Saimas komiteja galīgajam lasījumam apstiprina Latvijas 2024. gada valsts budžeta plānu

Saimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 5.decembrī, galīgajam lasījumam apstiprināja likumprojektu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta saturu 2024., 2025. un 2026.gadam.

Saima budžetu plāno skatīt ceturtdien, 7.decembrī.

Saskaņā ar novembrī valdībā atbalstīto budžeta plānu 2024.gada budžeta plānā paredzēti budžeta ieņēmumi 14,486 miljardu eiro apmērā un budžeta izdevumi 16,212 miljardu eiro apmērā.

Valdības vispārējie ieņēmumi nākamgad sākotnēji bija plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 19,1 miljardu eiro. Plānots, ka valsts budžeta deficīts 2024.gadā sasniegs 1,3 miljardus eiro jeb 2,8% no IKP.

Plānots, ka 2025. gada budžeta deficīts sasniegs 2,3% no IKP, bet 2026. gada budžeta deficīts – 0,9% no IKP.

Paredzēts, ka valsts parāds 2024. gadam sasniegs 18,6 miljardus eiro jeb 41% no IKP.

Budžetā kā galvenās prioritātes tika noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselības aprūpe.

Salīdzinot ar 2023.gada valsts budžetu, 2024.gadam plānotie budžeta ieņēmumi ir paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Plānots, ka valsts budžeta izdevumi būs par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gadā.

Plānotie pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 10,016 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi sasniegs 12,148 miljardus eiro. Speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 4,761 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 4,356 miljardus eiro.

Budžeta sagatavošanas procesā IKP prognoze faktiskajā izteiksmē 2024. gadam bija 45,524 miljardi eiro. 2025. gadam IKP prognoze ir 48,338 miljardi eiro, bet 2026. gadam – 51,122 miljardi eiro. Sagatavojot budžetu, tika izmantotas arī IKP pieauguma prognozes 2,5% apmērā 2024. gadam, 2,9% 2025. gadam un 2,9% 2026. gadam.

Inflācijas gaidas 2024. gadam ir 2,2%. 2025. gadā tas būs 2,5%, bet 2026. gadā tas būs 2,3%.

READ  Pētnieks un ekonomists Dr. Kinans Višvanats Latvijas Zinātņu akadēmijā, Rīgā, ir kronēts ar apbalvojumu ekonomikā.

Iepriekšējā valdības sēdē finanšu ministrs Arfils Ašeradenis norādīja, ka 2024.gada budžeta plānā ietvertās nodokļu politikas izmaiņas ir minimālas un būtiski nepalielinās nodokļu slogu iedzīvotājiem.

Izstrādājot budžeta plānu, valdība ievēroja arī ilgtermiņa fiskālo disciplīnu – turpmākajos gados plānots strukturālais budžeta deficīts sasniegt 0,5% no IKP.

Šis budžets paredz arī virzīt Latviju uz aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 3% no IKP 2027.gadā un 2,5% no IKP, lai stiprinātu iekšējo drošību 2026.gadā, sacīja Ašeradens.

Ministrs arī norādīja, ka būtisks papildinājums valsts 2024.gada budžetam nāks no ES fondiem – 1,659 miljardi eiro.

Ministru prezidents Ivica Seliņa iepriekš sacīja, ka 2024.gada valsts budžeta projekts būs Latvijas drošības un ilgmūžības budžets. Viņa sacīja, ka ar drošību saistītie jautājumi paliks aktuāli arī turpmākajos gados. Šī iemesla dēļ investīciju mērķis ir attīstīt bruņoto spēku spējas un spējas, reaģējot uz dažādiem izaicinājumiem.

Valdības mērķis ir arī nodrošināt papildu investīcijas veselības aprūpē un izglītībā, sacīja Celiņa, piebilstot, ka papildu finansējums izglītībai un veselības aprūpei nozīmē ieguldījumus valsts ilgmūžībā. Tas nozīmē mazāk rindu pacientiem un konkurētspējīgāku un modernāku izglītību Latvijas bērniem, kas veido valsts nākotni.

“Tāpēc 2024.gada budžets ir sagatavots, koncentrējoties uz mūsu galveno vērtību – Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir pelnījuši justies droši, saņemt atbilstošu veselības aprūpi, kā arī saņemt darba tirgus prasībām atbilstošas ​​prasmes un zināšanas.” vakars.

Ačaradiņš uzsvēra, ka valsts finansiālā situācija ir stabila, piebilstot, ka nākamā gada budžets sedz valdības paziņojumā norādīto ekonomikas politikas mērķi – panākt ilgtspējīgu IKP pieaugumu, attīstot investīcijas, produktivitāti un eksportu, kā arī palielinot eksportu līdz 80% no valsts budžeta. IKP. .

Ministrs iepriekš skaidroja, ka 2024.gada valsts budžeta plāna izstrādi diktē Eiropas-Baltijas reģionā esošie drošības jautājumi. Tāpēc valdība atbildīgi strādājusi pie nākamā gada budžeta plāna un būtiski palielinājusi izdevumus iekšējai un ārējai drošībai. Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību Latvijā demogrāfisko, klimata, tehnoloģisko un digitālo pārmaiņu laikā, papildu finansējums piešķirts veselības aprūpes pakalpojumiem un kvalitātei, pedagogu atalgojumam un augstākajai izglītībai, tai skaitā dabaszinātņu un tehnoloģiju (STEM), inovāciju un zinātni, sacīja finanšu ministrs, kā arī atbalstīt Eksportu.

READ  Forrests, Īvijs tika izvēlēts par ASV basketbola komandas līdz 19 gadu vecumam finālistu

Lasi arī: LSA: Finanšu ministrija nolēma uzpūst ostas izmaksas, nevis sniegt atbalstu

Seko mums Facebook Un X!

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top