakalpojumu sniegšanas palēnināšanos. Līdzīgas tendences ir vērojamas arī pakalpojumu importā, līdz ar to pakalpojumu tirdzniecības apjoms saglabājas aptuveni tāds pats kā pirms gada.

Ārvalstu tiešās investīcijas joprojām ir spēcīgas

Ārvalstu tiešo investīciju ieplūde 3. ceturksnī sasniedza 4.6% no IKP un galvenokārt bija vērsta uz profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem, finanšu darbībām, tirdzniecību un ražošanu. Turpinoties Krievijas investīciju aizplūšanai, investīcijas no citām valstīm ievērojami pārsniedz izņemtās investīcijas, kas liecina, ka arī šajos grūtajos laikos Latvijas pievilcība ārvalstu investoru acīs nav mazinājusies.

Pastāstiet mums par kļūdu