Gleznas no Rīgas Biržas kolekcijas Versaļā / Raksts

No viena no tā laika slavenākā mākslinieka divsimt gleznām ir divas gleznas, kas uz izstādi pārnestas no kolekcijas Rīgas Borsa mākslas muzejs (Maxlas Mozja Rigas Birza). Šī ir pirmā reize, kad Versaļas pilī ir apskatāmi darbi no Latvijas.

Franču Akadēmiskā salona ievērojamais glezniecības pārstāvis Vernē strādāja Parīzē, pēc tam Versaļā, Romā un Sanktpēterburgā. Viņš kļuva slavens, pateicoties savām grandiozajām kauju ainām un vēsturiskajām kompozīcijām.

Versaļas latviešu galerijā ir apskatāma Vernē “Anželikas nolaupīšana” (1820), kā arī “Kabilijas ceļojums Alžīrijā” (1839).

Latvijas Radio pastāstīja Versaļas Nacionālā muzeja direktors Lorāns Salome: “Vernē izstāde mums ir ļoti nozīmīgs projekts, jo viņš ir viens no vismazāk zināmajiem 19.gadsimta māksliniekiem, kas publikai būs liels atklājums. “Viņš ir patiešām lielisks mākslinieks, bet neviens viņu īsti nepazīst.”

“Es nezinu, kā ir Latvijā, bet Francijā ir kļuvis ļoti grūti rīkot vēsturisko gleznu izstādes. Es neatceros nevienu nopietnu šāda satura izstādi Francijā gadu desmitiem! Bet mans viedoklis ir, ka šī ” glezniecība šobrīd ir ļoti pieprasīta, jo izskatās, ka Filma ir ļoti dzīva. Vernets ir kā kino izgudrotājs!

Pēc Salomē domām, abi Rīgas darbi ir nozīmīgi, jo rada iespaidu par Vernē agrākajiem darbiem.

“Jā, tas tiešām ir pārsteigums – tie ir divi nozīmīgi darbi, kas atstājuši Rīgu. Viens no tiem ir no romantiskā laika un ir ļoti interesants, jo mākslinieks iedvesmojies no literatūras. Un vēl: atklājot šo literāro sižetu, viņš varēja būt tradicionāls”, taču viņš tā nav – viņš atklāja, ka Vernē ir īpašs brīdis fotografēšanai. Tā ir ļoti aizkustinoša aina, jo mēs redzam lielus akmeņus un krītošus viļņus. Tā ir patiesi romantiska aina ar visu enerģiju, satraukumu un drāmu. Bet tas ir tikai stāsta sākums, un mēs varam iedomāties, kas notika iepriekš, un tad seko otrā epizode, tāpat kā filma. “Verneta tehnika šajos darbos ir patiešām pārsteidzoša, un darbs ar gaismu ir lielisks,” sacīja Salome.

Sakaru starp Rīgu un Parīzi 19. gadsimtā ir vairāk nekā var iedomāties. Viens no daudzajiem Vernē audzēkņiem bija Georgs Vilhelms Timms, Rīgā dzīvojošais baltvācu mākslinieks, kurš labi pazina Vernē.

Iespējams, negaidīti viens no pēdējiem Versaļas karaliskajiem iedzīvotājiem karalis Luijs XVIII pirms kāpšanas tronī 1814. gadā vairākus gadus dzīvoja Jelgavas pilī (tolaik pazīstama kā Mitava).

Pastāstiet mums par kļūdu